Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Vārds "globalizācija" ir mums visiem zināms. Bieži runā, ka mēs dzīvojam globalizācijas ērā, kas varētu nozīmēt pakāpenisku nacionālu valstu iziršanas procesu un to aizstāšanu ar kādām pārnacionālām institūcijām. Reizēm šīs dramatiskās sekas gan netiek pieminētas, bet tā vietā globalizācija tiek aprakstīta kā intensīvāka preču, informācijas un ideju apmaiņa mūsdienu pasaulē, ko nenovēršami izraisa tehnoloģiju attīstība.

Eiropā atgriežas nacionālisms. Nacionālās kustības tiek sauktas dažādi – par populistiem, "putinistiem", tumsoņām. Turklāt tikpat pazemojoši tiek dēvēti šo kustību atbalstītāji.

Klāt latviešu leģionāru piemiņas diena – 16. marts, kas, iepriekš paredzami, atkal uzjundīs nepamatotu ažiotāžu un skaļu nosodījumu, ko jau laikus paspējis paust Krievijas vēstnieks. Tradicionālajam "Daugavas vanagu" rīkotajam Leģionāru dienas gājienam pretstatītu pasākumu Rīgas centrā pieteikuši Josifa Korena vadītie tā sauktie antifašisti.

"RE:Baltica" žurnāliste Inga Sprinģe nenoliedzami ir viena no Latvijas žurnālistikas uzlecošajām zvaigznēm. Viens no viņas inovatīvajiem projektiem ir t.s. "Melu detektors", kura ietvaros politiķiem var tikt pajautāts, kas ir viņa minēto faktu avoti, kas tie pārbaudīti. Pēc tam seko birkas pievienošana – patiesība, puspatiesība, pļāpas u.tml.

Kādā latviešu portālā nesen tika publicēts jūsmīgs raksts, kurā pozitīvi apskatītas feminisma tendences jaunajā "Zvaigžņu karu" filmā. Jāuzteic vērība šādu ideoloģisku elementu ievērošanā, kas nav paslīdējusi garām arī man. Tikai mans vērtējums atšķirsies.

Nekontrolētais patvērumu meklētāju pieplūdums Eiropā uz ilgu laiku liks aizmirst to, kāda izskatījās vecā labā Eiropa. Tā mainīsies. Uz kādiem pamatiem tā tikusi balstīta? Kas šodien notiek ar Eiropas tā sauktajām vērtībām? Par to portālam "Apriņķis.lv" intervija ar Latvijas Universitātes asociēto profesoru Hariju Tumanu.

Pērn, gada nogalē, Zviedrijas valsts televīzijas kanāls (Sveriges Television, SVT) savus ziņu dienesta darbiniekus iepazīstināja ar instruktāžu, kas turpmāk būtu jāņem vērā, veidojot ziņu sižetus par notikumiem Zviedrijā. Piedāvājam ieskatīties šajos valsts televīzijas padomos.

Brīnīties, ka ielaižot miljonu reproduktīvā vecuma vīriešu Vācijā, kuri pie tam nāk no kultūras, kurā sieviete nav līdzvērtīga cilvēciska būtne, var notikt seksuāla rakstura noziegumi, varētu tikai fanātiski ''velkomeri'', tomēr nav iespējams, ka tāda lielvalsts vadītāja kā Angela Merkele to nebūtu iedomājusies.

Masu kultūra, kuru mēs patērējam ikdienā, ir caurstrāvota ar ironiju un sarkasmu. Tā ne tikai nerada ideālus, bet nemitīgi "izņirdz" tos ideālus, kuri vēl kaut ko nozīmē lielai daļai cilvēku. Ironija – tā ir atteikšanās uztvert lietas nopietni.

Mūsu valstī laiku pa laikam saceļas "vētra" sociālo tīklu telpā, kurā pastāv pavisam citādāka realitāte, kurā izrādās, ka latvieši dzīvo "19. gadsimta etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā", domā "tumsonīgi", "viduslaiku garā" vai pat piekopj "pirmsholokausta domāšanu".

Ieva Ādamsone ir Ganta fonda vadītāja, teātra izrādes "Vēstules no frontes" producente. Viņa uzskata, ka latvieši ir ļoti pacietīgi, sīksti un asprātīgi, tomēr mums pietrūkst lepnības.

Marinas Lepēnas Nacionālajai frontei (NF) nav izdevies uzvarēt reģionālajās vēlēšanās, lai arī tās rezultāti pirmajā kārtā bija visai satriecoši. Distancējoties no NF ģeopolitiskās pozīcijas, kas tradicionāli Francijai ir kontinentāla un vērsta uz sadarbību ar Krieviju, lai stiprinātu savas pozīcijas kā lielvalstij pret ASV, redzamas ir arī vispārējas tendences Eiropas nacionālisma un konservatīvisma atdzimšanā.

Globālisms ir grūti definējams jēdziens, taču tas ir saistīts ar ideju par vienotu pasauli, kas pārvarējusi kultūru un civilizāciju atšķirības un konfliktus, tiecoties sasniegt globālu vienprātību par problēmām, kas skar visu cilvēci.

Par spīti zināmai histērijai no atsevišķiem politiķiem par iespējamu Latvijas izolāciju, procesi Centrāleiropā un Austrumeiropā norāda uz jaunu tendenci – valstīm stiprināt savu suverenitāti un aizstāvēt konservatīvu kursu.