Arī tagad, plānojot modernās Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvi, rūpīgi un skrupulozi tiek strādāts pie tā, lai kaitējums no dzelzceļa trases izveides putniem, dzīvniekiem un biotopiem būtu pēc iespējas mazāks.
Katru aizsargājamu puķi un pilskalnu nenosargāsi
Vides konsultāciju uzņēmuma "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" eksperte Evija Brante, kura veic "Rail Baltica" projekta ietekmes uz vidi novērtējumu, teic, ka nekas tāds kā savulaik ar Staburagu Latvijas dabas vērtībām modernās dzelzceļa līnijas izbūves dēļ netiks nodarīts. Trase tiekot plānota tā, lai saglabātu gan dabas vērtības, gan cilvēkiem labu dzīves vidi. Tomēr sliežu ceļu maršrutu nav iespējams saplānot tā, lai labi būtu visiem.
"Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" trase galvenokārt rasēta pa mežiem un pļavām, tāpēc, protams, tā skars Latvijas dabas vērtības. Diemžēl biotopi neaug taisnās rindās, kā mums būtu ērtāk, tāpēc apiet ar līkumu katru aizsargājamo teritoriju nav iespējams. Protams, zem trases paliks vairākas aizsargājamas vietas, kurās aug reti augi. Taču kopumā "Rail Baltica" sliežu ceļi šķērsos pavisam niecīgu daļu – tikai 0,01% – no kopējās aizsargājamo teritoriju platības Latvijas teritorijā," stāstīja Brante.
Viņa skaidroja, ka jau kopš projekta sākuma bijis skaidrs, ka "Rail Baltica" trase skars "Natura 2000" teritorijas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā – dabas liegumu "Vitrupes ieleja" un dabas parku "Salacas ieleja". Šīs divas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas arī būs tās, kas "Rail Baltica" dēļ varētu ciest visvairāk, tāpēc eksperti cenšas trasi iespēju robežās pabīdīt tā, lai pasažieru un kravas vilcieni gluži pāri kam ļoti vērtīgam nebrauktu.
"Mēs ļoti centāmies, lai trase apietu izcili vērtīgus un aizsargājamus eksemplārus. Piemēram, Limbažu novadā atrodas divi lakšu mikroliegumi. Vienam no tiem mēs veiksmīgi apgājām apkārt, taču no otra mikrolieguma šķērsošanas izvairīties nevarējām. Skarsim mazu daļiņu no teritorijas, kur šie savvaļas ķiploki ir nīkulīgāki un neaug tik kupli," sacīja Brante.
Vienlaikus viņa norādīja, ka, plānojot ātrgaitas vilcienu maršrutu, dažkārt cilvēku drošība diemžēl vērtēta augstāk par dabas interesēm. Proti, projekta īstenotāji nolēmuši, ka, lai izvairītos no vides katastrofām, nebūtu prāta darbs trasi būvēt tuvāk bīstamo atkritumu glabātavai "Radons" Baldones novadā, lai tikai netiktu skarts netālu esošais Sakaiņu pilskalns.
"Mēs nevarējām izvairīties no tā, ka tiks skarta daļa Sakaiņu pilskalna aizsargjoslas, jo cilvēku drošība ir primāra. Tomēr pilskalnam, kas ir valsts kultūras piemineklis, tika atrasts cits risinājums – arheologi pirms trases būvniecības varēs to sīki un smalki izpētīt, kas līdz šim nav ticis darīts," teica Brante.
Veidos mākslīgās ligzdas putniem un īpašas pārejas zvēriem
Protams, ne tikai augus, bet arī vilkus, stirnas, zaķus, kā arī putnus varētu skart modernā "Rail Baltica" trase. Pēc vides ekspertes teiktā, lielākais izaicinājums esot tieši putni, jo visā trases koridora garumā sastopami teju visi Latvijā mītošie spārnaiņi.
Īpaša vērība pievērsta ne vien Garkalnes un Ādažu mežos ligzdojošajai ārkārtīgi retajai zaļajai vārnai, kuras dēļ "Rail Baltica" maršruts Pierīgā ticis nozīmīgi mainīts, bet arī medņiem, melnajiem stārķiem, mazajam ērglim un dažādu sugu dzeņiem. Arī šo reto putnu tiesības uz netraucētu dzīvi ir ņemtas vērā, piemēram, Ropažu novadā trase pavirzīta mazliet nostāk no medņu riesta vietām.
Tomēr visvairāk īpaši retos putnus varētu ietekmēt nevis tas, ka pa sliedēm trauksies ātrgaitas vilcieni, kas, starp citu, būs krietni vien klusāki nekā tie, ko esam pieraduši dzirdēt, bet gan pati trases būvniecība. Pēc Brantes teiktā, ornitologiem esot bažas, ka laikā, kad rūks, dārdēs un šķindēs būvniecības tehnika, putni, kuri ligzdo ļoti tuvu plānotajām dzelzceļa sliedēm, varētu savu mājvietu pamest.
"Tā kā dažu putnu dzīvotnes atrodas ļoti tuvu trasei, eksperti būvniecības sākumā un tās laikā šos putnus rūpīgi novēros. Ja pamanīs, ka skaļo būvdarbu dēļ putni grasās pamest konkrēto iecirkni, viņiem citā vietā tiks izveidota piemērota mākslīgā ligzda," paskaidro Brante, piebilstot, ka praksē jau vairākkārt esot pierādījies, ka spārnaiņi mākslīgi veidotos "dzīvokļus" nesmādē un dzīvo tajos labprāt.
Jau zināms, ka "Rail Baltica" sliedes visā trases garumā tiks iežogotas, tāpēc, domājot par dzīvniekiem un to, lai zvēru jau iemītās taciņas pēkšņi nepazustu un viena dzīvnieku populācija pēkšņi netiktu nošķirta no otras, tiks veidotas īpašas pārejas tieši zvēriem. Tie būs tādi kā speciāli būvēti tilti, kas būs apzaļumoti, lai neatšķirtos no dabiskās vides mežā, un nodrošinās to, ka dzīvnieki stādījumu dēļ vilcienu nemaz neredz.
Kopumā šādu tiltu, kas līdz šim redzēti vien citās Eiropas valstīs, Latvijā būs apmēram desmit. Pierīgā tie varētu būt vairākās vietās starp Jaunmārupi un Baldoni, kur savas taciņas ir iestaigājuši plēsēji. Šādas pārejas Pierīgā plānotas arī Stopiņu novadā, Sējas novadā un Ropažu novadā.
Vienlaikus jāpiebilst, ka tas nebūt nenozīmē, ka vilki, lapsas, mežacūkas un citi zvēri no Latvijas rietumiem uz austrumiem "Rail Baltica" dēļ turpmāk pārvietosies tikai pa speciāli būvētajiem tiltiem. Brante saka, ka ir atrasti arī citi risinājumi tam, lai meža dzīvnieki varētu netraucēti pārvietoties.
"Piemēram, Latvijas ziemeļdaļā upes ir ar diezgan dziļām ielejām, un pāri tām tiks būvēti viadukti. Un zem viadukta, gar upi, zvēri varēs pārvietoties dabiski, tāpat kā to ir darījuši iepriekš. Līdz ar to dzīvnieki tikpat kā nepamanīs, ka ir šķērsojuši dzelzceļa līniju," teica Vides konsultāciju uzņēmuma "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" eksperte Evija Brante.
Savulaik, kad Latvijā būvēja Pļaviņu HES, mēs zaudējām unikālu dabas vērtību – Staburagu –, jo tolaik neviens ar vides interesēm nerēķinājās. Galvenais bija tautsaimniecības attīstība. Taču mūsdienās, strādājot pie tik vērienīgiem projektiem, par dabas vērtībām domā pat ļoti, jo tās, kā viena no Latvijas lielākajām bagātībām, ir jāsaglabā.