Autostāvvietas, tualetes, kafejnīcas, informācijas centri, labiekārtotas takas, suvenīru kioski, novērošanas vietas un torņi, pārgājienu un velotrases, noma, laivošanas iespējas – tas viss speciālistu valodā tiek saukts par infrastruktūras nodrošināšanu.
Ir jāatzīst, ka apmeklētāju prasības pakalpojumiem un ērtībām ir pieaugušas. Jāatceras, ka savulaik degvielas uzpildes stacijas bija vien konteiners vai būdiņa ar kases lodziņu, bet tagad tās attīstījušās līdz kafejnīcas, veikala, pasākumu biļešu tirgotavas un degvielas stacijas krustojumam un nodarbojas ar biznesiem, kam nav saistības ar sākotnējo pakalpojumu. Nacionālie parki ir magnēts, kas piesaista cilvēkus, un pastāvīga plūsma rada ne tikai problēmas, bet arī jaunas iespējas.
Protams, nacionālajiem parkiem komercija nekad nebūs pirmajā vietā, tomēr tiem ir liels iespaids gan uz tuvējām pašvaldībām, gan uz privāto biznesu, kas var nodarboties gan ar viesnīcu un transporta pakalpojumiem, gan ekskursijām, tirdzniecību un nomu, gan arī realizēt citādas radošas idejas.
Visi "Apriņķis.lv" aptaujātie dabas ekskursiju vadītāji atzīmē, ka pēdējo gadu laikā ekskursiju dalībniekiem pieejamas aizvien lielākas ērtības un pakalpojumi. Neticami, bet šā gada 1. janvāra agrā rītā, pēc Jaungada svinībām (!), kad viss pa ceļam no Rīgas bijis tukšs un izmiris, Līgatnes dabas takas un informācijas centrs jau bijis atvērts, un itāļu tūristu grupa varēja iegūt nepieciešamo informāciju un doties pastaigā pa dabas takām.
Lai dabas vērotājs nenodarītu pāri dabai, jāsakārto parku infrastruktūra, piemēram, atbilstošā vietā uzbūvējot putnu vērošanas torņus.
Armands Muižnieks ir biznesa augstskolas "Turība" lektors ar ilggadēju praktisku pieredzi tūrisma jomā, un viņš uzskata, ka vismaz vidusmēra dabas tūristam pieejamā infrastruktūra ir pietiekami sagatavota. Ir skaidrs, kas un kur atrodas. Tomēr jāņem vērā, ka tādi objekti kā novērošanas torņi un laipas, kā arī citas āra vidē esošas būves samērā ātri noveco un to mūžs ir mērāms vien dažos gados. Jau patlaban vairākas takas ir atjaunotas vēlreiz. Jautājums ir, kā un vai šo infrastruktūru izdosies atjaunot pēc vairākiem gadiem, kad Eiropas Savienības finansējums var nebūt pieejams.
Arī Latvijas Putnu fonda valdes loceklis, ilggadējs ekskursiju vadītājs Kārlis Millers uzsver nepieciešamību domāt ilgtermiņā – kas būs piedāvājams apmeklētājiem pēc vairākiem gadiem. Iepriekš paveiktais vērtējams pozitīvi, ir torņi, takas, ir informatīvie stendi.
Kārlim ir divi ieteikumi, ko vajadzētu uzlabot: pirmais, izvietot atkritumu urnas pie putnu novērošanas torņiem, lai uzlabotu tīrību to apkārtnē, jo ne visi apmeklētāji ir tik apzinīgi, ka ņem līdzi savus atkritumus, ja tuvumā nav urnas; otrais, nepieciešams kontrolēt, vai putnu torņu tuvumā neizaug pārāk augsts krūmājs, kurš sāk aizsegt skatu. Šādā gadījumā tornis daļēji vai pilnībā var zaudēt savu jēgu apkārtnes pārskatīšanai.
Uzņēmuma "Baltic Wildlife" vadītāja Laura Žukovska-Supe stāsta, ka viņai nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, ievērojot Publiskā iepirkuma likuma prasības, valsts iestādēm nācies izvēlēties tādus darbu veicējus nacionālajos parkos, kuri nav spējīgi izdarīt darbu laikā un kvalitatīvi, radot problēmas gan administrācijai, gan apmeklētājiem.
Tomēr, neskatoties uz šīm piezīmēm, kopumā nacionālo parku piedāvājuma attīstība vērtējama ļoti pozitīvi. Kā teica Ķemeros sastaptais dabas tūrists Berts no Nīderlandes, pēc trīs gadu pārtraukuma atkal apciemojot vairākus Latvijas nacionālos parkus, ir skaidri redzams, ka paveikts daudz.
Iepriekš:
Nacionālie parki – iespēja redzēt un saprast dabu
