Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā portālam "Aprinķis.lv" pastāstīja Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis, lēmums sūdzēt valsti Satversmes tiesā ticis pieņemts trešdien 29. jūlija domes sēdē. Šādu soli esot atbalstījuši visi novada domē ievēlētie deputāti.

"Jaunā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma dēļ gatavojamies tiesāties ar valsti. Pieteikums Satversmes tiesai tiks iesniegts tuvāko dienu laikā. Jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas kārtība ir netaisnīga. Tas ir nāves spriedums novadam. Jaunā kārtība paredz, ka turpmākos gadus no Saulkrastu novada budžeta citām pašvaldībām ir jāpārskaita ievērojamas naudas summas. Tas būtiski ietekmēs Saulkrastu novada attīstību. Turklāt arī novada iedzīvotāji nav mierā ar to, ka viņu nodokļos samaksātā nauda nonāk citiem, nevis tiek izmantota, lai uzlabotu dzīvi novadā. Cilvēki tiek piekrāpti," sacīja N. Līcis.

Tāpat viņš arī norādīja, ka Satversmes tiesa varētu ņemt vērā arī to, ka netika ņemts vērā Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis šajā jautājumā. "Latvijas Pašvaldību savienības sēdē, pieņemot lēmumu par jauno likumu, 95 % Latvijas pašvaldību vadītāju norādīja, ka jaunais likums ir sasteigts un tas ir jāuzlabo. Šis aspekts tika klaji ignorēts. To nedz valdība, nedz ministrijas, nedz Saeimas deputāti neņēma vērā. Pat vēl trakāk – jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums tika pieņemts divos lasījumos, kā steidzams," pauda N. Līcis.

Vienlaikus Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks ir pārliecināts, ka, visdrīzāk, tiesā izdosies pierādīt, ka jaunais likums ir aplams. "Ja nebūtu cerība, ka tiesā uzvarēsim, pašvaldība nekad nebūtu izšķīrusies par šādu soli," teica N. Līcis.

Jau ziņots, ka, lai gan Pierīgas novadi un Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nav pārdomāts, 4. jūnijā tas steidzamības kārtā tika pieņemts galīgajā lasījumā Saeimā.

Drīz pēc tam Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica paziņoja, ka viņi mudinās prezidentu neizsludināt jauno likumu un uz to aicinās arī citas Pierīgas pašvaldības. Tomēr prezidents uzskatīja citādi, un likums stājās spēkā.

Latvijas Pašvaldību savienībā un Pierīgā domā, ka likumprojekts ir sasteigts un problēmas nerisina. Tas nepalīdzēs ne trūcīgām pašvaldībām, ne Pierīgas novadiem un nekādi nesekmēs šī likuma galveno mērķi – situācijas uzlabošanu reģionos. Turklāt jaunais likums piespiedīs turīgos Pierīgas novadus savos ieņēmumos dalīties vairāk ar citiem, atstājot novadu rīcībā vien 40 % ieņēmumu.

Kā iepriekš teju vienbalsīgi pauduši Pierīgas mēri, pakļaut 60 % vērtēto ieņēmumu izlīdzināšanai ir vienkārši neprāts. Tas nozīmēs to, ka Pierīgas novados, kur iedzīvotāju ir vairāk un līdz ar to arī vairāk vajadzību, nāksies atteikties, piemēram, no akūti nepieciešamās skolu būvniecības vai ceļu sakārtošanas.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis pieļāva, ka šo likumu agri vai vēlu nāksies labot. "Tādi pieņemti likumi, kur netiek ņemtas vērā visu grupu intereses, ilgtermiņā nedarbojas, no pieredzes zinu. Es domāju, ka šis parlaments vai nākamais pie šī jautājuma vēl atgriezīsies. Agri vai vēlu problēmas parādīsies, un citi deputāti būs spiesti tās labot," portālam "Aprinķis.lv" iepriekš sacīja A. Jaunsleinis.

Jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka kārtību, kādā veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana, paredzot vietvaru finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu. Likums paredz radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei un veicināt pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

Iepriekš:

Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nebūs nekāda burvju nūjiņa

Normunds Līcis: Saeima, ejot lielo pilsētu pavadā, iznīcina Latgali un Pierīgu

Normunds Līcis: Vai Saulkrastu iedzīvotāji turpinās uzturēt Liepāju?