Pagalms, sēta vai dārzs ir vieta, kur, apdomīgi saimniekojot, iespējams uzlabot savu un līdzcilvēku dzīvi. Ja gribam mazāk trokšņa, vairāk zaļumu, tīra gaisa un dzīvās dabas apkārt, mūsu klimats, augsne un dabas apstākļi ir piemēroti, lai daudzveidīgi izpaustu savas zināšanas un radošumu gan pilsētās, gan laukos.
Bieži vienkārši un it kā sen zināmi risinājumi ir arī labākie. Sakritušas lapas? Nevis nododam atkritumos, bet savācam un kompostējam – gan izdosies ietaupīt, gan būs vērtīgs mēslojums augsnei. Troksnis un putekļi no ielas? Piemēroti apstādījumi ļaus samazināt trokšņu daudzumu un putekļus, kas nāk no ielas, kā arī būs dzīvesvieta un paslēptuve putniem. Pļaujot mauriņu, rudens lapas, ja to nav pārāk daudz, var, pļāvēja sasmalcinātas, atstāt turpat, jo līdz nākamajam gadam tās jau pilnīgi būs sadalījušās.
Nevajag pārspīlēt ar lieku un dārgu vides pārveidošanu, radot samākslotu rezultātu. Bieži gadās redzēt, ka dabiska un skaista piemājas apkārtne, piemēram, ar vietējai videi raksturīgu nelielu reljefu, smilšainu augsni un šeit raksturīgiem augiem, ir nolīdzināta un pārlieku sapucēta, padarot to apkārtējā vidē neiederīgu kā skābu gurķi desertā.
Zāle kā mēslojums
Kompostu var veidot arī plastmasas kastēs vai spaiņos, kuru grīdā izdurti caurumi, lai komposts elpotu.
Zālāju un apstādījumu "politika" ap māju lielā mērā noteiks, kāds būs ieguvums videi, prieks acīm un cik daudz darba un naudas turpmāk būs jāiegulda, lai to visu uzturētu kārtībā. Pat tādā vienkāršā un saprotamā nodarbē kā mauriņa kopšana ir lietas, par ko vērts nopietni padomāt.
Ko darīt ar nopļauto zāli? Var to savākt un kompostēt. Komposta kaudze vai kaste ļaus vienlaicīgi risināt divas problēmas – kur likt organiskos atkritumus un kur iegūt labu mēslojumu vai vismaz daļu no nepieciešamā daudzuma (izvēloties komposta kaudzes vietu, pārbaudiet, vai šādu novietošanu pieļauj pašvaldības saistošie noteikumi).
Vēl vienkāršāk – zāles pļāvēja nopļauto un sagriezto zāli ieteicams atstāt turpat mauriņā kā labu mēslojumu. Dažkārt to uzreiz arī lieto kā mēslojumu kokiem, tāpat pārpalikumus var izmantot, lai pārklātu un stiprinātu augsni, kur to spēcīgu lietusgāžu laikā skalo ūdens.
Kompostēšana – videi draudzīgs veids, kā izmantot organiskos atkritumus un iegūt vērtīgu mēslojumu.
Videi draudzīgs zāles pļāvējs
Izvēloties zāles pļāvēju, labāk priekšroku dot mehāniskajiem vai elektriskajiem pļāvējiem, jo sevišķi, ja pļaujamā platība ir neliela. Pļāvēju, kuriem ir iekšdedzes motors, priekšrocības ir to jauda un neatkarība no barošanas avota, tomēr ir arī nopietni mīnusi. Šādi pļāvēji ir salīdzinoši lieli gaisa piesārņotāji, jo uz to motoriem neattiecas stingras vides prasības. Zāles pļāvējus nevedam uz ikgadējo tehnisko apskati kā savas automašīnas, lai pārbaudītu, cik tīras ir to izplūdes gāzes.
Svarīgi uzturēt zāles pļāvēja asmeņus asus. Ar neasu asmeni pļauts mauriņš izskatīsies sliktāk, vairāk zaudēs mitrumu, ātrāk kļūs sauss, turklāt darba laikā būs lielāks enerģijas patēriņš. Starp citu, pārāk centīga un zema pļaušana bojā zāles saknes un būs nepieciešami resursi tās atjaunošanai, turklāt šāda pļaušana padara zāli mazāk izturīgu pret karstumu un saules stariem. Pļaušana mitrā vai pat lietus laikā nav ieteicama, jo zāles nogriešanas kvalitāte ir zemāka, nopļautā zāle salīp un izkaisās pa zālāju nevienmērīgi.
Parūpēties par zāles labsajūtu
Atsevišķa tēma ir zālāja laistīšana. ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) izpētījusi, ka ASV ūdens patēriņš mauriņu laistīšanai pārsniedz ūdens daudzumu jebkurai atsevišķi ņemtai lauksaimniecības kultūrai. Lai gan Latvijā, par laimi, nav ūdens trūkuma, tomēr ir saprātīgi to tērēt apdomīgi, jo sevišķi, ja lietojam jau attīrītu krāna ūdeni.
Visieteicamākā prakse ir lietusūdens uzkrāšana un izmantošana laistīšanai vēlāk, kad tas kļūst nepieciešams. Zāli vislabāk laistīt vēlu vakarā vai agri no rīta, kad nav mitruma zudumu no iztvaikošanas saulē. Ar zāles laistīšanu nevajag pārspīlēt. Pārāk biežas laistīšanas dēļ zālei veidosies seklāka un nenoturīgāka sakņu sistēma.
Par zāles labsajūtu jāatceras arī ziemā, lietojot sāli celiņu kaisīšanai. Tas, cik nopietni zāle cietīs, atkarīgs no lietus un kūstošā sniega ūdens daudzuma, kurš izšķīdinās un aizvadīs sāli, bet pilnīga atjaunošanās var ilgt nedēļas vai pat dažus mēnešus. Pēc zāles papildu iesēšanas vai sējot to no jauna, ekonomiskāk būs to pārsegt ar komposta kārtiņu. Pirmkārt, tas palīdzēs uzturēt mitrumu, otrkārt, mazāk zāles sēklu nonāks putnu vēderos.
Turpinājums sekos.
