Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Bez tabu" ir kā gaismas stariņš tiem iedzīvotajiem, kuri nav spējuši atrisināt savu jautājumu, vēršoties valsts vai pašvaldības iestādēs. Pēdējās nedēļas laikā "Bez tabu" ir iesaistījušies jau divās ģimenes lietās. Abas pēc savas būtības ir atšķirīgas, taču ar vienu kopīgu pazīmi – bērnu ciešanām.

Jau kuru reizi sabiedrību pāršalc ziņas par bāriņtiesu visatļautību. Ja Latvijas uzņēmēju bieds ir Valsts ieņēmumu dienests, tad Latvijas ģimeņu – Bāriņtiesa. Z. Muktupāvels vakardienas "Bez tabu" raidījumā ziņojumus to salīdzināja ar vēstulēm "Stūra mājai". Ziniet, precīzs salīdzinājums.

Kaimiņu un bērna radu ziņojumi Bāriņtiesai sastāda 1/6 daļu no visiem tajā saņemtajiem ziņojumiem. Tas nav daudz, un reizēm pat gribētos, lai kaimiņi un bērnu radi būtu dzirdīgāki bērna palīgā saucieniem, tomēr vienlaikus tā ir arī kritiski vērtējama ziņojumu daļa. Ja pieņemam, ka valsts un/vai pašvaldības iestāžu, piemēram, policijas, sociālo pakalpojumu sniedzēju, izglītības iestāžu u. c. ziņojumos parasti tiek norādīti objektīvie lietas apstākļi, tad kaimiņi un/vai bērna radi var būt tie, kas, cenšas kārtot savas personīgas attiecības un tam izmanto likuma iespējas. Tādā veidā nepaklausīgā vedekla vai nelaipnā kaimiņiene tiek "nolikta pie vietas".

Savā praksē ne reizi vien esmu saskārusies ar to, ka bāriņtiesas sagatavo savus dokumentus, nevis pamatojoties uz pārbaudītiem un/vai pierādītiem faktiem, bet pēc principa "viena tante teica". Tā rezultātā Bāriņtiesas atzinumi top uz nepārbaudītiem faktiem, kas nedrīkst būt par pamatu tiesas nolēmumam, taču bieži vien ir.

Man nav zināmi nevienas "Bez tabu" atspoguļotās ģimenes lietas apstākļi, taču ir zināms Bāriņtiesu likuma 17. panta pirmās daļas pirmais punkts, kas nosaka Bāriņtiesas pienākumu aizstāvēt bērna tiesības un intereses. Un, lai efektīvi aizstāvētu bērna tiesības, Bāriņtiesai ir jāizvērtē lietas apstākļi un jāizanalizē situācija.

Bāriņtiesai nav jāpilda tiesas funkcijas, taču tai ir jāizmanto likumā noteiktās iespējas tā, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses.

Saskaņā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 3. panta 1. punktu visās darbībās attiecībā uz bērniem prioritāri vislabāk jāievēro bērna intereses. Savukārt ANO Bērna tiesību deklarācijas 2. princips nosaka, ka bērnam ar likumu un citiem līdzekļiem (!) jānodrošina īpaša aizsardzība, kā arī jārada iespējas un labvēlīgi apstākļi veselīgai un normālai [...] attīstībai brīvības un cieņas apstākļos. Minētais ir noteikts arī LR Satversmā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide, un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Valstij un pašvaldībai ir jāatbalsta ģimeni un jāsniedz tai palīdzību.

Kamēr starptautiskā līmenī Bērnu tiesību konvencija ir visplašāk ratificētais cilvēktiesību līgums, nacionālā līmenī Bāriņtiesa izmanto likuma iespējas, lai nevis aizsargātu bērna intereses un atbalstītu ģimeni, bet gan, lai, ievietojot bērnu krīzes centrā, gūtu peļņu un finansējumu, jo, kā zināms, krīžu centru finansēšana notiek pēc principa "nauda seko bērnam".

Kamēr vecāki un viņu bērni pēc ievietošanas krīzes centrā dzīvo mokošā neziņā par to, kas un kā būs tālāk, Bāriņtiesa atturas no savas rīcības skaidrojumiem un pie visa vaino vecākus bezatbildībā, ka neesot pratuši savstarpēji vienoties un atrisināt ģimenes strīdu. Likums Bāriņtiesai nodrošina plašas iespējas, kā apmierināt savas savtīgās intereses tā aizsegā. Bāriņtiesa mazgā rokas nevainībā. Beztiesiskuma kalngals.

Turpinot Z. Muktupāvela noskaņojumā, vēlos teikt – lai Bāriņtiesa nekļūtu par jūsu bērna "Stūra māju", neļaujiet sevi iebiedēt. Neklusējiet un nenolaidiet rokas arī tad, ja māc bezspēks un izmisums. Meklējiet palīdzību un atbalstu Juridiskās palīdzības administrācijā, krīžu un konsultāciju centros, Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, zvaniet tiesībsargam – izmantojiet visas iespējas cīņā par savu bērnu un viņa tiesībām augt ģimenē kopā ar jums.