Dānijā labi panākumi ir veikaliem, kas atvērti tieši tādu produktu tirdzniecībai, kam beidzies derīguma termiņš. Šādas pārtikas tirdzniecība Dānijā ir atļauta ar noteikumu, ka produkts nav veselībai bīstams un pircējam skaidri tiek pavēstīts, ka viņš pērk produktu ar beigušos termiņu. Produktus šiem veikaliem atvēl "parastie" veikali un lielveikali. Peļņa no produktu tirdzniecības tiek atdota labdarībai.
Arī Lielbritānijā atvērts supermārkets un kafejnīcas "The Real Junk Food Project", kur var iegādāties produktus, kurus vairs netirgos parastajos veikalos. Turklāt ieviesta koncepcija, ka pircējs maksā nevis noteiktu, bet paša izvēlētu cenu par konkrēto produktu.
Šādas vēsmas ir sasniegušas arī Latviju. Tā, piemēram, Zemkopības ministrijas uzdevumā šā gada sākumā tika veikta sabiedrības un lielāko veikalu tīklu aptauja par iespējām tirgot produktus, kam beidzies realizācijas termiņš. Tomēr, pārlasot veikalu tīklu atsauksmes un ministrijas ziņas, nešķiet, ka Latvijā tuvākajos gados būs iespēja vismaz eksperimentēt ar šādām koncepcijām. Tāpat kā citās jomās, izskatās, iesim pareizā bērna, teicamnieka ceļu ar devīzi "ka tik kaut kas nenotiek".
Uz iepriekš minēto piemēru fona mūsu veikalu centieni samazināt pārtikas atkritumus šķiet mazāk iespaidīgi, kaut lietderīgi. To var saprast, jo saskaņā ar Latvijas likumdošanu pārtikas produktus, kam beidzies derīguma termiņš, vairs nedrīkst tirgot.
Kā "Rīgas un Apriņķa Avīzei" skaidroja SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine, daudzi "Elvi" franšīzes partneri, jo īpaši veikali mazpilsētās un reģionos, noslēguši sadarbības līgumus ar zemnieku saimniecībām vai citiem interesentiem, kas pārtiku, kam beidzies derīguma termiņš, tālāk izmanto dzīvnieku ēdināšanai. Tāpat "Elvi" veikalos ir prakse, ka produktus, kam tuvojas derīguma termiņa beigas, pircējiem piedāvā iegādāties lētāk, īpaši brīdinot, ka šai precei cena samazināta derīguma termiņa dēļ. Šo iespēju izmanto gan mazturīgie, gan, spriežot pēc pirkumu groza satura un ārējā izskata, turīgāki cilvēki.
Šāda pieeja noteikti vērtējama pozitīvāk nekā mārketinga akcijas "divi par viena cenu" vai ar līdzīgiem noteikumiem, kas stimulē pircējus pirkt vairāk, nekā patiesībā nepieciešams. Diezgan droši, ka rezultāts būs lielāks pārtikas atkritumu daudzums.
Kā samazināt pārtikas atkritumus
• Iepirkumu saraksts. Galvenais noteikums, ejot iepirkties, ir sastādīt iepirkumu sarakstu. Tas palīdzēs neaizmirst būtisko, kā arī izvairīties no impulsīviem, nevajadzīgiem pirkumiem.
• Uz veikalu – ar pilnu vēderu. Vēl noderīgs padoms – censties izvairīties no iepirkšanās, esot izsalkušam vai izslāpušam. Tas stimulē nopirkt lielāku daudzumu pārtikas vai dzērienu, nekā nepieciešams.
• Ne visam jāizskatās perfekti. Pērciet produktus, kuru izskats var neatbilst standartam, bet garšas īpašības ir tādas pašas.
• Veikt uzskaiti. Pierakstiet produktus, ko izmetat atkritumos. Tas palīdzēs labāk plānot turpmākos pirkumus.
• Pareizi uzglabāt. Izmantojiet ledusskapi un saldētavu, lai uzglabātu produktus, ko nespējat uzreiz apēst. Piemēram, ja nopirkta maize, kuru neēdīsiet tuvākajās dienās, tā labi saglabājas saldētavā.
• Ne viss ir nederīgs. Kritiski pārbaudiet produktu derīguma termiņus. Piemēram, ja piena paka nav bijusi atvērta līdz lietošanas termiņam, ticams, ka piens vēl būs svaigs vismaz nākamajā dienā.
• Komposts. Pēc iespējas kompostējiet, nevis izmetiet pārtiku kopējos atkritumos.
Iepriekš:
Zaudētā pārtika – grūti apjaušama, bet nopietna globāla problēma