Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Savā pirmajā ekspedīcijā devos 12 gadu vecumā. Gājām 14 kilometru garā pārgājienā no Gleznotājkalna līdz Līcīšiem. Mitrais (ilggadējais Gaujas nacionālā parka dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics – aut.) mūs veda pa garu, garu zāli, lai gan blakus bija ceļš. Kritām un cēlāmies, visiem bija nedaudz slapjas kājas, taču tas bija pats spilgtākais un foršākais piedzīvojums reindžeru kustībā, ko atceros," saka Sabīne.

Meitene arī norāda, ka viņai reindžeru kustība iemācījusi, ka dabā vajag prast saskatīt arī ko vairāk par tūrisma objektiem. Proti, katram ir vērts ieraudzīt 203 sikspārņus vienlaikus izlidojam no lauku mājas pažobeles, iepazīt kādu no kukainīšiem vai atpazīt meža zvēru pēdas sniegā.

"Lai gan esmu bijusi arī citos dabas parkos Eiropā, visskaistākais tomēr man šķiet tieši GNP. Tāpēc jauno reindžeru kustību negribu pamest. Man tā patīk, un arī savu nākotni domāju saistīt ar vides zinātnēm. Gribu pētīt dabu," savus nākotnes nodomus atklāj Sabīne.

Savukārt Everita, kura nu jau skaitās Jauno reindžeru kustības absolvente, teic, ka viņai visvairāk ir patikušas nometnes. "Nometnes dabā ir tās, kas mani saistīja visvairāk. Mani pievilka arī laivu braucieni un vakari pie ugunskura. Turklāt Jauno reindžeru kustībā var iepazīt atraktīvus un līdzīgi domājošus cilvēkus, kuri pēc tam kļūst par labiem draugiem," teic Everita.

Everita stāsta, ka, pateicoties reindžeriem, viņai izdevies iegūt arī daudz vēstuļdraugu ārzemēs, jo ik gadu GNP pētnieki dodas uz starptautisku jauno reindžeru nometni kādā no Eiropas valstīm. Šādas ikgadējas nometnes, kurās tiekas jaunie reindžeri un viņu vadītāji no tādām valstīm kā, piemēram, Igaunija, Vācija, Skotija, Spānija, Čehija, Slovēnija, organizē Eiroparku federācija.

"Pirms trim gadiem biju starptautiskajā nometnē Slovēnijā, Triglavas nacionālajā parkā. Tā bija mana mīļākā nometne, tur bija skaisti – vareni kalni un dzidri ezeri. Patika arī konference Ungārijā. Tur ieguvu daudz draugu, ar kuriem vēl joprojām sarakstos," klāsta Everita, piebilstot, ka starptautiskā pieredze nāk par labu gan viņas, gan citu jauno reindžeru angļu valodas prasmei.

Savukārt Sabīne pērn kopā ar Maiklu, arī jauno reindžeri, bija nometnē Čehijā, Krkonošes nacionālajā parkā. Tur jauniešiem no citām valstīm viņa esot stāstījusi par to, cik skaistus lokus Gauja met cauri mūsu lielākajam un vecākajam nacionālajam parkam. Tāpat kopā ar Eiropas kolēģiem Sabīne kāpusi kalnos, stādījusi puķes Krkonošes parka ielejās.

"Tagad jūlijā braukšu uz jauno reindžeru nometni Somijā. Dzīvosim teltī, un, ja līs lietus, tad bez piedzīvojumiem neiztikt. Tikai pirms došanās ceļā mums jāizpilda kāds uzdevums – katram jāaizved līdzi burciņa ar sava nacionālā parka smaržu. Kādu smaržu vedīšu, vēl neesmu izdomājusi, bet, manuprāt, GNP vislabāk raksturo ūdens smarža," ir pārliecināta Sabīne.

Viņa gan uzreiz piebilst, ka pagaidām īsti nezinot, kā lai tādu smaržu uz Somiju nogādā. Taču Mitrais ieteicis burciņā ieliet kādu lāsīti dzelzi saturoša avota ūdens, kas ieplūst Gaujā. Pēc viņa teiktā, tie arī smaržojot. Turklāt, ja burciņā būs arī rūsganās Gaujas smiltis, tad Sabīnes "ciemakukulis" būšot vairāk nekā iespaidīgs.

Iepriekš:
No Gūtmaņalas dežurantiem – par īstiem reindžeriem