Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse šos indeksus skata uzmanīgi un iesaka iedziļināties detaļās, lai izvērtētu, cik lieli ir mūsu nopelni vides aizsardzībā un pasākumu, kas nepieciešami klimata pārmaiņu novēršanai, veikšanā.
Piemēram, labi rezultāti atjaunojamās enerģijas jomā mums būs, pateicoties hidroelektrostacijām, kas uz Daugavas uzceltas jau pagājušajā gadsimtā un "tīri" ražo lielu daļu elektroenerģijas. Siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzums, mērot uz vienu iedzīvotāju, it kā ir apmierinošs, bet jāņem vērā fakts, ka Latvijā patlaban nav intensīvas ražošanas, kas parasti rada ievērojami daudz izmešu. Tātad jābūt kritiskiem un lepnībā ieslīgt nevajadzētu.
Darāmā vides jomā ir daudz, un jāiet līdzi laikam. Kā saka Ilze Prūse, domās esam gana progresīvi, bet darbi dažkārt atpaliek. Sarunā ar Ilzi Prūsi skaidrojām vides aizsardzības un klimata pārmaiņu novēršanas saistību ar ekonomisko attīstību, kā arī to, kā katrs no mums var dzīvot videi draudzīgāk.
Skats nākotnē jeb Stratēģija līdz 2050. gadam
Liels gaļas patēriņš rada slodzi videi.
Ikdienā savu dzīvi pārāk tālā nākotnē parasti neplānojam, plāni parasti ir piesaistīti kādam ciklam vai notikumam. Politikā dominē Saeimas un pašvaldību vēlēšanu četru gadu cikls, daudzas jomas ietekmē Eiropas Savienības fondu periodu sākums un beigas, citam svarīgākais ir sava hipotekārā kredīta nomaksas termiņš, piemēram, pēc 12 gadiem, un tamlīdzīgi.
No nozarēm ilgtermiņā visilgāk uz priekšu jādomā mežsaimniecības jomā strādājošajiem, jo koka mūžs ir ilgāks par cilvēka mūžu. Tālākais valstiska mēroga skats nākotnē, kas nāk prātā, ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kas kā bāka valstij rāda ceļu uz 2030. gadu.
Tomēr, izrādās, ir nepieciešams plānot arī ilgāku laika periodu. Tā, VARAM top "Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģija 2050. gadam", ko tēlaini var salīdzināt ar kazas un vilka kopdzīves stratēģiju, kur kaza ir vide un vilks – ekonomika. Līdz šim vilks varēja augt, tikai ēdot kazu, tas ir, ekonomika auga uz negausīga resursu patēriņa un vides piesārņošanas rēķina.
Piemēram, ekonomikas izaugsmes līkne grafikos parasti cieši turas kopā ar siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzuma līkni. "Oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijā" analizēts tas, kas ilgākā termiņā vēsturiski nekad nav darīts, proti, kā nodrošināt to, ka, attīstoties ekonomikai, tiek samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Izrādās, tas ir iespējams.
Kopš 2000. gada vairāk nekā 20 Eiropas valstis risinājušas šo "vilka–kazas" problēmu un veiksmīgi audzējušas ekonomiku, vienlaikus samazinot emisijas. Latvijai pie tā vēl jāstrādā. Rūpniecība, lauksaimniecība, enerģētika un visas ekonomikas attīstības plānošana vairs nav atraujama no nepieciešamības samazināt emisijas, lai cīnītos ar to izraisītajām globālajām klimata pārmaiņām. Par to pasaule jau vienojusies Parīzes nolīgumā. Skaidrs, ka neviens negrib dzīvot sliktāk, tāpēc jāplāno, kā līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 80%, vienlaikus saglabājot attīstību.
Valsts plāno, iedzīvotājs dara
Ja šāda ilgtermiņa attīstības plānošana ir valsts kompetencē, vai kaut ko var darīt arī iedzīvotājs ikdienā? Šeit Ilze Prūse dalās ar interesantiem faktiem un padomiem. Uz katru iedzīvotāju gadā Latvijā tiek saražotas 5,5 tonnas siltumnīcefekta gāzu. Anti-topa pirmajās vietās izmešu apjoma ziņā ir komunālie pakalpojumi un pārtika, trešajā – transports.
Lieli motori un maz braucēju
Bieži vien ar auto brauc tikai viens cilvēks. Pārvietošanās ar sabiedrisko transportu būtu vidi saudzējošākā izvēle.
Izrādās, pērkot jaunu automašīnu, Latvijas iedzīvotāji lielākoties izvēlas spēkratu ar lielu dzinēju. Šajā ziņā esam pirmie Eiropas Savienībā. Apšaubāms, ka tam ir kāds racionāls pamatojums, to drīzāk varētu skaidrot kā vietējo īpatnību. Protams, ka auto ar mazāku dzinēju radītu mazāku ietekmi uz vidi. Vēl būtiskāk šo negatīvo ietekmi var mazināt biežāka sabiedriskā transporta izmantošana, kas no izmešu samazināšanas viedokļa ir daudz efektīvāks pārvietošanās veids. Tāpēc būtu jārosina iedzīvotājus pārskatīt savus ieradumus, bet valstij un pašvaldībām jāstrādā pie tā, lai piedāvātu modernus sabiedriskā transporta risinājumus.
Vēl lielas iespējas mazināt transporta negatīvo ietekmi uz vidi ir, apvienojoties līdzbraucējiem, jo Latvijā automašīnā lielākoties brauc tikai viens cilvēks –auto vadītājs. Tāpēc ir apsveicama aizvien populārākā kopā braukšana, kas samazina automašīnu skaitu un vairāk noslogo esošās.
Pārtikas lietošanas paradumiem ir nozīme
No visas pasaulē saražotās pārtikas apēsta tiek tikai trešā daļa...
Klimata un vides aizsardzības aspektā pārtikai ir lielāka nozīme, nekā varam iedomāties. Tās ražošana ir visai energoietilpīga, turklāt bieži vien tiek transportēta milzu attālumos. Latvijas veikalos nonāk produkti gan no tuvākām, gan tālākām valstīm – pat no Jaunzēlandes un Dienvidamerikas –, un nereti tie ir tādi paši, kādus piedāvā vietējie ražotāji.
Satriecošs ir fakts, ka no visas pasaulē saražotās pārtikas apēsta tiek tikai trešā daļa. Kur gan paliek pārējā? Daļa saražotās produkcijas tiek izsviesta uzreiz, jo neatbilst kādam vizuālam standartam, proti, pēc tirgotāja domām, neizskatīsies pietiekami labi veikala plauktā. Daļa tiek sabojāta vai sabojājas transportēšanas laikā, pirms vispār nonāk veikala plauktā, bet daļu produktu, kas līdz veikalam nonākuši, nenopērk un tiem beidzas derīguma termiņš.
Bieži vien produktus izsviežam paši, jo tie iepirkti pārlieku lielā daudzumā un sabojājas. Tāpēc ikvienam ir vērts apsvērt savu patēriņu un pirkt tikai tik, cik tiešām nepieciešams, izvēlēties vietējos produktus, kas nav tālu transportēti, lietot sezonālu pārtiku no vietējiem piegādātājiem, kritiski izvērtēt, vai iedomātam standartam neatbilstošs vizuālais izskats tiešām atstās iespaidu uz produkta garšu un kvalitāti.
Izrādās, sevišķi lielu slogu videi rada gaļas lopkopība. Gaļas ražošanai nepieciešams liels enerģijas patēriņš, un tā ir viena no būtiskākajām gaisa piesārņotājām, ieskaitot faktu, ka lopi paši izdala daudz metāna, kas, tāpat kā oglekļa dioksīds, ir viena no siltumnīcefekta gāzēm. Tomēr nav nepieciešams masveidā pievērsties veģetārismam vai vegānismam – gaļas patēriņa samazināšana līdz saprātīgam daudzumam noteikti ir vidi saudzējoša rīcība.
Siltums un elektrība
Mājokļu siltināšana noteikti ir nepieciešama – tā ļauj gan samazināt izdevumus par siltuma nodrošināšanu, gan saudzē vidi. Tāpat var pievērst uzmanību ekonomiskai elektroierīču lietošanai un ikdienas paradumiem. Tomēr klimata pārmaiņu mazināšanas ziņā lielākas iespējas šeit noteikti ir uzņēmumu darbības jomā.
Nozīmīgi lēmumi un darbi klimata pārmaiņu novēršanai jāīsteno globālā, starptautiskā līmenī, bet ļoti daudz var paveikt arī pat no vides aizsardzības jomas tālu stāvošs cilvēks savā ikdienas dzīvē. Pirmkārt, tas ir jautājums par apzinīgumu un savu pašsajūtu kā videi draudzīgākam planētas iemītniekam, otrkārt, ja kaut nelielas izmaiņas pārvietošanās un patēriņa ieradumos ieviesīs pietiekami daudz cilvēku, tas radīs pozitīvu iespaidu gan uz vidi mums apkārt, gan planētu kopumā.
