Izstādes (215)
Tematiskā izstāde "Moricsalas rezervātam – 100" veltīta Pasaules vides aizsardzības dienai.
Savu ceļu mākslā Jeļena Rūsiņa uzsāk pirms sešiem gadiem. Vispirms Kaspara Zariņa studijā, vēlāk gan pie Grigorija Lalajana, gan Nikolaja Uvarova un Vitālija Jermolajeva. Šobrīd Jeļena turpina gleznot un pilnveidoties Madaras Gulbis studijā.
Iedvesmu saviem darbiem Jeļena rod dabas vērojumos un sajūtās. Bet citreiz – klausoties dažādu mūziku. Klasisko. Vai maigi meditatīvo. Vai kārtīgi dimdošu, spēkpilnu roku...
Pirms pāris gadiem Jeļena izmēģināja nanofilcēšanu (vilnas velšana uz zīda auduma) un ... radās aizraušanās. Ļena smaida: "Tas ir kā jauns virziens, jauns apvārsnis, plašums, kas ļauj gleznot citādākā veidā. Es pasauli redzu krāsainu, dažreiz pat cilvēkus redzu kādas krāsas ieskautus... Vēlāk, filcējot, domas pārveidojas krāsu plūsmā vai zīmējumā un rodas vilnas audums, no kura var uzšūt kādu īpašu apģērbu."
Šobrīd Jeļena Rūsiņa apmeklē Praktiskā dizaina skolu, kas palīdz padziļināt zināšanas pavisam klasiskās jomās – krāsu mācībā, kompozīcijā un citas.
Jeļenai ļoti patīk lasīt grāmatas izglītojošas par mākslu un māksliniekiem un arī praktiska rakstura. Jo iedvesma jauniem darbiem visu laiku mīt tepat līdzās. Tikai jāieskatās...
4.maijā plkst.13.00 Siguldas pagasta kultūras namā tiks atklāta mākslinieka Voldemāra Gudovska akvareļu darbu izstāde „Iedvesmas mirkļu atspulgi".
4.maijā Latvija atzīmēs savu Neatkarības atjaunošanas dienu. Katras valsts pamatu pamats ir tās iedzīvotāji un personības, kuras šajā valstī dzīvo. Par tradīciju ir kļuvis notikums, ka Siguldas pagasta kultūras nams šos svētkus atzīmē, atklājot kāda Siguldas novada iedzīvotāja darbu izstādi. Siguldieša Voldemāra Gudovska akrila gleznu izstādē „Iedvesmas mirkļu atspulgi" būs apskatāmas pēdējā gada laikā tapušās, kopā - divdesmit viena akrila tehnikā gleznotās - gleznas, kurās attēloti Siguldas skati.
Voldemārs Gudovskis dzimis 1928.gada 14.jūlijā Krāslavas apriņķa Dagdas pagasta „Rumakovas" ciemā, zemnieku ģimenē. 1930.gadā ģimene pārcēlās uz Siguldu. Pamatzināšanas V.Gudovskis apguvis Siguldas pamatskolā un Siguldas ģimnāzijā (pēc 1944.gada - Siguldas vidusskolā). No 1945. līdz 1946.gadam mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.
1954.gadā pirmais gleznotais darbs nosūtīts uz izstādi Maskavā. Mākslinieka iemīļotākais darbs ir ainava - sākumā akvarelis, vēlāk – arī eļļas glezniecība un akrila tehnika. Gleznotas arī klusās dabas un portreti.
"Gudovska filozofija nemeklē sarežģītus simbolus, bet vienkārši un ar sirds siltumu nāk pie skatītāja un sasilda to ar dzimtās zemes mīlestību.(...) Mīlestība, vienkāršība un patiesība ir Gudovska mākslas kredo" - tā kolēģi raksturojis siguldietis, grafiķis Zigurds Zuze.
Blakus radošajam darbam mākslinieks ilgus gadus ar apskaužamu enerģiju nesavtīgi veicis Siguldas pilsētas galvenā mākslinieka pienākumus, veidojis skatuves ietērpu neskaitāmām Siguldas Tautas teātra izrādēm, daudzus gadus pēc kārtas organizējis Mākslas dienas, palīdzējis veidot ekspozīcijas un izstādes Turaidas muzejrezervātā, mācījis zīmēšanu Krimuldas vidusskolā un Inčukalna pamatskolā, vadījis pieaugušo glezniecības studiju.
Pa mākslas ceļu aizgājuši abi bērni – dēls Dainis Gudovskis ir stikla mākslinieks un pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā, meita Līga Ādamsone - Siguldas pilsētas kultūras nama jauktā kora „Spārni" diriģente un Rīgas Doma kora skolas diriģēšanas pedagoģe.
Izstāde apskatāma līdz 31.maijam darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās, svētdienās noplkst.10.00 līdz 14.00. Ieeja – brīva.
Pirms vairāk kā 50 gadiem likti pamati Rīgas Hidroelektrostacijai (HES). Plānotā ūdenskrātuve paredzēja Doles salas appludināšanu un lielas pārmaiņas vietējiem salas iedzīvotājiem.
Atklājot izstādi "Doles salas ģimenes stāsts", Salaspils Daugavas muzejs aicina uz ceļojumu laikā, lai uzzinātu kā vairākiem desmitiem dolēniešu ģimeņu nācās piekāpties padomju varai un pamest dzimtās mājas.
No mājas redzamais skaistais skats uz Daugavu ir salaspilieša Ērika Miķelsona spilgtākās atmiņas par dzīvi Doles salā. Lai arī pagājuši gadu desmiti, viņš bērnības mājas joprojām redz sapņos.
Izstāde par salas vēsturi tapusi astoņu mēnešu garumā. Tā iepazīstina ar Doles salas dzimtām. Lielu daļu ekspozīcijas veido Miķelsonu ģimenes saglabātās lietas, kas stāsta gan par sadzīvisko, gan saimniecisko dzīvi salā.
Miķelsonu ģimene Doles salu pamet 73. gadā, bet "Vecstundu" māju atslēgas netiek izmestas. Tās saglabā bērniem un mazbērniem, kas ar Miķelsona kunga gādību interesējas par savas ģimenes sākumiem.
Ērika darba mūžs saistīts ar Salaspili. Viņš sporto, dejo, piedalās vēlēšanu komisijā, strādā padomju saimniecībā. No 91. gada ir Kultūras nama "Rīgava" direktors un vairāk kārt ievēlēts Salaspils domes sastāvā.
Doles sala ir viena no vissenāk apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā. Tā piedzīvojusi dažādus juku laikus, zviedru, krustnešu un vikingu uzbrukumus, tomēr vissmagākais trieciens bija Rīgas HES uzbūvēšana.
Ar vienas Doles ģimenes stāstu Daugavas muzejā var iepazīties līdz 16. septembrim.
Bilžu galerija apskatāma ŠEIT.
Video: