Tas viss tapis no vienreiz jau lietota materiāla, proti, apģērba gabaliem, kas citādi nonāktu atkritumu urnās.
Biedrības pārstāves ļoti lepojas, ka no otrreiz izmantojamiem materiāliem var pagatavot vērtīgas lietas, kuras cilvēkiem ļoti patīk. Turklāt, gluži kā Siguldas “spicāko” uzņēmēju ražotās preces, arī ”Cerību spārnos” darinātās lietas no septembra rotās Siguldas novada pašvaldības preču zīme ”Radīts S!guldā”.
Jāteic, ka cilvēki, kuri iegādājas biedrības "Cerību spārni" gatavotās lietas, kas darinātas no otrreizējas pārstrādes materiāliem, nošauj ne vien divus, bet pat trīs zaķus ar vienu šāvienu. Savā īpašumā viņi iegūst kvalitatīvu lietu, kas radīta tikai vienā eksemplārā, turklāt tiek saudzēti dabas resursi, tāpat, iegādājoties invalīdu darbiņus, tu ziedo cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem.
"Lai izgatavotu skaistas lietas, nebūt nav jāpērk dārgi izejmateriāli. To sapratām pirms diviem gadiem, kad viesojāmies invalīdu biedrībās citās Eiropas valstīs. Tur redzējām, ka cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem darina videi draudzīgas lietas. Šo praksi tad arī no viņiem pārņēmām," stāsta biedrības valdes locekle Rudīte Priede.
Viņa norāda, ka šo gadu laikā jaunieši izgatavojuši dažādas lietas, piemēram, no vecas skaņuplates vai sen izlasītiem žurnāliem tapuši trauciņi dažādiem sīkumiem, bet no apģērba gabaliem šūtas oriģinālas piknika somas un tašiņas ikdienas pirkumiem. Tomēr visvairāk pircēji esot iecienījuši paklājus, kas austi no lietotiem apģērba gabaliem, kā arī cepures, kuras šūdinātas no t-krekliem.
"Cepures sākām darināt pirms pieciem mēnešiem un nemaz nedomājām, ka tās tā aizies. Tagad nespējam pat tik daudz izgatavot, lai uz "Pogotavu" aizvestu. Pircēji nāk uz biedrību un taujā pēc tām. Pasūta sev vajadzīgo izmēru. Turklāt arī to cena ir ļoti demokrātiska. Visi zinām, cik jauna cepure maksā lielveikalos, bet pie mums tās var iegādāties vidēji par diviem eiro," teic biedrības sociālā pedagoģe Marika Šica, piebilstot, ka daudzi pircēji pat netic, ka tik modernu cepuri var pašūdināt no lietota t-krekla.
Kā norāda biedrībā, visus invalīdu darinātos darbiņus var iegādāties ne vien Siguldā, bet arī Rīgā – tur tie nopērkami labdarības veikaliņos "Otrā elpa". Biedrība regulāri piedalās arī amatnieku tirdziņos pilsētas svētkos un ikgadējā Ziemassvētku labdarības tirdziņā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.
Prasmīgas rokas var radīt brīnumus
Cilvēkiem ļoti patīk radošas lietas. Tās iegādājas gan lai rotātos paši, gan dāvināšanai. No auduma šūdinātus maisiņus kā dāvanu sadarbības partneriem pasūta arī uzņēmumi.
Krāšņās cepures un rakstainie paklāji top biedrības "Cerību spārni" telpās Siguldas novada bibliotēkā. Kā norāda biedrības sociālā darbiniece Daina Ērgle, šo lietu darināšanā iesaistījies krietns pulciņš cilvēku ar invaliditāti no Siguldas un kaimiņu novadiem.
"Mūsu biedrības pamatuzdevums ir, lai ikviens cilvēks ar invaliditāti būtu nodarbināts. Mēs šiem cilvēkiem dodam iespēju apgūt prasmes un iekļauties darba tirgū. Protams, šie cilvēki nevar nostrādāt pilnu darba dienu, tādēļ radošās darbnīcas, kurās tiek darinātas videi draudzīgas lietas, notiek vien pāris stundu – no deviņiem rītā līdz vieniem dienā. Pēc tam jaunieši spēlē teātri vai dodas uz rehabilitācijas nodarbībām," klāsta Daina.
Tomēr vienlaikus viņa uzsver, ka katrs darbošanos darbnīcās uztverot ļoti atbildīgi.
"Protams, var teikt, ka daļa jauniešu to visu uztver kā darbu. Un tas ir ļoti labi, jo tas viņos nostiprina pilnvērtības apziņu, viņi jūtas kādam vajadzīgi. Turklāt tas viss ir komandas darbs. Kāds auž, kāds šuj, kāds sagatavo audumu, griežot to strēmelītēs. Piemēram, mums ir viena meitene, kura nodarbojas tikai ar griešanu. Viņai tas ļoti perfekti sanāk, jo viņa pazīst audumus, var pateikt, kurš der aušanai, kurš ne. Viņa ir kā lupatiņu griešanas vadītāja un kontrolē pārējos kolēģus," zina teikt Daina.
Īpaši iekārtotā austuvē pie stellēm sēž Edgars. Vērojot, cik rūpīgi un ātri viņš darbojas, Edgaru pilnīgi noteikti varētu saukt par īstu profesionāli. Viņš pats gan saka, ka ar aušanu viņam daudz palīdzot skolotāja Renāte, kura iesaka, kā labāk sakombinēt krāsas.
"Man patīk aust pēc iespējas krāsainākus paklājus. Arī cilvēkiem vairāk patīk, ja tie ir raibi, krāsaini, dzīvīgi. Bieži gadās, ka paklājs ir pārdots jau tad, kad tas vēl tikai top. Cilvēki ierauga stellēs un saka: "Oho, tas būs mans!"," teic Edgars, kurš visvairāk priecājas par to, ka pēc speciāla pasūtījuma darinājis grīdas segu kādam klientam Anglijā.
Invalīdu biedrībā ”Cerību spārni” Edgaru dēvē par īstu paklāju meistaru. Viņš strādā ātri – trīs metrus garu grīdas segu spēj noaust vien nieka trīs nedēļās.
