"Jāteic, sākumā nemaz necerējām, ka Ekoskolu programma aizraus tik daudz jauniešu. Pagājušajā gadā Ekopadomē jeb zaļajā pulciņā iesaistījās aptuveni 40 skolēnu, bet šogad tajā darboties vēlas jau krietni vairāk jauniešu, tāpēc esam pārliecināti, ka nākamgad mums būs pašiem savs Zaļais karogs," saka vidusskolas sociālo zinību skolotāja un Ekoskolu programmas kūrētāja Babītē Diāna Eglīte.
Pērn visa gada garumā Babītes vidusskola strādāja pie tā, lai elektroenerģija skolā tiktu patērēta mazāk, proti, bērni tika mācīti taupīt elektrību, bet skolotāji uzpasēja, lai, izejot no kabineta, tiktu izslēgta gaisma.
"Gan bērni, gan skolotāji piedomāja pie tā, lai, ejot prom, visur tiktu izslēgta gaisma un visas elektroierīces. Tāpat vaktējām, lai gaismas netiktu dedzinātas veltīgi, piemēram, kora mēģinājuma laikā aktu zālē tika apgaismota tikai skatuve, nevis visa zāle. Savukārt kāda audzēkņa tētis skolā uzstādīja īpašu programmu, un katru pirmdienu skolēni norakstīja elektrības rādītājus un analizēja elektroenerģijas patēriņu. Gala rezultātā tas viss mums ļāva krietni ietaupīt," lepojas D. Eglīte.
Pagājušajā gadā Babītes vidusskolas skolēni apmeklēja arī pašvaldības uzņēmumu "Babītes siltums", kur tika izglītoti par to, cik svarīgi ir siltināt mājokļus. Tāpat bērni, tostarp paši mazākie, brauca ekskursijās uz uzņēmumu SIA "Getliņi Eko", kur pārliecinājās, ka arī atkritumus var pārvērst siltuma enerģijā jeb siltumā. Savukārt pērn novembrī skolēni visiem Babītes novada iedzīvotājiem sarīkoja īstu lekciju par alternatīviem energoresursiem un mācīja pieaugušos taupīt elektroenerģiju zaļākas nākotnes vārdā.
"Pagājušajā gadā Babītes vidusskola ne tikai mācījās taupīt enerģiju, mēs iesaistījāmies arī dažādās citās ekoskolas programmas aktivitātēs, proti, vācām makulatūru, baterijas, 11. klases skolēni mežā iestādīja 100 priedītes un 100 eglītes.
Bet visvairāk lepojamies ar uzvaru stikla šķirošanas sacensībās, ko organizēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eco Baltia Vide". Šajā konkursā pārspējām Ādažu novadu, pateicoties skolēnu aktivitātei, kuri aicināja novada iedzīvotājus šķirot. Bērni paši bija sagatavojuši bukletiņus ar informāciju par to, kā pareizi atkritumus šķirot, un tos iznēsāja pa daudzdzīvokļu mājām. Skolēni palīdzēja arī veciem cilvēkiem nogādāt stikla taru līdz konteineram," norāda D. Eglīte.
Savukārt 12. klases skolniece Stefānija, kura ir visaktīvākā ekoprogrammas dalībniece Babītes vidusskolā, pērn kopā ar vairākiem citiem jauniešiem devās uz Briseli, lai pievērstu nopietno Eiroparlamenta deputātu uzmanību vides problēmām.
Jaunieši Eiroparlamenta deputātiem pagatavoja kokteiļus no ūdens, ko bija paņēmuši līdzi katrs no savas valsts ūdenstilpēm.
"Pagājušajā gadā, lai piesaistītu cilvēku uzmanību upju un ezeru tīrībai Eiropā, Briselē notika īpaša konference. Tajā piedalījās jaunieši no ekoskolām visā Eiropā, un katrs uz Eiroparlamentu bija atvedis līdzi ūdens paraugus no kādas ūdenstilpes savā valstī. Mēs aizvedām ūdeni no Beberbeķu dzirnavezera, kas atrodas tepat netālu no skolas. No šā ūdens arī gatavojām kokteiļus Eiroparlamenta deputātiem un runājām ar viņiem par to, kas būtu jādara, lai upes un ezeri Eiropā nebūtu tik piesārņoti," klāsta Stefānija, piebilstot, ka, viņasprāt, Babītes vidusskolas skolēniem izdevās pievērst deputātu uzmanību šai problēmai.
Gan Stefānija, gan arī Ekoskolu programmas vadītāja Babītes vidusskolā atzīst, ka zaļā domāšana Babītes vidusskolā ir aizrāvusi ne vien jauniešus, bet arī viņu vecākus un skolotājus. Tagad ikviens aizdomājoties par to, ka mēs katrs esam atbildīgi par vides veselību.
"Tas viss mūs ir ļoti aizrāvis, un, tagad, septembrī, kolēģi mani jau nepacietīgi tirda par to, kādu vides problēmu tad pētīsim šogad. Jaunieši šogad vēlas pievērst pastiprinātu uzmanību veselīgam dzīvesveidam. Mēģināsim runāt par veselīgu uzturu, par to, cik svarīgi ir sportot, par to, kādu ļaunumu videi nodara sadzīves ķīmijas līdzekļi. Un, protams, šķirosim arī atkritumus. Skolā jau ir izvietotas atkritumu šķirošanas tvertnes, un mācīsim mazos bērnus, kur ko mest. Pagaidām viņi vēl īsti nesaprot, kā pareizi atkritumi jāšķiro," plānus izklāsta D. Eglīte.
Savukārt Stefānija teic, ka kopumā Latvijā ar atkritumu šķirošanu nemaz neesot tik slikti un daudzi ir ieinteresēti to darīt, tikai mazliet uz to ir jāpamudina.
"Man šķiet, ka zaļais dzīvesveids Latvijā kļūst arvien populārāks, un esmu pārliecināta, ka pēc 30 gadiem varēsim lepni teikt, ka Latvija ir zaļākā valsts pasaulē. Zinu vairākas ģimenes, kas jau šķiro atkritumus. Arī savu ģimeni esmu tam pievērsusi, tikai reizēm ir neapmierināti, ka viņus nikni rāju, ja kāds kaut ko ir izmetis nepareizā konteinerā," saka Stefānija.
