Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jau pirms jaunajiem grozījumiem vairāki gadījumi Latvijā apliecināja, ka likumdošanā ir pamatīgs robs attiecībā pret ģimeni, tradicionālām vērtībām un bērnu aizsardzību.

Šādam apgalvojumam piekrīt arī vecākus sabiedriskā kustība (VSK) "Dzimta", kas iestājas par tradicionālu ģimeni un pret bērnu patvaļīgu un vardarbīgu šķiršanu no vecākiem.

VSK "Dzimta" koordinatore Jeļena Korņetova uzsver, ka šobrīd notiek spēlēšanās ar vārdu savienojumiem, piemēram, lietojot terminus "tradicionālā ģimene, bioloģiskie vecāki" u.tml. "Tātad tas uzreiz nozīmē, ka ir arī citādas ģimenes formas un citādi vecāki. Bet tie, kas bērnus adoptējuši, arī ir vecāki. Tiem ir tādas pašas tiesības," saka J. Korņetova.

Tāpat viņa norāda, ka pašlaik ir tāda situācija, kad nepietiek vienkārši ar ģimenes cildināšanu un slavināšanu. "Esam pārliecinājušies, ka no vienas puses valsts pasludina, ka ģimene ir aizsargāta, bet no otras puses, viss, kas attiecas uz ģimenes labklājību, tiek grauts," uzskata VSK pārstāve.

Vara liela, atbildība nekāda
Pašlaik viena no būtiskākām problēmām, kam aktīvi pievērsusies vecāku kustība, ir bāriņtiesu un sociālo dienestu patvaļa. "Mēs iestājamies par to, lai bērni netiktu šķirti no vacākiem, lai tie paliktu ģimenē un valsts vairāk paļautos uz vecākiem. Mēs, vecāki, neesam tādi bezspēcīgi un bezatbildīgi, kā viņi cenšas mūs attēlot. Turklāt apzīmējums "bāriņtiesa" jau pašos pamatos nav pareizs," uzskata J. Korņetova. "Bāriņtiesai vajadzētu nodarboties ar bāreņiem, nevis tiem bērniem, kuriem ir vecāki un radinieki. Un kāpēc tiesa, ja tā nav tiesa?! Un parastie cilvēki to nesaprot. Kāpēc tāds maldinošs nosaukums? Kāpēc ar bērnu izņemšanu nodarbojas bāriņtiesa? Varbūt ir gadījumi, kad bērni jāizņem no ģimenes, bet, ja mēs pasludinām, ka esam tiesiska valsts, tad mums arī jāpaliek tiesiskās robežās. Tas, ko atļaujas sociālais dienests, nemaz nerunājot par bāriņtiesu, ir ļaunprātīga darbība."

Viņa arī pamatoti norāda, ka ir daudz vecāku, kuriem problēmas radušās tikai naudas trūkuma dēļ. Pēc viņas novērojumiem, pastāv nostāja, ka tie vispār nav cilvēki. "Man ir nopietnas aizdomas par šo ierēdņu ideoloģisko apstrādi un psiholoģisko stāvokli. Uzskatīt, ka laukos dzīvojošie bez naudas nav cilvēki? No otras puses visu laiku tiek runāts par cilvēku tiesībām. Bet tas viss ir geju un lesbiešu kontekstā. Kad runājam par vienu cilvēku, kurš nezina likumus, nevar atļauties sev dārgu advokātu, tad mēs aizmirstam par cilvēktiesībām," piebilst VSK "Dzimta" koordinatore.

Šajā sabiedriskajā kustībā vēršas ģimenes, kurām atņemti bērni, un J. Korņetova savā praksē iepazinusies ar daudziem bāriņtiesas lēmumiem. "Ja palasām šos dokumentus, redzam, ka bērnu izņemšana no ģimenes balstās tikai uz aizdomām. Uz sociālās darbinieces aizdomām, viņa pat neko neapliecina, nepierāda, bet bērnus izņem.

Protams, mēs vienmēr varam kaut ko atrast. Tāpat var teikt, ka vecāki ir nelīdzsvaroti, bet mēs taču nezinām, kādi viņi ir parastajos apstākļos. Turklāt brīdī, kad izņem bērnu, jebkurš būtu uzbudināts un emocionāls. Ja pieņem šādus lēmumus, jābūt atbildīgam par sekām. Pēc likuma bāriņtiesai jāsalīdzina visi apstākļi un jāizsver, kur bērnam būtu labāk. Palikt ģimenē vai citur," par savā praksē pieredzēto stāsta speciāliste.

Bāriņtiesu patvaļa praksē
Viņa arī min vairākus pēdējā laika gadījumus, kad vecāki meklē palīdzību pie VSK "Dzimta", lai atgrieztu bērnus atpakaļ ģimenē. Tostarp atgādināms, ka vēl salīdzinoši nesen Latviju satracināja ziņas no Siguldas, kur kādai ģimenei bāriņtiesa vienā vakarā atņēma meitu, kuru ģimene tikai ar tiesas palīdzību atguva pēc deviņiem mēnešiem.

"Tagad Siguldā atkal ir līdzīgs gadījums. No ģimenes tika izņemti bērni, nodoti mātes māsas aprūpē, ar kuru mātei nav labu attiecību. Bērnu vecāki šobrīd ir šķiršanās procesā, sociālais dienests apgalvo, ka mātes civilvīrs ir meiteni seksuāli izmantojis. Bez vecāku ziņas sešus gadus vecā meitene tika aizvesta pie ginekologa. Lai arī ārsts neko neatklāja, sociālā darbiniece turpina apgalvot, ka bērns ir seksuāli izmantots, jo "izvirtuļiem esot dažādi veidi, kā seksuāli izmantot bērnu". Meitenei esot savādāka uzvedība, viņa ir noslēgusies sevī, un psihologs izdara secinājumus, ka varbūt tas tāpēc, ka bērns izjūt vardarbību.

Bet neviens neņem vērā, ka vecāki šobrīd šķiras, un jebkuram bērnam tā ir trauma. Turklāt, lasot bāriņtiesas sēdes protokolu, redzams, ka bāriņtiesa atļaujas aizrādījumus un replikas, kas aizskar cilvēka cieņu, atspoguļo savu negatīvo nostāju pret šiem cilvēkiem. Ar vecākiem ir runāts tā, ka es nezinu, ko teiktu, ja ar mani tā runātu," vienu no gadījumiem atstāsta J. Korņetova.

Ne mazāk šokējoši notikumi norisinās Aizputē, kaut pirmsākumi visām problēmām meklējami Anglijā. Kāda vietējā sieviete Anglijā apprecējās ar pakistānieti, un viņai piedzima divas meitas. Sociālie darbinieki jau Anglijā sāka ģimeni vajāt. Acīmredzot pietiek ar tautību atšķirību, lai Anglijas sociālais dienests sāktu interesēties par ģimeni.

Kad vecākā meitiņa bija astoņus mēnešus veca, uz sejas tika konstatēts skrāpējums, un ar to pietika, lai bērnus no ģimenes izņemtu, pamatojoties uz tēva vardarbību. Kad dzima otra meitiņa, vīram neļāva braukt līdzi sievai uz dzemdību namu, viņam lika pamest māju, un, kad sievietei sākās dzemdības, viņai pašai bija jāzvana sociālajam darbiniekam, nevis vīram – bērna tēvam.

Ar bērniem tēvs drīkstēja tikties tikai divas stundas dienā sociālā darbinieka klātbūtnē. Pēc dažām nedēļām bērnus no ģimenes atkal izņēma, pamatojoties uz to, ka vīrs sociālā darbinieka klātbūtnē (!), seksuāli spēlējies ar bērniem. Māte panāca, ka bērnus aizbildnībā nodod viņas brāļa ģimenei, kas arī dzīvoja Anglijā. Brālis atdeva māsai pases, un māte viena ar bērniem atgriezās Latvijā.

Tā kā visi viņas radinieki Latvijā bija pret šo laulību un negribēja viņu vairs laist prom no valsts, tad tieši radinieki paziņoja Aizputes bāriņtiesai par situāciju. Ja radinieki nebūtu uzsākuši šo procesu, māte ar bērniem mierīgi dzīvotu kā ģimene. Bet Aizputes bāriņtiesa sāka interesēties, kas noticis Anglijā un kādēļ bērnus viņai atņēma.

"Lēmumā nav neviena argumenta, kāpēc viņai atņemti bērni. Ne viņa ir vardarbīga, ne viņa dzer. Viņiem bija aizdomas, ka sieviete atkal grib braukt prom no Latvijas "pie sava pakistāniešu drauga". Atvainojiet! Kad mēs runājam par diskrimināciju, mēs runājam tikai par gejiem, bet bāriņtiesas dokumentā kaut ko tādu ierakstīt! Tas ir vienīgais iemesls, ko es atradu dokumentos. Bet viņai ir visas tiesības braukt!" sašutumu neslēpj J. Korņetova.

Tagad bērniem par aizbildni iecelta mātes māsa. Savukārt pašai bērnu mātei jau astoņus mēnešus jāpierāda, ka viņa ir normāla māte. Tagad sieviete dzīvo un strādā Rīgā. Un viņa neatzīst, ka vīrs ir vardarbīgs, viņš ir ticīgs cilvēks, kas mīl savus bērnus. Mēs iesniegsim prasību tiesā. Taču, lai novilcinātu lietu, bāriņtiesa atcēla aizbildnību ar 31. maiju, lai vecākā meita pabeigtu skolu Aizputē. Meitenei novērotas psiholoģiska rakstura novirzes, esot kļuvusi aktīvāka, nevar nosēdēt mierīgi. Taču nevienam neienāk prātā, ka bērns grib pie mātes, un pie aizbildņiem ir slikti, jo agrāk nekādu šādu noviržu nebija. Tagad vecāko meitu ievietoja Liepājas psihiatriskajā slimnīcā uz pārbaudēm, pamatojoties tikai uz skolas psihologa pamatojuma, bez medicīniska nozīmējuma."

Tikpat viegli bērnu var izņemt no skolas, vecākus par notikušo neinformējot, stāsta J.Korņetova un pamato: "Kādam zēnam skolā konstatēja zilumus, un bērns momentā tika izņemts no stundām. Turklāt iepriekš viņa ģimene nebija sociālā dienesta redzeslokā. Bērnu piektdienā aizveda uz krīzes centru, vecākiem neko nepaziņojot, turklāt neļāva pat tikties. Bērns četras dienas krīzes centrā raudāja. Lai vecāki pirmdienā tiktos ar bērnu, viņiem pieprasīja fluorogrāfijas izmeklējumus, kas vēl uz vienu dienu aizkavēja tikšanos ar zēnu. Ja neiesaistītos skolas direktore, nebūtu viegli vispār dabūt bērnu atpakaļ. Šādā gadījumā vajadzēja sodīt tēvu – izolēt, ielikt cietumā, bet atkal cieta bērns, sanāk, ka bērns vēl ir vainīgs pie vardarbības. Tāpēc mēs cīnāmies pret vienpersoniska lēmuma pieņemšanu."

Lai cik jocīgi tas nešķistu, ir arī pretēji gadījumi, kad atbildīgās institūcijas nereaģē vispār. "Kādas citas skolas skolotāja saka, ka nemaz nav tik viegli bērnu izņemt. Piemēram, viņiem skolā ir puisītis, kas ir bez jebkādas aprūpes, dažreiz neēdis, nemazgājies, visu dienu pavada skolā – līdz slēgšanai. Un neskaitāmas reizes jau ziņots sociālajam dienestam, bet nekādas reakcijas! Vai ir ieinteresētība kaut kādos konkrētos gadījumos? Kāpēc neviens neglābj tos bērnus, kas pa ielu staigā basām kājām, ubago? Man tas nav saprotams," saka J.Korņetova.

Iestāde ārpus likuma
Paradoksāli, bet, kā pārliecinājusies VSK "Dzimta", nav nevienas instances, kas var apturēt šo dienestu patvaļu. Par to liecina arī iepriekš J. Korņetovas minētais. "Mēs esam nonākuši līdz tādai situācijai, ka bāriņtiesa ir tik izredzēta, ka nav nevienas organizācijas, kas var apturēt šo patvaļu – nedz Valsts prezidents, nedz Labklājības ministrija, nedz pašvaldība, kas ieceļ priekšsēdētāju un pārrauga bāriņtiesas darbību. Mēs bijām Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI) un norādījām, ka bāriņtiesas rīkojas prettiesiski. Taču arī VBTAI nevarot ietekmēt bāriņtiesu, viņi var tikai izpētīt dokumentus un konstatēt, vai bāriņtiesai ir vai nav taisnība. Vārdu sakot – izteikt savu viedokli, uz kuru visiem ir nospļauties. Tad nav skaidrs, kam vispār vajadzīga šī inspekcija?!" izbrīnīta ir J. Korņetova.

Daudzi Saeimas deputāti balsoja par Bāriņtiesas likuma grozījumiem, kas paredz šīs institūcijas pilnvaru palielināšanu. "Visticamāk, deputāti balsoja, jo nemaz nav iedziļinājušies šajā jautājumā un nesaprot, ko tas nozīmē. Var jau saprast, ka daudz jautājumu un visos nevar būt kompetents, bet – ja esi izvēlējies būt par deputātu, ir jāiedziļinās un jāsaprot katrs jautājums, par kuru balso," piebilst VSK pārstāve.