Redakcija
Kā jau zināms, vairums cilvēku notikumus iegaumē pēc diviem kritērijiem – kad notiek kaut kas ļoti labs, ko "pārsit" kaut kas vēl satraucoši patīkamāks, un kaut ko pagalam nelāgu, kas savukārt piemirstas, kad piedzīvotas vēl lielākas ziepes, tā teikt, viens nomāc otru.
Kaimiņiene, kura katru dienu, pastaigājoties ar sunīti, uzlasa nevīžīgo atpūtnieku nomestos papīrus, kungs, kas paša rokām darina citur pasaulē neredzētus putnu būrīšus, pensionāru apvienības vadītāja, kura dzīvespriecīgi atkārto, ka vieglāk taču ir darīt nekā nedarīt.
Mums, žurnālistiem, bieži pārmet, ka rakstam tikai par sliktām lietām, un, iespējams, ja kāds veiktu Latvijas mediju monitoringu, esmu vairāk nekā pārliecināta, ka sliktās ziņas dominētu pār labajām.
Negodprātīgi deputāti, kuri pamanījušies apiet šogad spēkā stājušos amatu apvienošanas aizliegumu, noasfaltētas un vairākkārt pārraktas ielas, uzņēmējdarbības dzīvības iepūšana lauku reģionos – šīs patlaban ir aktuālākās lietas, kas satrauc iedzīvotājus un ko risina Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Relatīvi mierīgais jaunās domes darba cēliena sākums šī gada vasarā radīja mānīgu priekšstatu, ka Ķekavas domē varētu iestāties pauze politiskajās vētrās un peripetijās.
Mums visiem gribas būt svarīgiem, principiāliem un ļoti, ļoti godīgiem. Un uz šāda fona bieži vien sevi pārvērtējam kā pārlieku neaizstājamus vai neaizskaramus. Un kādi tik pārpratumi no tā nerodas!
"Mīļie, rudens ir sācies," šonedēļ vēsta teju visi laika ziņu diktori, aicinot no skapju tālākajiem plauktiem vilkt ārā biezākas vējjakas un šalles un gatavoties drēgnajiem rudens lietiem.
Tik bieži kā nedēļas nogalē frāze "Apsveicu Tēva dienā!" iepriekš nebija dzirdēta, un ir nojauta, ka drīz šī jaunā tradīcija Latvijas ģimenēm nebūs sveša kā helovīns vai Valentīndiena.
Skolēnu vecāki maksā nodokļus, nopelnot saviem bērniem "bezmaksas" izglītību.
– tā manam paziņam sacījis Vlaģiks no kāda lauku ciemata. Viņam tur izveidota točka, un vietējie labprāt izmanto iespēju no viņa iegādāties grādīgo dziru un smēķus – daža prece no veikala plaukta un varbūt pat ar "uzcenojumu", bet nav jādzenas uz pilsētu pēc tās – ietaupīts gan laiks, gan nauda.