Izrādījies arī, ka bioloģiskajai produkcijai ir laba cena un noiets, turklāt – jo sevišķi laikā, kad viņš sācis saimniekot, – bijis liels valsts atbalsts. Jau no sākuma bijis skaidrs, ka viņš nebūs tā sauktais dīvāna zemnieks, kurš paļaujas galvenokārt uz atbalsta maksājumiem, ražošanu atstājot otrajā plānā. Tā kā saimniecībai apkārt nav tik milzīgu lauku kā dažviet Zemgalē vai Kurzemē, jau uzreiz bijis skaidrs, ka jāmeklē kas tāds, kam ir papildu pievienotā vērtība.
Saimniecībā atrodas vieta arī pašu dobēm un pielietojums tradicionālākam mehānismam – ķerrai. Saimnieks Zigmārs Logins ir pārliecināts, ka nākotne pieder ģimeņu saimniecībām, kas ir visstabilākās, mantojot zemes kopšanas tradīcijas no paaudzes uz paaudzi.
Z. Logins stāsta, ka, saimniekojot bioloģiski, nākas ļoti rūpīgi izvēlēties augu šķirnes, lai tās būtu noturīgas pret kaitēkļiem un laikapstākļiem. Jāpiedomā pie tā, kādus augus un kādā secībā audzēt. Lai gan viņš izmanto sen uzkrātas zināšanas, lauksaimniecības mašīnas, protams, ir modernas. Ir jādomā arī, kā dabai nekaitīgi tikt galā ar kārumniekiem, kas apciemo saimniecības laukus.
Ar mežacūkām pēdējā laikā esot mazāk problēmu – iespējams, Āfrikas cūku mēra dēļ. Laukus mēdz apciemot arī migrējošās zosis. Taču, lai mazinātu to nodarītos zaudējumus, atrasta laba metode – sēt dziļāk un augsni virspusē pieblīvēt. Tomēr šogad zosis sagādājušas pārsteigumu – to bijis neparasti daudz un salīdzinoši vēlāk nekā citus gadus.
Saimniecībā audzē ne tikai kartupeļus, bet arī graudaugus un pākšaugus, ir arī bioloģiski vērtīgie zālāji, kas jāapsaimnieko tā, lai saglabātu augu sugu daudzveidību.
Pieprasījums pēc "Ozoliņu ZL" produkcijas esot lielāks, nekā saimniecība spēj izaudzēt.
Angāri un lauksaimniecības tehnika uzreiz liek saprast, ka arī bioloģiskajā saimniecībā saimnieko moderni. “Mums ir 400 hektāru zemes, ko apsaimniekojam bioloģiski. Piemēram, kartupeļus, lai tie neieaugtu nezālēs, vairāk vagojam, ecējam,” teic saimniecības “Ozoliņi ZL” īpašnieks Zigmārs Logins.
Z. Logins ar nožēlu piebilst, ka Latvijā paliek maza daļa no saimniecībā izaudzētā, lielākā daļa aiziet eksportam.
"Saimniekojot bioloģiski, svarīga ir arī augu sekas maiņa, proti, ja saimniecība izmanto 400 hektāru zemes, kartupeļi tiek audzēti tikai 60 hektāros. Tajā pašā laukā šī kultūra atgriežas tikai pēc trim vai pat četriem gadiem. Pārējā laikā saimniecībā apmēram uz 120 hektāriem tiek audzētas auzas vai auzas kopā ar āboliņu, bet augsnes uzlabošanai – arī tikai āboliņš un zirņi," stāsta "Ozoliņu ZL" saimnieks.
Jautāts, kādus produktus savā ikdienā izvēlas pats bioloģiskais zemnieks, Zigmārs teic, ka cenšas pirkt bioloģisko pārtiku, lai arī tā ir mazliet dārgāka, – pienu, jogurtu, pārslas un putras. Diemžēl tādi biežāk ir nopērkami tikai lielajos veikalos.
Iepriekš:
Saimniekot laukos, saudzējot dabu
Ražīgā saimniekošana Krimuldas pusē - ar kartupeļiem uz Aloju, ar auzām uz Ameriku
