Jau pavisam drīz, proti, novembrī 15 Latvijas pašvaldībās, tostarp arī Pierīgā, no jauna sāksies dzelzceļa līnijās "Rail Baltica" maršrutu sabiedriskās apspriešanas. Tām gatavojoties, ir izstrādāti tehniskie risinājumi visai trasei, ar kuriem tiks iepazīstināti interesenti. Arī portāls "Aprinķis.lv" piedāvā aplūkot to, kā varētu izskatīties šī modernā dzelzceļa līnija Pierīgā.

Pierīgas uzņēmēju biedrības vēlas izlabot sistēmisku kļūdu nodokļu politikā - varas gaiteņos tiks aktualizēts jautājums par uzņēmuma ienākuma nodokļa pārdali par labu pašvaldībām, lai tām būtu nauda uzņēmējdarbības infrastruktūras sakārtošanai.

Jaunā pedagogu atalgojuma reforma, kāda tā izstrādāta pašlaik, nav atbalstāma. Daļai skolotāju algas samazināsies, tāpēc viņi varētu sākt lūkoties pēc cita darba, bet iespējamā skolu slēgšana novedīs pie situācijas, kad lauki paliks tukšāki, norāda Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Atkritumu poligonā "Getliņi" atklāta jauna atkritumu šķirošanas rūpnīca, kas iezīmē revolucionāras pārmaiņas atkritumu apsaimniekošanas nozarē Latvijā. Turpmāk vairāk nekā 90 % sadzīves atkritumu, kas līdz šim tika noglabāti Getliņu poligonā, tiks sašķiroti un nodoti otrreizējai izmantošanai.

Kopš pavasara teju vai masveidīgi Latvijā suņiem tiek konstatēta dzīvībai bīstama slimība - barības vada paplašināšanās, kas, laikus neatklāta, var beigties ar mājas mīluļa nāvi. Šogad jau fiksēts vairāk nekā simt saslimšanas gadījumu visā Latvijā un arī Pierīgā.

Savulaik, kad Latvijā būvēja Pļaviņu HES, mēs zaudējām unikālu dabas vērtību – Staburagu –, jo tolaik neviens ar vides interesēm nerēķinājās. Galvenais bija tautsaimniecības attīstība. Taču mūsdienās, strādājot pie tik vērienīgiem projektiem, par dabas vērtībām domā pat ļoti, jo tās, kā viena no Latvijas lielākajām bagātībām, ir jāsaglabā.

Iknedēļas uzkopšanas darbus var veikt arī ar videi un paša veselībai draudzīgām metodēm, izmantojot jaunākos tehnoloģiskos risinājumus vai sen aizmirstas metodes no vecmāmiņas laikiem. Piedāvājam "Rīgas Apriņķa Avīzes” redakcijas darbinieku padomus un pieredzi mājas kopšanā, iztiekot bez ķīmiskajiem tīrīšanas līdzekļiem.

No nākamā gada Latvijas, tostarp arī Pierīgas, vidusskolās desmito klasi varēs atvērt tikai tad, ja tajā mācīsies noteikts skaits skolēnu, lēmusi valdība. Daļai Pierīgas skolu šo kritēriju būs grūti izpildīt, un tas nozīmē, ka laika gaitā esošās vidusskolas var pārtapt par pamatskolām.

Īpašs līdzeklis logu mazgāšanai, savs līdzeklis traukiem, šķīdums flīžu tīrīšanai, pasta plīts virsmām un izlietnēm, speciāls šķīdums grīdas un paklāju mazgāšanai – šķiet, mūsdienās mājas uzkopšana bez visiem šiem ķīmiskajiem tīrīšanas līdzekļiem ir neiedomājama, taču tā nebūt nav.

Nupat godam noslēdzies kāds vērienīgs, ilgi gaidīts projekts, proti, likvidēta Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuve. Tomēr, lai gan šīs vēsturiski piesārņotās vietas sakārtošana ir liels sasniegums, nebūtu godīgi teikt, ka ar to visas ķīmisko atkritumu likstas Olainē ir galā.

Meža ielokā netālu no Olaines vairākus gadu desmitus atradās bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuve, kas bija drauds vides un cilvēka veselībai. Tagad šī vieta no bīstamajām indēm ir iztīrīta, tur zaļos zālīte un augs koki.

Nesen skatījos kādu franču dokumentālo filmu par cilvēku attiecībām ar darbu. Filmā kāds profesors bija izpētījis, ka Francijā un Vācijā uz darbu ar smaidu dodas vien 11% cilvēku, savukārt pārējie savu darbvietu vienkārši ienīst vai ir no tiem, kuri svētdienas vakaros sarauc uzacis un noņurd: "Ak, nē... Rīt atkal pirmdiena!"

Vangažu asfaltbetona rūpnīcā, kurā saimnieko ceļu būves firma SIA "Binders", asfaltu turpmāk ražos videi draudzīgi. Pateicoties modernajām tehnoloģijām, rūpnīcā radītais ceļa segums būšot lētāks, daudz kvalitatīvāks un kalpošot ilgāk.

Saulkrastu stāvkrasts, zaļie priežu meži, jūra un pilsētas rota – Baltā kāpa. Tas viss ir tik ļoti pašsaprotams, ka dažkārt šķiet – šīs dabas vērtības cilvēkus priecēs mūžīgi. Tomēr izrādās, ka tā nebūt nav. Vējš, lietavas, vētras laikā bangojoša jūra, kā arī ļautiņu nevērīgā attieksme pret dabas bagātībām piejūras saulrietu paradīzi lēnām iznīcina.

Šķiet, ka trīs gados, kopš darbojas nelielais uzņēmums SIA "Ādažu desu darbnīca", ar žāvējumiem un desiņām ir izdevies iekarot pircēju sirdis. Uzņēmuma ieņēmumi no gaļas pārstrādes un tirdzniecības aug ģeometriskajā progresijā. Tāpat arī nākotnes plāni kompānijas vadītājam ir lieli – nākamgad Ādažu tirgus laukumā iecerēts būvēt kafejnīcu, veikaliņu, alus darītavu un pat estrādi.

Ādažu novadā, Lielā Baltezera karstā, netālu no tilta pār kanālu iecerēts attīstīt privātu ceļu un būvēt savrupmājas. Šim nolūkam Ādažu novada dome šā gada maijā arī izstrādājusi saistošos noteikumus, kas apstiprina lokālplānojumu zemes gabalam "Ziemeļi".

Kopš agra pavasara vairāk nekā piecus mēnešus eksperti ir strādājuši pie optimālākā "Rail Baltica" maršruta Latvijā. Tagad zināmi precīzi trases risinājumi, un jau pēc mēneša tie sīki un smalki tiks iztirzāti sabiedriskajās apspriešanās.

Lai Pierīgas novadu intereses tiktu saklausītas varas gaiteņos, virkne Rīgas apkaimes pašvaldību grasās dibināt biedrību "Pierīgas pašvaldību apvienība", portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Carnikavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Jūrmalā, Bulduru Dārzkopības vidusskolas skaisti iekoptajā dārzā, šajās brīvdienās notika gadskārtējā Rudens Stādu parāde. To apmeklēja tūkstošiem dārza mīļu, lai iegādātos kādu ogulāju, košumkrūmu, sīpolpuķi vai gluži vienkārši lūgtu padomu profesionālim, kad ko labāk audzēt.

Olaines 2. vidusskola ir viena no tām skolām Latvijā, pie kuras jau sesto gadu pēc kārtas plīvo ekoskolas Zaļais karogs, kas tiek piešķirts tām mācību iestādēm visā pasaulē un Latvijā, kas dod lielu ieguldījumu vides aizsardzības jomā.

Alternatīvais variants "Rail Baltica" maršrutam Mārupes novadā, kas vairs nešķērso Vētras ciemu, lielai daļai mārupiešu šķiet pieņemamāks. Taču atsevišķi novadnieki tomēr šaubās, vai šis sliežu ceļa risinājums ir labāks par iepriekšējo. Lai nu kā, viens ir skaidrs - vilciens cauri Mārupei brauks. Pa kuru no abiem ceļiem? Tas būs jālemj Mārupes domei.

Šis būs jau otrais gads, kopš Babītes vidusskola iesaistījusies Ekoskolu programmā. Septembra nogalē svinīgā apbalvošanas ceremonijā mācību iestāde iegūs Latvijas ekoskolas sertifikātu, kas nozīmē, ka nākamgad skola varētu izcīnīt arī starptautiskās ekoskolas statusu, līdz ar to skolas pagalmā varēs plīvot Zaļais karogs.

Pašā Siguldas centrā, netālu no dzelzceļa stacijas, atrodas bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrības "Cerību spārni" labdarības centrs "Pogotava". Tur nopērkami puķaini un rūtaini priekšauti, spilgti tauriņi un matu rotas, košas somas, rakstaini paklāji un cepures drēgnajam rudenim visās varavīksnes krāsas.

Dot otro elpu jau šķietami nokalpojušām lietām, domājot par vides veselību, manuprāt, ir tikpat svarīgi, cik šķirot atkritumus. Turklāt priekšstats, ka sadzīves priekšmeti ir nekam nederīgi krāmi, kuriem vieta tikai miskastē, ir maldīgs, jo, kā pierāda praktiskie mārupieši, vecās lietas itin viegli var pārtapt par interjera pērlēm, tā būtiski samazinot atkritumu kalnus.

Patlaban Baldonē viņu ir 16 – melni, raibi, rudi minči, kas mitinās nevis siltā mājoklī, bet uz ielas. Par šiem bezsaimnieka kaķiem jau daudzus gadus gādā Maijas kundze, rūpējoties, lai bļodiņās vienmēr būtu ēdiens, bet guļvietās - siltas sedziņas.

Pērn Latviju bija "apsēdis" īsts sēņu bums, šogad ar tām esot švaki. Tomēr, visticamāk, šajās brīvdienās pēc lietavām sēņotāju grozās nonāk arī īstās rudens sēnes. Tāpēc ar padomiem, kas jāievēro sēņojot, dalās Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele.

Tiklīdz mežos parādās pirmās sēnes un ogas, teju katrs latvietis velk kājās gumijas zābakus un ar groziņu pie rokas dodas dabas velšu medībās. Kādam sēņošana un ogošana ir vaļasprieks, vēl kādam – peļņas avots. Bet, lai nu kā, uz visiem mežā gājējiem attiecas vienoti nosacījumi, kas jāievēro, vācot tā veltes.

Latvijai jāuzņem 250 bēgļi no tālajām Dienvidu zemēm, un pirmie patvēruma meklētāji varētu ierasties jau pavisam drīz, ziemā. Šim nolūkam izveidota darba grupa apzina un analizē, kur šie cilvēki Latvijā varētu dzīvot.

Jau labu laiku intensīvi norit Baldones novada Ceriņu parka atjaunošana, un nupat, pateicoties Saeimas deputātu, Baldones novada domes un līdzcilvēku finansiālam atbalstam, atjaunota un goda vietā no jauna uzstādīta 20. gadsimta trīsdesmito gadu beigās veidotā Voldemāra Jākobsona skulptūra "Māra".

Saulkrastu novada pašvaldība sūdzēs valsti Satversmes tiesā saistībā ar šovasar pieņemto jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Pašvaldībā domā, ka jaunais likums, kas nosaka citu kārtību reģionu attīstības veicināšanā, ir sasteigts un netaisnīgs.

Ceturtdien, 23. jūlija vakarā, Ķekavas novada domes ārkārtas sēdē par priekšsēdētāju kļuva Andis Damlics no "Reģionu alianses", kurš pirms dažiem gadiem novada domē pildīja izpilddirektora pienākumus.

Ceturtdien, 23. jūlijā, Ķekavas novada domes sēdē tika atbalstīts desmit novada domes deputātu rosināts jautājums par līdzšinējā domes priekšsēdētāja Valta Varika (Vidzemes partija) nomaiņu. Atklātā balsojumā V. Variks no priekšsēdētāja amata tika gāzts ar desmit balsīm par. Seši deputāti šo priekšlikumu neatbalstīja, savukārt viens deputāts balsojumā nepiedalījās.

Latvijā sācies melleņu laiks, un tirgū jau nopērkamas pirmās ogas. Tāpat ļaudis dosies uz mežiem tās lasīt – kāds, lai sarūpētu krājumus ziemai, cits, lai nopelnītu.

Ķekavas novada bezalkoholisko dzērienu ražotājs AS "Gutta" pērn strādāja ar 2,08 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,5 % mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pērn samazinājās 2,8 reizes un bija 147,8 tūkstoši eiro, liecina datu bāzē "Lursoft" publiskotais uzņēmuma gada pārskats.

Par spīti satraucošajam notikumam ar vairāku bērnu ģībšanu Dziesmu svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā, svētdien svētki noslēgušies kā jau tiem pieklājas – ar dziesmām, dejām un gavilēm. Lai gan vairāku Pierīgas koristu vidū bijuši vājinieki, bērni atzīst, ka svētki ir izdevušies.

Kad pavasarī "Apriņķis.lv" apmeklēja Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuvi, visapkārt mētājās drazas, divos lielos baseinos vīdēja melna, piķim līdzīga zampa, bet vēl divos baseinos viļņojās ūdens jeb savdabīgs indes kokteilis.

Šogad uz vairākiem Latvijas galvenajiem autoceļiem, tostarp Pierīgā, notiek vērienīgi remontdarbi. Rosību var manīt gan uz Tallinas, gan Siguldas šosejas, kur vairāku kilometru garumā tiek atjaunots asfalta segums.

Sapucējies svētku drānās, roku rokā ar savējiem un plecu pie pleca ar simtiem citu dejotāju... Tas mirklis, kad tu koncertā izej uz deju grīdas "Daugavas" stadionā, ir mazliet maģisks. To zinu es un ikviens dejotājs, kurš reiz piedalījies Dziesmu un deju svētkos.

Jauno reindžeru kustība Gaujas nacionālajā parkā (GNP) darbojas jau 11 gadus. Sabīne, kura kustībā nu ir trīs gadus, visspilgtāk atceras savu pirmo pārgājienu kopā ar kustības biedriem.

Jau otro dienu norisinās piesārņojuma seku likvidēšana Sudas upē. To veic SIA "Mālpils piensaimnieks" darbinieki, kuri ar spaiņiem no upes smeļ ārā mazutu, kas ūdenstilpē ieplūda negadījuma dēļ uzņēmuma katlu mājas remontdarbu laikā.