Ilgtspējīgas attīstības līkloči II
Ilgtspējīgas attīstības līkloči I
Izdzirdot vārdu salikumu "ilgtspējīga attīstība", vienmēr savās domās nākas nobremzēt un mēģināt saprast, kas ar to īsti domāts. Jautāta, vai gadījumā ilgtspējīga attīstība nav vienkārši modes termins, kuram, kā smejies, pašam var aptrūkties ilgtspējas, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētāja Inga Račinska manas aizdomas apstiprina.
Purvi baro un dod darbu jeb Kā pabarot vilku, atstājot aitu dzīvu
Lai nu par ko varam būt droši, bet nav šaubu, ka cilvēce spēj tikt galā vai ar katru dabas resursu, dzīvu vai nedzīvu, kas sākotnēji šķitis neizsmeļams. Dzelzceļu uzvaras gājiens, kas deva iespējas brīvi piekļūt prērijām Amerikā, 19. gadsimtā bija bēru zvans bizoniem, kurus izšāva gandrīz līdz pēdējam.
Patērētājs – lietu pavēlnieks? Cilvēka loma produktu aprites ciklā
Lai nodrošinātu ikvienas valsts ilgtspējīgu izaugsmi, resursu izmantošanai jākļūst gudrākai un ilgtspējīgākai. Ir skaidrs, ka līdzšinējais ekonomikas izaugsmes lineārais modelis vairs neder mūsdienu globalizētās pasaules sabiedrības vajadzībām. Nav iespējams izveidot nākotni, ņemot par pamatu modeli "paņemt, uztaisīt, izmest".
Sākusies dabas grāmatvedība Latvijā
No šī gada jūnija līdz pat 2020. gadam Latvijā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) organizē dabas skaitīšanu. Nezinoši cilvēki varētu iztēloties, ka tas nozīmē, piemēram, aplenkt mežu, izdzīt zvērus, nostādīt rindā, saskaitīt un tad sadzīt atpakaļ un tā, kamēr katrs Latvijas zaķis, kuilis, buks, un citi dabas iemītnieki droši saskaitīti un iegrāmatoti.
Veci produkti tomēr vēl derīgi
Nesen kāds vīrs vecas mājas bēniņos bija atradis Otrā pasaules kara laika slēptuvi, kurā bija noslēpts avīzēs ietīts cukurs. Viņam par izbrīnu, cukurs bijis "kā cukurs", tas ne ar ko nav atšķīries no veikalā tikko nopirkta cukura. Doma, ka ir produkti, kas arī pēc pārdošanas termiņa beigām vēl aizvien ir lietojami uzturā, daudzviet rosina jaunas iniciatīvas.
Zaudētā pārtika – grūti apjaušama, bet nopietna globāla problēma
Saimniekot laukos, saudzējot dabu
Vai lauksaimniecībai ir jābūt saistītai ar dabas aizsardzību? Ir dzirdēts uzskats, ka gan Latvijā, gan citās valstīs ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kur dabas vērtību sargāšanai tiek pievērsta īpaša uzmanība, tāpēc labāk dabu sargāt tur, bet citviet saimniekot, pārāk nerūpējoties par saimniekošanas draudzīgumu dabai.
Dabas aizsardzības plāns – skaidriem spēles noteikumiem
Vasarā sāksies lielā dabas inventarizācija
Tikai paši jaunākie Latvijas iedzīvotāji savā mūžā nav piedzīvojuši tautas skaitīšanu, kad pie māju un dzīvokļu durvīm klauvē ziņkārīgi cilvēki ar rakstāmrīkiem un papīriem rokās un izjautā par visiem mājas iemītniekiem. Bet no šīs vasaras trīs gadu laikā Latvijā notiks vēl kas nepieredzēts – dabas skaitīšana jeb dabas vērtību apzināšana.
2016. gads – siltuma rekordists
Dzeltenā cielava – Gada putns Latvijā
Klimata pārmaiņu novēršana: lai vilks paēdis un kaza dzīva
Skarbs eksperiments Ņujorkā: kā (iz)dzīvot ekoloģiski
Mainās klimats – mainās putni jeb Bērnībā bija citi putni...
Ar vides izglītību – jau no bērnības
Ir interesanti parunāt ar pēckara gadu paaudzi par viņu bērnībā – pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados – pieredzēto. Skatoties uz to no mūsdienu skatupunkta, tolaik pierastais šķiet acīm redzami neētisks, nezinātnisks, administratīvi vai pat krimināli sodāms vai arī veselību graujošs.
Vides izglītība – glābiņš no klimata pārmaiņām
Arī ezim un strazdam draudzīgs pagalms. Turpinājums
Arī ezim un strazdam draudzīgs pagalms
Speciālista ieteikumi: katrā pagalmā – pa lielam kokam
Zaļa dzīve savos kokos un krūmos
Lielie koki spēj darboties gan kā sildītāji, gan kā kondicionieri. Mauriņš gan priecē acis, gan ir tīkams pamats piemājas aktivitātēm, taču tam ir nepieciešama regulāra kopšana. Lai dzīvotu tīrākā vidē, mazāk tērētu resursus un būtu draudzīgāki dabai, katrs varam darīt pārsteidzoši daudz, pat neieguldot tūkstošus un miljonus vai arī netērējot pārāk daudz laika.
Rīkoties atbildīgi pret vidi un apkārtējiem jau savās mājās
Sadzīves atkritumu dedzināšana – kaitīga cilvēkiem un dabai
Kūlas dedzināšana arvien nodara vairāk ļauna nekā laba
Nacionālie parki: ērtībām ir nozīme
Nacionālie parki – iespēja redzēt un saprast dabu
Abi Pierīgas nacionālie parki, Gaujas un Ķemeru, var pienācīgi sagaidīt Eiropas dabas un nacionālo parku dienu 24. maijā. Šā gada vasaras sezonā sagatavots papildināts piedāvājums apmeklētājiem – jaunas takas, stendi un novērošanas torņi –, savukārt aktīviem mobilo ierīču lietotājiem noderēs Dabas aizsardzības pārvaldes izstrādātā aplikācija "Dabas tūrisms".