Redakcija

Bērzu sulas strūkliņai kļūstot spēcīgākai, ne tikai dabā, bet arī sabiedrībā pa īstam pienāk pavasaris. Spodrības mēnesis aprīlis ir laiks, kad ļaudis ķeras pie tīrīšanas un beršanas.

28.03.2012 09:04

Kāpēc izmirstam?

Autors

Vai un ko varam darīt, lai tā nebūtu – atbildes uz to meklēsim Latvijas demogrāfijai veltītā rakstu sērijā.

20.03.2012 15:22

Pavasara robeža

Autore

Degvielas cenu kāpums pašlaik liekas tikpat neapturams kā ledus iešana Latvijas upēs vai kūlas ugunsgrēku draudi. Pārvarēta kritiskā lata cena benzīnam, bet pērnā zāle turpina degt – Latvijā konstatēti jau vairāk nekā pussimts dedzināšanas gadījumu.

16.03.2012 15:27

Vectēvu fails

Autors

Atmiņa ir savāda padarīšana. Tā izkrāso kādu laiku dzīvē, kaut ko notušē un izdzēš, piešķir melanholiju, sasmīdina un uzdzen dusmas, kad uz notikumiem dzīvē paraugāmies pēc laika.

Izrunāšanās saziņā ar Latvijas Televīzijas žurnālistiem Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai beigusies ar aizrādījumu no finanšu ministra Andra Vilka.

08.03.2012 11:06

Tiesības uz tulpi

Autore

Mums, sievietēm, nenoliedzami patīk, ka mūs lutina. Tā teikt, neatkarīgi no vecuma, ģimenes stāvokļa, ienākumiem, trūkumiem vai reliģiskās piederības.

05.03.2012 11:49

Cīruļa kotletes

Autors

Apkrāpti pensionāri, apdraudētas laikmeta kultūras liecības un citas nedienas nepiestāv marta sākumam.

Nesen, 2010. gadā, «ieberzāmies» ar to, ka vēlējāmies panākt, lai jau no šī gada pašvaldību izglītības iestādēs mācības no pirmās klases notiktu tikai latviešu valodā. Savukārt nupat kā, 18. februārī, vienots vairākums parakstījās pret divvalodību Latvijā. Taču, vai esam padomājuši, ko varētu izsaukt pirmā minētā darbība un vai rīkojāmies pareizi otrajā gadījumā?

Labklājības ministre Ilze Viņķele iecerējusi atjaunot pensiju indeksāciju tikai 2014. gadā, kamēr Latvijas pensionāru federācija jau situsi dūri galdā, ka taisnīguma vārdā sagaida pensiju indeksācijas atjaunošanu no nākamā gada.

22.02.2012 15:12

Salūts Zilupē

Autors

Latgalē, mazajā Zilupes novadā (atrodas pie Latvijas-Krievijas robežas), par krievu valodas ieviešanu kā otro valsts valodu sestdien, 18. februārī, notikušajā referendumā nobalsojuši 1324, pret – 133 iedzīvotāji.