Redakcija
Ļoti simboliska bija sestdien Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā no rokas rokā nodotā pirmā grāmata, kas arhīva rindās stājās pirmā, – 1825. gadā izdotā Bībele latviešu valodā.
Otrdien no maka izņēmu pēdējos latus un santīmus. Lai neapgrūtinātu pārdevēju, iebēru tos ziedojumu kastītē turpat pie kases.
Lai arī ar ražošanas apjomiem Latvija neizceļas, vienu lietu tomēr mūsu zemē prot "ražot". Likumi, likumu grozījumi, Ministru kabineta noteikumi – tie birst kā no pārpilnības raga.
Jaunais gads palēnām uzņem apgriezienus, un pērnajā decembrī iesāktie darbi top aizvien pabeigtāki.
Domājams, ne viens vien, miegaini 1. janvāra rītā iepērkoties veikalā, pārsteigts konstatēja, ka ierasto santīmu un latu vietā plaukstā iegūla jaunas monētas.
Jauns gads vienmēr ir bijis iemesls vai attaisnojums darīt lietas citādi nekā iepriekš. Tas ir arī atskaites punkts, lai sāktu jaunas ieceres.
Ziemassvētki man saistās visskaistākajām bērnības atmiņām. Izpušķotas eglītes smarža, kuras zaros sakarinātās mantiņas silti izgaismo sveču liesmiņas. Ziemassvētku vecīša dāvanas, kas saliktas zem eglītes kuplajiem zariem.
Nepielūdzami tuvojas gada beigas un Vecgada svinības, kad pārvērtēsim visu šogad padarīto un to, kāds tad beigu beigās bijis šis gads.
Beidzot sagaidīts sniegs. Šogad tas uzsnidzis ne par agru, ne par vēlu. Tieši laikā – decembrī.
Svētdien iedegsim otro sveci adventes vainagā. Tāpat kā pirmā un visas nākamās sveces gan pirms, gan pēc šiem Ziemassvētkiem būs īpašākas nekā līdz šim. Nekā līdz 21. novembrim.