* Raksts publicēts šā gada 4. jūlijā.
Tāpat iesaistē bērnu tirdzniecībā tiek vainota Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta – Riekstiņa, bijusī tieslietu ministre un Latvijas pirmās partijas biedre, pašreiz ES tiesas tiesnese Ingrīda Labucka (policijas ģenerāļa Aloiza Blonska meita), bijušais Latvijas Pirmās partijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers un viņa sieva Inese Šlesere, kā arī Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs. Autorei vairākus gadus atpakaļ tika atņemts bērns, ko ar grūtībām izdevās atgūt.
Jāatzīmē, ka vēstulē apgalvotais sakrīt ar bijušā Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra darbinieku slēdzieniem, un to apstiprina joprojām notiekošā Rīgas bāriņtiesas un sociālā dienesta patvaļa pret ģimenēm un bērniem (tagad šāda pieeja jau ir izplatījusies pa visu Latviju).
Zemāk raksta-atklātās vēstules tulkojums no krievu valodas.
"Ušakova kungs, cik procentus no kopējā Latvijas bērnu trafika (pārsvarā trijos galvenajos virzienos – Itālija, Francija, ASV) saņemat Jūs un Jūsu partija "Saskaņas centrs", kā arī no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas direktores Lailas Riekstas-Riekstiņas un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (dzimusi Mellupe) – diviem no kopumā četrpadsmit bērnu trafika organizatoriem-menedžeriem Latvijā?!
Gribu vērst lasītāju uzmanību uz dažiem faktiem:
[1] Pirmais, ko viņi izdarīja, iegūstot varu Rīgas domē 2009. gada jūnijā, ir procesa sākšana par Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra (RBTAC) likvidāciju. Process tika sākts jūlijā un tika pabeigts jau 15. septembrī. Tehniskais izpildītājs, kurš to paveica, ir Leonīds Kurdjumovs.
[2] RBTAC bija vienīgā valsts institūcija, kura cīnījās pret bērnu trafiku Latvijā, kas tobrīd notika caur Rīgas domes bāriņtiesu un saziņā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju (vēlāk Labklājības ministriju) un Tieslietu ministriju.
[3] RBTAC direktors Jānis Gulbis un viņa kolēģi toreiz izglāba arī manu dēlu, kad Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs pēc vardarbīgas atgriešanas no Kanādas uz Rīgu centās viņu pārdot.
[4] Es līdz pēdējam aktīvi piedalījos cīņā par RBTAC saglabāšanu un vairākkārtīgi sazinājos ar Nila Ušakova administrāciju, tai skaitā runāju pa telefonu ar pašu Leonīdu Kurdjumovu.
[5] Bijušais RBTAC direktors un LR Augstākās padomes deputāts Jānis Gulbis šajā sakarā raksta: "Pašvaldībās, kur tieši parādās tas rezultāts, kā valsts un pašvaldības politiķi veic savas funkcijas attiecībā pret ģimeni un bērniem, no šiem politiķiem neatkarīga uzraudzība vispār Latvijā nav. Vienīgā šāda institūcija bija Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs, ko veiksmīgi likvidēja N. Ušakovs ar A. Šleseru. Kā saka – "roka roku mazgā, abas baltas" (raksts "Par bērnu tiesību aizsardzību un jaunākajām izmaiņām Bērnu tiesību aizsardzības likumā").
[6] Latvijas bērnu trafika industriju laikā no 1999. līdz 2002. gadam izveidoja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ārlietu ministriju.
[7] Latvijas bērnu trafika industrijas izveidošanu vadīja toreizējā tieslietu ministre Ingrīda Labucka no Latvijas Pirmās partijas (Tieslietu ministrijā toreiz strādāja leģendārā Ārija Iklāva, kuru RBTAC "pieķēra pie rokas", apstiprinot acīmredzami fiktīvus dokumentus, kas atļauj bērnu adopciju uz ārzemēm), kuras priekšsēdētājs Ainārs Šlesers ir viens no trim ievērojamākajiem Latvijas oligarhiem. Vēlāk Šlesers kļuva par Nila Ušakova vietnieku, bet Ingrīda Labucka par ES pirmās instances tiesas tiesnesi.
[8] Galvenā bāze, caur kuru bērni tiek pārdoti līdz pat šim brīdim, ir Rīgas bāriņtiesa, kas ir Rīgas domes, kuru vada Nils Ušakovs, pakļautības iestāde. Šīs iestādes nosaukums pareizi atspoguļo šīs iestādes mērķus un būtību: bāriņtiesa – bāreņu tiesa – tā ir bāreņu notiesāšana]. (...)
[12] 2009. gadā, cīnoties par RBTAC saglabāšanu, es "uzdūros" trīs mazgadīgu bērnu lietai (piecgadīga māsiņa un divi viņas jaunākie brāļi), kurus nežēlīgi atņēma vecākiem tikai par to, ka viņu tētis un mamma (abi nākuši no bērnunamiem) bija nabadzīgi. Bērnu atrašanās vietu no vecākiem ļaunprātīgi slēpa (šī Latvijā ir izplatīta prakse "komplektā" ar mākslīgi pārspīlētiem vai bieži vien pat izdomātiem apvainojumiem vecākiem).
[13] Tomēr audžuvecākiem, kuriem bērni tika nodoti, izdevās atrast īstos vecākus, un abas ģimenes uzsāka cīņu par bērnu atgriešanu bioloģiskai ģimenei. Kad par to uzzināja Rīgas bāriņtiesā, bērnus nekavējoties pārdeva uz Itāliju, neinformējot par to nevienu no ģimenēm...
[14] Lūk, Itālijas vēstniecības Latvijā pirmā sekretāra Gabriele De Stefano vēstules teksts, ko viņš atsūtīja man, nevis Nilam Ušakovam vai kādai citai oficiālai Latvijas amatpersonai, kuri ir iesaistīti šajos necilvēciskajos noziegumos:
"Fri, 15 Jan 2010 11:31:13 +0200 от Primo Segretario Riga: "Dear Ms. VickyXXXX, in reply to your messages, I wish to inform you that the Embassy of Italy to Latvia has no information about the facts that you mentioned in your letter. In case you think that some crimes or abuses were committed, I kindly recommend you to inform about that the competent police and justice authorities. With my best regards," Gabriele De Stefano."
[15] Viens no rakstveida pierādījumiem, kurus saņēma Itālijas vēstniecības Rīgā pirmais sekretārs kā pielikumu manam oficiālam iesniegumam, ir man adresēta pārdoto bērnu audžuvecāku vēstule (skatīt zemāk, upuru vārdi izmainīti).
Vēstulē minēts, ka es zvanīju LR Prezidenta kancelejai un citām augstākstāvošām valsts iestādēm. Tā ir taisnība, un viena no šīm "citām iestādēm" ir Nila Ušakova personīgā sekretāre.
Vēl gribu piebilst, ka oligarhu un politiķu noziegumu nevēlamo liecinieku apklusināšanas sistēma, kuras kontūri redzami vēstules tekstā, Latvijā un Kanādā ir ļoti līdzīga:
"—–Original Message—–
From: Arturs XXXXX
To: Vicky
Date: Mon, 07 Dec 2009 13:23:58 +0200
Subject: Re: XXXXXXXXXXXXXXXXXX
"Sveicināti, Vicky.
Mēs augsti novērtējam Jūsu vēlmi palīdzēt un esam par to Jums ļoti pateicīgi, bet izskatās, ka šajā valstī neviens tā īsti nav gatavs palīdzēt un iesaistīties.
Meklējot vēl ģimenes, kuras ir cietušas no Rīgas bāriņtiesas, mēs sadūrāmies ar to, ka neviena [no tām] oficiāli kaut ko iesākt nav gatava, jo baidās par savu nākotni.
Vieni, šeit Latvijā, mēs arī neesam gatavi cīnīties tik augstā līmenī, jo šis "bizness" tiek veicināts no politiķu rindām, un viņi jau sev neļaus nodarīt pāri.
Par to liecina kaut vai tas, ka tajā dienā, kad Jūs zvanījāt uz Prezidenta kanceleju un vēl citām valsts vadošām instancēm, mēs jau tajā pat vakarā saņēmām brīdinājuma sms, kas parāda, ka visu kontrolē no augšas!
Kā jau teicu iepriekšējā vēstulē, mēs esam viegli ievainojami, mums ir divi pašu bērni un vēl arī pieņemtie, par kuru veselību un dzīvību esam atbildīgi. Mēs esam ļoti noguruši un dzīvojam vienā stresā! Laikam tomēr ir jāpaiet kādam laikam, lai sabiedrība atmostos, bet tagad katrs tikai ir norūpējies, kā izdzīvot un nepazaudēt to pašu, kas ir.
Varbūt jācer uz veksmīgu lietu virzīšanu pēc vēlēšanām, ja netiks Saeimā tie paši vēži, vai arī uz Dieva brīnumu.
Saruna ar Inesi Šleseri to labi parādīja, ka tas nāk no viņas, un bāriņtiesa rīkojas, viņas lobēta!
Nav ticības šajā valstī nevienai institūcijai, kurām it kā vajadzētu aizstāvēt cilvēku tiesības, kā kaut kur vērsties...
Mēs jūtamies ļoti neērti Jūsu priekšā, jo Jūs tiešām esat viena no nedaudzajiem, kura vēlas no sirds mums palīdzēt, bet arī mēs kā visi citi baidamies gan par sevi, gan par saviem tuvajiem.
Man ļoti žēl, ka esam tādā situācijā, bet zinām arī to, ja mēs cīnīsimies, tad grūtā brīdī paliksim vieni, un nebūs neviena, kas mūs pasargātu. Mēs tiksim iznīcināti, un arī tie, par kuriem esam atbildīgi!
Es ļoti ceru uz Jūsu sapratni, un ceru, ka neturēsiet ļaunu par mūsu izvēli!
Patiesā Kristus mīlestībā – Artūrs un Marta""
Avots: http://novorus.info/news/interesno/23975-otkrytoe-pismo-nilu-ushakovu-meru-g-rigi-fakty-iz-tyla-vraga-8.html
Iepriekš:
Zudis vēl viens bērns. Latvijas pilsone četrus gadus nespēj atgūt savu mazo meitu Lielbritānijā; varasiestādes bezspēcīgas
Skumji: kārtējais stāsts, kā no valsts grib izvest mūsu pilsoņu bērnus
Raidījums: Norvēģijas valsts atņēmusi bērnus latvietei Viktorijai
Kārtējais bāriņtiesu upuris – māmiņa, kurai atņem abas meitas
Policijai būs pienākums informēt bāriņtiesu par bērna nošķiršanu no varmākas
Portāls: Rīgā ģimenei atņem trīs meitas, vardarbību trīs mēnešos pierādīt neizdodas
Komentārs: Kad krīzes centrs kļūst par bērnu cietumu
Mātei atņem bērnus; bāriņtiesa: "Mamma ir laba"
Lielākas pilnvaras bāriņtiesām – bērnu aizsardzība vai likumīga vardarbība?
Arī Pierīgā netrūkst bērnu, kuri aug ārpus ģimenes, ārpus emocijām; aizvien liela interese no ārzemju adoptētājiem
Rīgas Bāriņtiesa šogad no ģimenes izņēmusi jau 83 bērnus
Ikšķilē vecāki nemierā ar aizgādnības tiesībām, bāriņtiesa – viņi nevar rūpēties par zīdaini
Arvien vairāk bērnu tiek šķirti no ģimenēm, Siguldā un Ikšķilē mammas cīnās par atgūšanu
Šokējoši: Ikšķilē vecākiem atņem bērnu, jo tas nesmaidot
Mammai Talsos atņem aprūpes tiesības trim bērniem, viņa uzskata – nepamatoti
Viedoklis: Vecāku vainīguma prezumpcija
Viedoklis: Progress zviedru gaumē
Juvenālā justīcija pie mums jau ir realitāte
Komentārs: Viesģimenes – atvieglotas bērnu pārdošanas instruments adoptēšanai uz ārzemēm
Satraukums bāriņtiesu lietā – sabiedrība un žurnālisti vēršas pie Tiesībsarga