Trešdien, 28. oktobrī pirms nākamā sabiedriskā apspriežu raunda ar to, kā varētu izskatīties modernā dzelzceļa līnija, vispirms preses konferencē tika iepazīstināti žurnālisti. Un jāteic, ka kopš šā gada pavasara, kad "Rail Baltica" trase bija tikai kartē iezīmētas līnijas, šobrīd modernās dzelzceļa līnijas maršruts kļuvis daudz uzskatāmāks un saprotamāks.
Pirmkārt plānotā trase šobrīd ir precizēta, jo sliežu ceļa 300 metru platais koridors tagad ir vien 60 metru plats. Otrkārt, "Rail Baltica" maršrutu precizējot, ņemtas vērā iedzīvotāju iebildes par trases novietojumu, piemēram, Ķekavā, kur trase kartē iezīmēta paralēli Rīgas apvedceļam un tā, lai vairs tik ļoti nekaitētu privātīpašumiem.
Šādi pēc pāris gadiem varētu izskatīties modernais dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” maršruts Ķekavas novadā, kur trase cieši pieguļ Rīgas apvedceļam. Kā norāda "RB Latvija” telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis, vienotie transporta sistēmas koridori veidoti tur, kur vien tas būtu iespējams: “Rīgā “Rail Baltica” vilciena trase plānota blakus esošajam dzelzceļam, ārpus Rīgas, piemēram Ķekavā - vilciens līdzās esošajam vai plānotajam autoceļam.”
Savukārt Salacgrīvai un Mārupei izveidoti alternatīvie maršruti, jeb divi iespējamie trases novietojumi šo novadu teritorijā. Kurš no šiem variantiem būs labāks, pēc sabiedrisko apspriežu otrā raunda pašvaldībām kopā ar iedzīvotājiem būs jāizlemj.
Tā varētu izskatīties transporta mezgls ar šoseju A5 jeb Rīgas apvedceļu netālu no Jaunmārupes. Sliežu ceļš, kas vedīs gar Jaunmārupes ciemu, ir ekspertu izstrādātā alternatīva iepriekš Mārupē kritizētajam trases variantam, kas paredzēja šķērsot Vētras ciemu.
Treškārt, gatavojoties sabiedrisko apspriežu sanāksmēm, izstrādāti risinājumi tam, lai pati trase un tās būvniecība nekaitētu videi, putniem, meža dzīvniekiem. Tāpat ir aplēsts, kur un kādas tieši būs trokšņu sienas. Taču, attiecībā uz gaisa kvalitāti, dzelzceļa ekspluatācijas laikā piesārņojuma nebūs, problēmas varētu būt vien būvniecības laikā. Tomēr tās būšot tikai īslaicīgas neērtības, norāda Vides konsultāciju uzņēmuma "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" eksperte Evija Brante.
E. Brante skaidro, ka troksnis no plānotā dzelzceļa nebūs liels, un tajās vietās, kur ātrgaitas vilcienu satiksme plānota dzīvojamo māju tuvumā, pateicoties tehniskajiem risinājumiem, trokšņošana būs normas robežās, kā to paredz arī normatīvie akti. Visā trases garumā gan esot četras vietas, kur trokšņu līmenis varētu būt lielāks.
Ceturtkārt, visiem trašu variantiem tapuši 500 risinājumi esošās infrastruktūras šķērsošanai, proti, tilti pārvadi. Tāpat ir izdomāts arī tas, kā varētu tikt izvietoti pievadceļi privātīpašumiem.
Šādi varētu izskatīties modernais dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” maršruts Inčukalna novadā, kur trase šķērso Siguldas šoseju.
Lielie šķērsojumi “Rail Baltica” maršrutā būs divi tilti pāri Latvijas lielākajām upēm - Gauju un Daugavu. Šādi varētu izskatīties jaunais dzelzceļa tilts pāri Gaujai Inčukalna un Sējas novados.
Līdztekus “Rail Baltica” izbūvei no Stopiņiem līdz Sējai dzelzceļš plānots kopā ar 330kV elektroapgādes līniju jeb tā saucamo Latvijas-Igaunijas starpsavienojumu. “Jā, tas ir platāks koridors, toties nesadala teritoriju,” norāda N. Balgalis.
"Rail Baltica" trases ietekmes uz vidi ziņojuma sabiedriskā apspriešana 15 pašvaldībās, kuras skar trase, plānota jau novembrī, tā tiks izziņota tuvākajā laikā. Kā portālu"Aprinķis.lv" informēja projekta īstenotāji, ar precizēto trases novietojumu, kā arī dažādiem tehniskajiem risinājumiem sabiedrisko sanāksmju laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti sīki un smalki. Tāpat katrā novadā divas stundas pirms pašas sabiedriskās apspriedes ikviens varēs ar projekta īstenotājiem izrunāt visas neskaidrības.
Kā zināms, projekta "Rail Baltica" Latvijas posma detalizēta tehniskā izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums, ko veic pilnsabiedrība "RB Latvija", norit kopš pagājušā gada. Februārī un martā 15 Latvijas pašvaldībās par modernās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" novietojumu notika sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā neiztika bez vētrainām diskusijām. Pavasarī sevišķi neapmierināti ar piedāvātajiem sliežu ceļiem bija Mārupē un Ķekavā.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā – 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85 % no kopējām šī projekta izmaksām.
Iepriekš: