Paši krievvalodīgie nemaz netic, ka referendumā 18. februārī izdosies savākt nepieciešamos "Par". Pārējie jau sen ir sapratuši, ka to nepieļauj matemātika. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par krievu valodu jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem ‒ 771 350 pilsoņiem. Pat Rīgas mērs Nils Ušakovs, lai cik sparīgi pūstu miglu acīs, nespēj kā savus mērijas kaķus piejaucēt pietiekami daudz ļautiņu. Kārtējie auni un kārtējie cirpēji. Bet ļoti ticams, ka no apcirptiem kaķiem nekas prātīgs neiznāk.
Pierīgā, kur daudzos novados runā divās mēlēs, cilvēki dosies uz referendumu. Vieni paudīs kvēlu atbalstu savai dzimtajai valodai. Citi sparosies pretī. Bet vairākums tomēr klusi izmantos demokrātijas instrumentu un paudīs savu viedokli, iztiekot bez satrauktas smēķēšanas bez mitas un no bezmiega arī necietīs. Mēnesi un dažas dienas pirms referenduma ir sajūta, ka mazā telpā ir izplūkāts liels un vecs, iedzeltens dūnu spilvens. Kamēr spalvas lido, putekļi kož kaklā. Tikmēr klīst runas par to, ka Latvijas krieviem, pēc "Saskaņas centra" kliķes domām, vienos vārtos zaudētais referendums atgriezīs pašapziņu. Bet kurš izdomāja, ka viņiem tā ir zudusi? Un kurš to valodas referendumu pirks? Jo prasītā cena par pīlīšu pūšanu ir pārāk liela.
13.01.2012 15:26
Izplūkāts vecs dūnu spilvens
Autors Raivis Bahšteins, «Rīgas Apriņķa Avīze»Lai varētu sarīkot nejēdzīgo referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu, no valsts budžeta šim mērķim jāatvēl 1,7 miljoni latu.