Pirmoreiz par viņu uzzināju, interesējoties, kas veido un kopj skaisto liepu sienu ap Rīgas Valsts vācu ģimnāziju. Edgara arsenālā ir daudz praktisku padomu, kas palīdzēs gan padarīt dzīvi patīkamāku, gan ietaupīt. Viņa pirmais novēlējums ir būt drosmīgākiem, atļauties iestādīt arī lielos kokus un krūmus.
1. daļa – Zaļa dzīve savos kokos un krūmos
Pētījumi rāda, ka lielie koki kā dabas varenības pārstāvji dzīvi apkārtnē padara priecīgāku, palīdz pret depresiju. Koku lapotnes darbojas kā lieliski putekļu filtri un mūsu plaušu sargi, jo uz tām nosēžas putekļi, kurus vēlāk noskalo lietus.
Stādot lielos kokus, bieži ir bailes, ka to saknes augot var sabojāt māju pamatus, bet to var risināt, veidojot speciālas plēves vai citu materiālu aizsargus. Ja rūpīgi izvērtē koku stādīšanu, tos var "noregulēt" dienvidu pusē tā, lai vasarā māja no pārāk stipras saules gaismas nesakarstu, savukārt ziemā, kad tie nometīs lapas, būs vairāk gaismas.
Koki ir labi vēja aizsargi. Aprēķināts, ka ziemeļos vēja pusē sastādīti koki mājai var ieekonomēt līdz 10% no siltuma izdevumiem. Tā koki var vienlaikus būt gan sildītāji, gan atvēsinātāji. Karstās vasaras dienās koku lapas iztvaiko ūdeni, būtiski pazeminot temperatūru apkārtnē. Piemēram, ja vasarā pagalms var uzkarst līdz pat 35 grādiem, lielo koku efekts temperatūru spēj pazemināt par 5–7 grādiem – līdz daudz pārciešamākiem un draudzīgākiem 28 grādiem. Par to noteikti vērts padomāt, jo sevišķi, ņemot vērā klimata pētnieku brīdinājumus, ka ne tikai siltāka laika, bet arī stipra karstuma viļņu iespējamība pieaug.
Kopjot lielos kokus, jāzina vismaz dažas pamatlietas. Bieža kļūda ir to sakropļošana ar pārlieku apzāģēšanu. Tādā gadījumā vēlāk būs nepieciešams sevišķi liels darbs un līdzekļi to uzturēšanā kārtībā. Protams, kokiem nereti ir jāizzāģē nokaltušie un bīstamie zari, tomēr jāievēro princips – kokiem jāļauj augt pēc iespējas dabiski.
Un vēlreiz – plānojot apkārtnē augu stādīšanu, lielāku uzsvaru ir vērts likt uz kokiem un krūmiem. Savukārt, domājot par vasaras puķēm, ir jāņem vērā to daudzums. Puķu kopšanai ir nepieciešams liels darbs, tāpēc praktiskāk būtu likt uzsvaru uz ziemcietēm. Nevajag baidīties no graudzālēm, tām vajadzēs mazāk darba, un tās priecēs visos gadalaikos. Edgaram sevišķi simpātiski šķiet tas, kā lielās graudzāles skan pagalmā ziemas vējā.
Lielie koki spēj darboties gan kā sildītāji, gan kā kondicionieri. Mauriņš gan priecē acis, gan ir tīkams pamats piemājas aktivitātēm, taču tam ir nepieciešama regulāra kopšana.
Edgars ir skeptiski noskaņots par betona bruģa vērienīgu izmantošanu, noteikti labāk būtu lietot irdenos segumus. Runājot vispārīgi, pēc iespējas vairāk jāizmanto dabiskie materiāli. Koka terase vienmēr būs patīkamāka par to, kurā izmantoti sintētiskie.
Edgars uzskata, ka daudzi modernie un reklamētie materiāli faktiski ir maldu ceļš – tie it kā sola ilgmūžību un vieglu kopšanu, bet dzīve šādā vidē sagādās maz prieka, tāpēc svarīgi nepaļauties inercei un vilinājumiem. Šādos gadījumos ir vērts vairāk līdzekļu un darba ieguldīt dabiskā vidē, lai vēlāk būtu prieks un gandarījums par apkārtni. Pagalmi un dārzi liecina par īpašnieku vērtībām – tas, kādi augi sētā, kādi materiāli tiek lietoti, labi raksturo saimnieku dzīves uzskatus.
Ikdienā daļu cilvēku vairāk vai mazāk pamatoti kaitina viss: gan birokrātiskā valsts vara, politiķi, gan neizdarīgie ierēdņi, augstie nodokļi un cenas, sliktie ceļi, līdzcilvēki, pārāk karstais vai aukstais laiks, lietus, sniegs un tūkstošiem citu lietu. Tomēr, ja nevēlamies būt tikai kritizētāji un īgņas, varam sākt ar apzinīgu tuvākās apkārtnes veidošanu, lai dzīvotu draudzīgākā un veselīgākā vidē. Tas noteikti ir tā vērts.
