Pusotru nedēļu pirms Otrā pasaules kara beigu 67. gadadienas Ropažu brāļu kapos pārapbedīja vairāk nekā divarpus simtus kritušo: kauju vietās visā Latvijā atrastu padomju armijas karavīru – no Krievijas, Centrālāzijas, Aizkaukāza, Baltkrievijas, Ukrainas, arī vismaz nepilnu desmitu no Latvijas iesaukto.
Tas, vai un kādā mērā bērēs iederas totalitāro ideoloģiju slavināšana, atkarīgs ne tikai no katra politiskajiem uzskatiem, bet arī no izpratnes par korektumu. Savs priekšstats par to ir Eiropas Parlamenta deputātam Alfrēdam Rubikam, kurš svinīgajā brīdī aicināja nelikt vienlīdzības zīmi starp "fašistiskā" un komunistiskā režīma pastrādāto. Lieki teikt – Latvijā vien viņam būtu gatavi iebilst desmitiem tūkstoši cilvēku, kuru ģimenes skāra "baigais gads" vai tā tupinājums pēc kara. Bet nez vai šādas reizes ir vispiemērotākās, lai strīdētos par to, kurš režīms bijis zvērīgāks. Iederīgāk pārapbedīšanas reizē noteikti skanēja Otrā pasaules kara dalībnieku mirstīgo atlieku meklētāju vienības "Leģenda" pārstāvja Viktora Leļa teiktais: neatkarīgi no tā, kurā armijā cīnījušies, visi kareivji ir pelnījuši, lai viņus apglabātu ar cieņu.
Ja svētkus un atceres dienas dzīvo pēc Latvijas laika, tādai droši vien jābūt arī 8. maijā valdošajai noskaņai.
Par neatkarīgu Latviju kara gados cīnījās nacionālie partizāni un kurelieši – vāciešu izveidotā, bet viņiem nepaklausīgā Rīgas aizsargu pulka ģenerāļa Kureļa grupa, kas 1944. gada novembrī un decembrī izcīnīja sīvas kaujas pret vācu armiju Kurzemē un vēlējās panākt 1919. gada situācijai līdzīgu, neatkarīgai Latvijai labvēlīgu stāvokli.
Viņu sapnis toreiz nepiepildījās. Pirms 67 gadiem beidzās karš, kas Latvijai nesa nevis uzvaru, bet tikai prātam neaptveramus zaudējumus. Ko vēl, ja ne tos latviešiem atcerēties 8. maijā – pieminot visu armiju kareivjus: gan tos, kas krita, cīnoties pret abām okupācijas varām, gan tos, kas – bieži ne jau pēc pašu gribas – karoja kādā no abu totalitāro režīmu komandētajiem karaspēkiem.
Jauno gadu vieni svin pēc Rīgas, citi – pēc Maskavas laika. Arī Otrā pasaules kara beigas vieni atceras 8. maijā, kā lielākajā daļā Eiropas, citi – dienu vēlāk, kā savulaik Padomju Savienībā un joprojām Krievijā.