Redakcija
Solīdās baltās blūzes un kārtīgi izbuktētās bikses skolēnu apģērbā 1. septembrī var manīt aizvien retāk – tās nomainījuši džinsi un spilgtākās nagu lakas.
Ir pat nedaudz skumji, ja 1. septembris neuzliek pienākumu drudžaini skraidīt pa veikaliem, meklējot mācībām nepieciešamo. Kad svētdienas vakarā nav jāgludina blūze un jāskrien uz dārzu pēc kuplākajām asterēm.
Šogad bija iespēja un gods piedalīties 600 garajā stafetes skrējienā no Viļņas līdz Tallinai, pieminot 1989. gada augustā aptuveni divu miljonu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju veidoto dzīvo ķēdi - "Baltijas ceļu".
Biežie, pelēkie rīti augusta vidū arvien spēcīgāk kliedē bažas par to, ka šogad vasara ievilksies par mēnesi. Aukstās jūlija dienās sinoptiķi deva cerības, ka vasaras priekus sanāks baudīt vēl septembrī, taču tagad šķiet, ka cerība – muļķa mierinājums.
Pagājušajā nedēļā ne tik patīkamu notikumu sērija skāra Pierīgu.
Noteikti tikai retais bija vienaldzīgs pret notikumiem Londonas olimpiādē, kas ilga pēdējās divas nedēļas – kaut pa ausu galam ir dzirdēts par mūsu sportistu veiksmēm un ne tik labiem sasniegumiem. Un, protams, viennozīmīgi, ka spilgtākie notikumi risinājās pirmspēdējās divās dienās, kad Latvijai tika divas medaļas.
Par to, vai vecāki mazajai Alīnai Pilsētniecei dara pāri, lai vēta attiecīgās institūcijas. Viņu darbā jaukties negrasos.
Kā karsts kartupelis mutē kārtējo reizi tiek kulstītas mēles par robežām un reformām. Azartiskais ministrs Edmunds Sprūdžs ir tik sparīgs, ka gatavs ne tikai vēlreiz grozīt novadu robežas, bet arī celt no kapiem ārā viņa priekšgājēju nāvei nolemtos rajonus.
Pašvaldību vēlēšanu tuvumu jau var diezgan labi noģist ziņu virsrakstos.
Vācieši zināja, ka darbs dara brīvu. Pateicoties viņiem, to zina arī citi. Šis teiciens ir tāds pats kā visi citi.