Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Latviešu valoda ir nozīmīgākā Latvijas valsts identitātes paudēja, tā ir Eiropas Savienības oficiālā valoda, kuras pastāvēšanu apšaubīt vai negatīvi ietekmēt ir reizē vērsties pret Pasaules un Eiropas kultūras mantojumu kopumā, pret drošu nāciju līdzāspastāvēšanu. Latvijā dzīvo dažādu tautu pārstāvji, kas kopumā ir mazākums attiecībā pret pamatnāciju. Neatzīstot latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tiek apdraudēta unikālas kultūras pastāvēšana.

Krieviski runājošā publika ļoti vēlas šeit dzīvot un strādāt, to apliecina gan nekustamo īpašumu tirgus, gan uzņēmējdarbības aktivitātes. Pietiekami pārliecinoši ir tas, ka Krievijas iedzīvotāji grib būt Latvijā un viņi tiecas pēc tā, kas pašiem nepiemīt, – pēc latviskā un eiropeiskā. Diezin vai Eiropas iedzīvotāji vēlas pārcelties uz Krieviju – drīzāk no šāda riska izvairās, bet Krievijas iedzīvotāji un Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie labprāt dzīvo Latvijā vai meklē iespējas pārcelties uz Eiropu.

Mazu valodu nevar salīdzināt ar lielu, bet valodas lielums nav skaitāms tikai matemātiski. Latviešu valodai ir gadsimtiem gara un skaudra vēsture, tā turpinās arī šodien – savākti vairāk nekā 180 000 paraksti krievu valodas referendumam. Ko viņi var iegūt, iznīcinot to, pēc kā paši tiecas – dzīvot eiropeiskā vidē? Turklāt Latvijā dzīvojošie krievvalodīgie iedzīvotāji nav izolēti no sabiedriskajiem procesiem, viņiem nav dotas mazākas iespējas realizēt savas profesionālās un radošās potences.

Latvija ir vienīgā valsts, kur latviešu valoda var būt valsts valoda. Latviešu valoda latviešiem ir dzimtā valoda, līdz ar to arī svēta – vienīgā valoda, kurā mēs spējam sevi saprast un izteikt vispatiesāk – ne velti tautas dziesmas nav iespējams iztulkot citās valodās, saglabājot to dziļumu un izteiksmīgumu.