Ja kāds vēl atminas ekonomikas krīzi pirms pāris gadiem, tad arī eirogedons nebūšot nekas jauns, turklāt tas savās izpausmēs solās būt nedaudz maigāks.
Tas nozīmē, ka lauku tantes maciņā eirogedons, ja tas atnāks neaicināts, tomēr atstās vēl arī kādu santīmu maizei un sviestam. Pastāv bažas, ka mūsmāju politiķi nedara visu iespējamo, lai dīvainais jaunvārds ar pastarās tiesas pieskaņu nestu mazāk posta. Nevar sacīt, ka ir pietiekami, ja pēc krīzes rāmi tiek paziņots, ka esam bijuši varoņi, jo esam mācījušies no krīzes. Nākamreiz, kad satiksim krīzi, gribētos, lai pavadām to, nevis pateikdamies par sāpīgu mācībstundu, bet gan nepieklājīgi atstājot to aiz durvīm.
Dzīvojot Eiropas Savienības daudzdzīvokļu mājā, tas gan ir krietni sarežģīti, kā nekā cerība ir muļķa mierinājums, nevis centība. Prognozes draud, ka pasaulē samazināsies pieprasījums pēc patēriņa precēm. Labā ziņa ir tā, ka daudzi cilvēki atteiksies no liekā – atmetīs smēķēšanu un pavasarī atkal uzraks dārzu, un galu galā atkal varēs ielīst vecajās džinsu biksēs. Iespējams, arī eirogedons būs tikai falša problēma, par kādu bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nodēvējusi arī referendumu par otru valsts valodu.
27.01.2012 14:19
Eirogedons lauku tantes maciņā
Autors Raivis Bahšteins, «Rīgas Apriņķa Avīze»Parādu krīzes turpinājums eirozonas valstīs novedīs pie eirogedona – šādu nosaukumu pagājušā gada nogalē finanšu lietu pārzinātāji piešķīruši eiro kraham.