Šķita, ka sapņi par zaļojošu zālīti šajā vēsturiski piesārņotajā vietā ir gana tāli, jo visādu likstu dēļ Olaines bīstamo ķīmisko atkritumu izgāztuves sanācijas projekts, kuru šogad bija plānots pabeigt, pateicoties Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumam, bija apdraudēts. Turklāt indes krātuvju likvidēšana pat nebija sākusies.
Valsts vides dienests (VVD), kurš ir atbildīgs par projekta īstenošanu, pēc vairāku mēnešu ilgām diskusijām un pārrunām līgumu par sanācijas darbu projekta izstrādi un pašu izgāztuves likvidēšanu noslēdzis ar uzņēmumu SIA "VentEko", kas specializējies piesārņotu vietu sakārtošanā, sanācijas darbu inženiertehnisko uzraudzību veiks vides un inženierkonsultantu uzņēmums SIA "Geo Consultants". "VentEko" par padarīto darbu saņems 6,762 miljonus eiro, bet SIA "Geo Consultants" – 44,39 tūkstošus eiro. Darbu kopējās izmaksas ir 6,807 miljoni eiro, no tām 70% jeb 4,765 miljonus eiro finansē Eiropas Savienība.
Indes krātuvju izsmelšana notiks ES līdzfinansētā projekta "Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts, 1. kārta" ietvaros, kā tas iepriekš jau bija plānots.
Divi baseini izsmelti, tūlīt ķersies klāt trešajam
Kā stāsta SIA "VentEko" valdes loceklis Mareks Bažovskis, uzņēmuma darbinieki Olaines izgāztuvē cītīgi strādā jau kopš jūnija.
"Pagaidām viss notiek pēc grafika. Šobrīd viens baseins, kurā atradās cietie atkritumi, faktiski ir tīrs, un pabeidzam darbus otrajā baseinā. Abas cieto atkritumu krātuves arī bija paši bīstamākie objekti. Tās tālāk piesārņoja blakus esošos baseinus, kuros atrodas ūdens," teica M. Bažovskis. Atlikušo divu ūdens baseinu tīrīšana būs tehnoloģiski vienkāršāka.
Taču ar visu četru šķidro bīstamo atkritumu krātuves izsmelšanu darbi Olaines mežā, kur atrodas izgāztuve, nebeigsies. Plānots demontēt arī piesārņotajā teritorijā esošās betona konstrukcijas, kas ieskauj baseinus. Tāpat paredzēts attīrīt grunti, tāpēc vasaras otrajā pusē notiks vērienīgi rakšanas darbi.
"Demontēsim betona apmales un celiņu, attīrīsim grunti arī zem betona konstrukcijām. Raksim tik dziļi, līdz sasniegsim atbilstošus kvalitātes rādītājus, kas parādīs, ka gruntsūdeņi vairs nav piesārņoti. Šobrīd ir saprotams kas jādara, bet to, cik daudz un cik dziļi vajadzēs rakt, pagaidām grūti pateikt. Tad jau redzēs, cik ļauni ir," sacīja SIA "VentEko" valdes loceklis.
Viņš skaidroja, ka šobrīd visi cietie atkritumi tiek vesti uz Dobeles novadā esošo Gardenes poligonu. Tur tie tiek sašķiroti un apstrādāti tā, lai tie vairs nebūtu tik bīstami. Pēc tam tie tiks noglabāti. Savukārt viss piesārņotais ūdens speciālās iekārtās tiek turpat uz vietas sākotnēji attīrīts un pēc tam pa caurulēm to aizpumpē uz farmācijas kompāniju AS "Olainfarm". Vietējais Olaines zāļu ražotājs veicot šī ūdens attīrīšanu tikmēr, kamēr to droši var novadīt kā notekūdeni.
Olaines izgāztuves vietā varēs stādīt eglītes
Stāstā par Olaines indes krātuvēm svarīgi ir atcerēties faktu, ka Eiropas atvēlētie 4,764 miljoni eiro sanācijas projektam tiek piešķirti iepriekšējā ES plānošanas perioda ietvaros, tāpēc darbi izgāztuvē ir jāpabeidz līdz šā gada oktobrim. Kopš pagājušā gada rudens un šogad pavasarī, kad bīstami piesārņotajā vietā nekas vēl nebija pat sākts darīt, izskanēja bažas, ka projektu nav iespējam paveikt laikā. Taču tagad gan par projektu atbildīgais Valsts vides dienests, gan arī sanācijas veicēja SIA "VentEko" ir pārliecināti, ka Eiropas noteiktajos termiņos izdosies iekļauties.
VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova "Apriņķis.lv" lasītājiem uzver: "Sanācija jeb piesārņojuma avota novēršana nav viegls darbs gan vides dienestam, gan darbu veicējiem. Esmu gandarīta par projekta darbu uzsākšanu, piesaistot atbilstošus un augsti motivētus profesionāļus. Arī Lielo investīciju projektu konsultatīvās komisijas pārstāvji un citi vides aktīvisti izteikuši atzinību par dienesta spēju īsā laika posmā sekmīgi atjaunot videi nozīmīgā projekta gaitu."
"Visiem papīriem jābūt kārtībā līdz gada beigām. Pirms līguma slēgšanas tika aprēķināts, cik daudz laika ir nepieciešams sanācijas veikšanai. Mēs esam parakstījuši līgumu, uzņēmušies saistības un gatavi izgāztuvi noteiktajos termiņos sakārtot," norādīja M. Bažovskis, piebilstot, ka darbiem atvēlētais laiks ir gana īss, tāpēc uzņēmumam nāksies krietni papūlēties. "Naktīs gan nestrādājam, taču projekts ir sarežģīts, un darba ir daudz. Tas ir liels izaicinājums – savākt visus atkritumus, novadīt gruntsūdeņus, demontēt baseinus un vēl iekļauties termiņos!" sacīja M. Bažovskis.
Jautāts, vai ar Olaines sanācijas projektu nesanāks tāpat kā ar Inčukalna gudrona dīķiem, kad darbi tiek pamesti pusratā, SIA "VentEko" valdes loceklis teic, ka tā noteikti nebūšot.
"Olaines ķīmiskā atkritumu izgāztuve, tāpat kā gudrona dīķi, ir viena no visvairāk piesārņotajām teritorijām Latvijā. Taču, es pieņemu, ka ar cietajiem atkritumiem ir vieglāk strādāt nekā ar gudronu. Atšķiras tehnoloģijas. Katrā ziņā mūsu izmantotās tehnoloģijas nav tik sarežģītas kā tās, ko izmanto Inčukalnā," teica M. Bažovskis, uzsverot, ka SIA "VentEko" ir gatava izpildīt sanācijas projekta galveno uzdevumu – likvidēt vēsturiskā piesārņojuma avotus, lai tie vairs neapdraudētu ne vides, ne cilvēku veselību.
"Domāju, ka jau ap Ziemassvētkiem, pēc tam, kad beigsies sanācijas darbi, Olaines ķīmiskā atkritumu izgāztuve būs pavisam normāla teritorija, kurā varēs iestādīt eglītes," ir pārliecināts M. Bažovskis.
Šķidro bīstamo atkritumu krātuves Olainē tika izveidotas 1972. gadā, taču to tehniskā izpildījuma nepilnību dēļ vairākkārt notika piesārņojošo vielu noplūde, kas radīja gruntsūdeņu piesārņojumu, tūkstošiem reižu pārsniedzot pieļaujamās piesārņojošo komponentu koncentrācijas normas. Nozīmīgākie piesārņojošie savienojumi, kas nonākuši vidē, ir piridīns un butanols.
SIA ”VentEko” valdes loceklis Mareks Bažovskis: ”Demontēsim betona apmales un celiņu, attīrīsim grunti arī zem betona konstrukcijām. Raksim tik dziļi, līdz sasniegsim atbilstošus kvalitātes radītājus, kas parādīs, ka gruntsūdeņi vairs nav piesārņoti.” Iepriekš:
Beidzot Olaines indes dīķi ir visas valsts problēma
Kas uzņemsies Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sakārtošanu līdz rudenim?
