Babītes iedzīvotājas Z. abi bērni – septiņus un deviņus gadus veci – ievietoti krīzes centrā, turklāt ar bērniem mātei aizliegts tikties.
Bērnu tēvs, Gruzijas pilsonis, tiesā ir panācis, ka bērni pēc šķiršanās no sievas turpmāk dzīvos pie viņa Gruzijā, bet Latvijā pie mātes viesosies tikai vasarā. Tomēr māte ar bērniem ieradās Latvijā. Šāds mātes solis izrādījās prettiesisks, un bērni viņai atņemti ar varu.
Portāls "Apriņķis.lv" sazinājās ar Babītes novada bāriņtiesas priekšsēdētāju Ilzi Barisu, kura pastāstīja, ka Gruzijas attiecīgā iestāde vērsusies pie mūsu Tieslietu ministrijas, savukārt Tieslietu ministrija iesniedza prasību tiesā par bērnu piespiedu atgriešanu tēvam.
"Nav runa par to, kurš audzinās bērnus, kur būs viņu dzīves vieta. Ir runa par to, ka saskaņā ar konvenciju tiesa ir pieņēmusi lēmumu par bērnu atgriešanu tajā valstī. Pēc likuma, bērni ir prettiesiski aizturēti, un tāpēc tā notika. Šinī gadījumā nebija iespējams rīkoties citādi. Bija uzsākts piespiedu izpildes process, jo labprātīgi nekas nenotika. Un process notiek tā, kā paredz likums. Bērni tiek nodoti bāriņtiesai, un bāriņtiesai jādomā, kur viņus likt. Konkrētajā gadījumā viņi ir ievietoti krīzes centrā," skaidro I. Barisa.
Uz "Apriņķis.lv" jautājumu, kāpēc bērni šobrīd ir šķirti no mātes un viņiem liegta tikšanās, I. Barisa atbild: "Tāpēc, ka viņa ar savām darbībām ir pierādījusi, ka var kavēt sprieduma izpildi un noskaņot bērnus. Es nevaru stāstīt visas detaļas. Lai māte pati stāsta sīkāk par to lietu un lietas apstākļiem. Bāriņtiesa lēma, ka apstākļi ir tādi, ka ir jāveic piespiedu tiesas lēmuma izpilde. Tā kā bija izsludināta meklēšana un notika bēguļošana, bāriņtiesa izvēlējās pieņemt šādu lēmumu."
Uz jautājumu, vai mamma ir vardarbīga, neadekvāta vai kaut kā citādi "slikta" pret bērniem, bāriņtiesas priekšsēdētāja atbild nekavējoties: "Viņa ir laba mamma!" Tomēr piebilst: "Ja neņem vērā, ka viņai nav prasmes nokārtot lietas citādi, ievērojot bērnu intereses. Tā, lai neciestu bērni. Tā nav bāriņtiesas izvēle, ka viņi šobrīd atrodas krīzes centrā, tas viss izriet no apstākļiem, kādi ir līdz šim brīdim."
Tāpat I. Barisa nenoliedz, ka cietēji atkal ir bērni: "Bērni, protams, tagad cieš. Bet es jums atkārtoju – šinī situācijā tas nav atkarīgs no bāriņtiesas. Bērni ir ievietoti krīzes centrā, kur viņiem tiek sniegta speciālistu palīdzība. Mātes un tēva rīcība ir tā, kas izsaukusi šādus notikumus. Bet vēl šobrīd vecāki var vienoties un savas problēmas risināt."
Jautāta par to, ko varētu darīt šajā gadījumā, lai bērni neciestu, viņa atbild: "Es aicinu visus vecākus domāt par saviem bērniem un neradīt tādas situācijas. Līdzīgas situācijas ir arī tad, kad vecāki šķiras tepat Latvijā, un nav starpība, kur vecāki dzīvo. Bērni tāpat tiek raustīti. Vienīgais risinājums ir normāla vecāku attieksme, komunikācija un vienošanās. Jāpasniedz bērniem to lēmums saprotami, izskaidrojot, ka vecāki nespēs vairs dzīvot kopā, bet bērnus vienalga mīl, un būs viņiem mamma un tētis līdz mūža galam. Jāizskaidro bērnam, ka tagad būs jādzīvo gan pie mammas, gan pie tēta. Tā ir pieaugušu cilvēku normāla attieksme ar domu, lai labi būtu bērnam. Šajā situācijā vienīgā atšķirība ir tā, ka tā ir pārrobežu sadarbība. Bet tāpat ir tētis, tāpat ir mamma. Faktiski viņi nepilda savus pienākumus tā, kā tas būtu jādara. Katram ir ambīcijas un katrs savu ego stāda augstāk."
Portāls "Apriņķis.lv" atgādināja Babītes bāriņtiesas priekšsēdētājai, ka abi bērni tomēr ir arī Latvijas pilsoņi, kas bez mūsu aizstāvības tiks izsūtīti no valsts. "Jā, bet vai tad mums ir daudz šādu gadījumu?" retoriski atjautā I. Barisa.