Nedz arī to nevarēja neparedzēt citi šīs Eiropas pamatiedzīvotāju aizstāšanas operācijas plānotāji un realizētāji. Atgādinājumam – pat pēc oficiāliem ANO datiem no ''bēgļiem'' tuvu pie 80% ir jauni vīrieši, bet tikai 26% no ''bēgļiem'' nāk no Sīrijas. Kas tad ir pārējie? Pieklājīga atbilde būtu ''imigranti'', taču daudz skarbāka versija – iebrucēji. Liela daļa iebrukumu senajā pasaulē notika nevis ar profesionālu armiju palīdzību, bet veselu tautu pārcelšanos. Pamazām mēs atgriežamies pie šādas ''lietu kārtības'', kurā seksuāli noziegumi ietilpst šajā kara stratēģijā kā demogrāfisks ierocis un līdzeklis iekarotās tautas pazemošanai.
Tomēr atgriezīsimies pie jautājuma par Eiropas vareno atbildību. Ir jāsaprot, ka šādos varas līmeņos cilvēki domā vismaz vairākus soļus uz priekšu. Piemēram, ka Lībijas karā Rietumi iesaistījās demokrātisku lozungu vārdā, taču redzams, ka sekas tam bija atvērtas imigrācijas slūžas ieceļotājiem no visas Āfrikas. Tā ir domāšana vismaz divus soļus uz priekšu. Bet kādi ir tālākie soļi?
Apzināti radītas krīzes vienmēr ir iespēja stiprināt varu. Baiļu atmosfēra rada prasību pēc drošības, ko var atrisināt stingra vara un centralizācija. Lai gan šobrīd izskatās, ka Šengenas zona ir pamatīgi cietusi no pagājušā gada imigrācijas viļņa, ilgtermiņā šī krīze var mūs visus novest pilnīgi jaunā Eiropā, kuru sākam iepazīt jau tagad.
Pirmās pazīmes – aicinājumi sākt pierast pie terorisma un sieviešu pazemošanas kā pie ikdienas. Tā ir jaunā norma, kuru, taisnību sakot, eiropieši ir arī izvēlējušies, balsojot par politiķiem, kas atbalsta masu imigrāciju. Bet kādas būs tālākās šīs izvēles sekas? Skaidrs, ka ikviens notikums izraisa atbildes reakciju. Jau šobrīd daudzviet Eiropā tiek dedzinātas imigrantu izmitināšanas vietas, bet kādā Nīderlandes pilsētiņā vietējo pūlis uzbruka pašvaldības iestādēm, kur notika preses konference par ''bēgļu'' izmitināšanu, kas jau bija paziņots kā noticis fakts. Cilvēku izmisums izraisa nekorektas, bet paredzamas atbildes reakcijas.
Manuprāt, notikumu virkne ir šāda – 1. Vidusjūras reģiona destabilizācija; 2. Imigrantu viļņa brīva ielaišana Eiropā; 3. Eiropas destabilizācija. Šobrīd atrodamies trešajā stadijā. Kā nākamā stadija – jauna ''labā'' vara, kas atrisina pašas izraisīto krīzi, samazinot nacionālo valstu lomu un maksimāli centralizējot varu ''jaunos, drosmīgos Rietumos''. Bet pa vidu – Krievija, kas centīsies pati būt šī ''labā'' vara, un uzņemties lielāku iniciatīvu mūsu reģionā. Mēs atrodamies starp dzirnakmeņiem un ir pēdējais laiks sākt skatīties uz šādiem procesiem no ''putna lidojuma'', lai nekļūtu par aktieriem citu sarakstītā traģēdijā.