Nav nekāds noslēpums, ka pēdējos gados Latvijā arvien vairāk cilvēku dodas mežā lasīt mellenes. To dara gan studenti, gan pensionāri, gan bezdarbnieki un pat skolotājas. Turklāt jūlija vidū, pavadot mežā vien pāris stundu, ar ogām vidēji varot nopelnīt aptuveni 350 eiro mēnesī. Nereti dzirdēti stāsti par ogotājiem un sēņotājiem, kas salasot pat 60 kilogramus meža velšu un nopelnot 150 eiro dienā.
Tas, ka negaužamies par to, ka nav naudas, bet dodamies mežā čakli ogot, lai nopelnītu, ir apsveicami. Cita lieta ir tas, ka ogošana ne vienmēr notiek saudzīgi pret mežu un vidi. Cilvēki, lasot ogas ar dažādām palīgierīcēm jeb kombainiem, mēdz izraut melleņu mētras ar visām saknēm. Taču mellenes diemžēl ir visai klīrīgs augs, un, lai tas ataugtu un dotu ražu atkal, ir vajadzīgi daudzi gadi. Turklāt zīmīgi, ka padomju laikos ogu lasīšanas palīgierīču izmantošana bija aizliegta, taču šobrīd šāds aizliegums pastāv vien atsevišķās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Es tiešām brīnos par to, kādēļ mūsu mežos šobrīd var brīvi ogot, izmantojot šīs melleņu lasāmās mašīnas, jo skats, kas paveras mežā pēc čaklajiem ogotājiem, ir visai šausmīgs: ogulājiem notrauktas lapas, melleņu mētras izrautas ar visām saknēm, apkārt viss izbradāts... Tā turpinot, jau pēc pāris desmitgadēm gardo melno ogu mūsu mežos vairs nebūs!
Tāpat nav nekāds noslēpums, ka vasarās un rudeņos par svarīgāko iestādi Latvijas laukos kļūst ogu un sēņu uzpirkšanas punkti. Parasti lielākās pilsētās dabas veltes iepērk vismaz desmit uzpirkšanas punktos, savukārt laukos savā starpā konkurē vismaz divas ogu un sēņu pieņemšanas vietas. Taču kur visas šīs dabas bagātības paliek? Vai tiešām visas salasītās ogas pārtop gardos ievārījumos?
Izrādās, ka tā diemžēl nav. Uzpircēji stāsta, ka ar ogu pārstrādi Latvijā principā nodarbojas tikai trīs lielie uzņēmumi – "Puratos Latvia", "Kronis" un "Spilva" – un daži mazie pārstrādātāji. Taču lielākā daļa jeb aptuveni 90% ogu aizceļo pārtikas produktu un piedevu ražotājiem un farmācijas kompānijām visā pasaulē. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopumā pērn ārvalstu tirgos nonākušas ogas un sēnes 2,553 miljonu eiro vērtībā un lielākā daļa no tām eksportētas tieši uz kaimiņvalstīm.
Tad nu rodas jautājums: kādēļ mēs savas dabas bagātības, kas aug mūsu mežos, tā brīvi aizvedam citiem? Varbūt, ja vien Latvijā būtu vairāk ogu pārstrādes uzņēmumu, kas meža veltes spētu pārvērst produktos ar augstu pievienoto vērtību, valsts tikai iegūtu? Galu galā – varbūt mūsu "Nokia" aug tepat mežos?
Einārs Binders
Latvijā sācies melleņu laiks, un tirgū jau nopērkamas pirmās ogas. Tāpat ļaudis dosies uz mežiem tās lasīt – kāds, lai sarūpētu krājumus ziemai, cits, lai nopelnītu.