Šādu virzienu varam vērot signālos, kurus sniedz Polijas un Horvātijas valdības, kā Ungārijas kursā, kas jau sen ir izpelnījies kritiku no Briseles. Šķiet, ka ziņas par ES federalizāciju kā vienīgo iespējamo Eiropas galapunktu, ir pārspīlētas un jautājums Latvijai ir šāds – būt "atpakaļrāpulim", kas nekritiski pieņem visas tendences, kas nāk no Rietumiem, vai arī pašiem aktīvi iesaistīties citādāku Rietumu veidošanā kopā ar mūsu tuvākajām kaimiņvalstīm?
Simboliska bija pirmā preses konference, kuru rīkoja Polijas jaunā konservatīvā valdība. Mediju pārstāvju uzmanību piesaistīja tas, ka preses zālē vairs neatradās ES karogs. Tā vietā bija tikai Polijas sarkani baltie karogi1. Tas nenozīmē, ka Polija ir pret Rietumiem. Tieši pretēji – poļu nācija vienmēr ir bijusi visai pro-amerikāniska, saprotot, ka bez ASV militārā atbalsta arī reģionālai lielvalstij nav iespējams ierobežot Krievijas agresīvās tendences. Taču dalība NATO nenozīmē bezierunu pakļautību.
Polijas prezidents Andžejs Duda ir paziņojis – "es nepiekritīšu stiprākā diktātam. Es neatbalstīšu Eiropu, kur ekonomiskās priekšrocības, kas rodas no iedzīvotāju skaita, būs iemesls, lai uzspiestu lēmumus citām valstīm, nerēķinoties ar to nacionālajām interesēm".2
Nacionālās intereses – vārdi , kas vēl nesen tiktu atzīti par novecojušu, atgriežas valstsvīru runās un darbos. Taču pat Polija to nevar paveikt viena. Savā inaugurācijas runā prezidents Duda paziņoja par savu plānu izveidot aliansi starp Centrālās un Austrumeiropas valstīm – tajā skaitā Latviju.3
Līdzīga ārpolitiskā prioritāte ir Horvātijas prezidentei Kolindai Grabarai-Kitarovičai, kuras konservatīvā Horvātijas Demokrātiskā savienība šī gada novembrī uzvarēja Horvātijas parlamenta vēlēšanās.
Nedaudz citādāka situācija ir ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbanu, kurš ir izvirzījies kā pret-imigrācijas viedokļa līderis Eiropas līmenī un saņem kritiku par to, ka atklāti saista terorismu un masu imigrāciju. Viņa ģeopolitiskā orientācija ir izskanējusi kā visai pro-krieviska, vienlaikus šobrīd tieši Ungārijas lidmašīnas sargā Latvijas gaisa telpu. Tas ir fakts, ko vietējie iebiedētāji piemirst, kad brīdina par NATO 5. panta nedarbošanos gadījumā, ja Latvija nepakļausies Eiropas Komisijas lēmumiem. Tātad – darbos Ungārija joprojām ir lojāla Rietumiem.
Ko varam secināt? Opozīcija konkrētiem Briseles lēmumiem nav opozīcija Rietumiem. Konservatīvi un nacionāli spēki nostiprinās visā reģionā – tāda ir visa laikmeta tendence, kas, iespējams, izskaidro multikulturālisma ideologu "trakošanu" un forsētu imigrāciju – jāpaspēj taču sagraut visu, ko vēl ir iespējams sagraut, pirms vara tiek zaudēta uz visiem laikiem.
Tendences visā mūsu reģionā liecina par "brīvdomīgu" un konservatīvu nostāju ietekmes pieaugumu. Un varbūt nav tik svarīgi arī konkrētie politiķi, jo kopējā vilkme darbojas konservatīviem, nacionāliem un kristīgiem cilvēkiem pozitīvā virzienā.
Ņemot vērā Lielbritānijas arvien eiroskeptiskāko nostāju, paredzams, ka vara Eiropā arvien vairāk pārbīdīsies uz tās reģioniem, kas tās demokrātijai tikai nāks par labu. Starp Rietumeiropas uzspiestajām genderisma un multikulturālisma idejām un trakojošo Krievijas revanšismu, šī var būt iespēja stiprināt pašiem savu unikālo kursu, vienlaikus saglabājot labas attiecības ar ASV.
1 New Polish government shelves EU flag, EuroActiv.com, http://www.euractiv.com/sections/elections/new-polish-government-shelves-eu-flag-319800
2 Poland's Duda Blasts EU 'Dictate of the Strong' on Migrants, Wojciech Moskwa, Piotr Skolimowski, BloombergBusiness, http://www.bloomberg.com/news/articles/2015-09-08/polish-president-blasts-eu-dictate-of-the-strong-on-migrants
3 Duda's mission: recover Pilsudski's Intermarium and Giedroyc's commitment to Ukraine, Matteo Cazzulani, Centre for Glboal Studies ''Strategy XX!'', http://geostrategy.org.ua/en/komentari-ta-ocinki/item/800-misiya-dudi-povernennya-do-kontseptsiyi-mizhmor%E2%80%99ya-yuzefa-pilsudskogo-ta-ideyi-ukrayinsko-polskoyi-spivpratsi-ezhi-gedroytsya