Izstādes (215)
Pašā vasaras plaukumā 14. jūlijā plkst. 15 Turaidas muzejrezervātā tiks atklāta mākslinieka Voldemāra Gudovska gleznu izstāde "Mirkļa atspulgi", kurā tiks eksponēti pēdējos gados un šajā gadā radītie mākslinieka akvareļi. Šī diena būs īpaša divkārt, jo Voldemāram Gudovskim tieši 14.jūlijā ir jubileja un mākslinieks tiks godināts viņa 85. dzimšanas dienā.
Voldemārs Gudovskis dzimis 1928.gada 14. jūlijā Krāslavas apriņķa Dagdas pagasta "Rumakovas" ciemā, zemnieku ģimenē. 1930. gadā ģimene pārcēlusies uz Siguldu. No 1945. līdz 1946. gadam mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Profesionālo izglītību apguvis arī Tautas tēlotājas mākslas studijā pie E. Jurķeļa, N. Petraškeviča un H. Blunava. Kopš 1981. gada Voldemārs Gudovskis ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Mākslinieka iemīļotākā tēma ir ainava – gan akvareļa, gan vēlāk arī eļļas un akrila tehnikā, bet ne mazums gleznotas arī klusās dabas un portreti.
Izstāde "Mirkļa atspulgi" apskatāma no 15. jūlija līdz 28. jūlijam Turaidas muižas pārvaldnieka jaunās dzīvojamās mājas izstāžu zālē.
Izstāde "Mākslinieces Unas Leitānes ilustrācijas A. Tomkalnas dzejoļu grāmatai "Uz meža dzīrēm"".
Izstādē skatāmi oriģinālie zīmējumi, kas tapuši, ilustrējot dzejnieces asprātīgās, dzīvesprieka pilnās dzejoļu rindas, kuras tēli smelti latviešu folklorā.
Una Leitāne dzimusi 1978. gada 4. janvārī Rīgā, bet šobrīd dzīvo Siguldā. No 1997.–2004. gadam studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā figurālās glezniecības un zīmēšanas meistardarbnīcā pie prof. K. Zariņa, prof. J. Jurjāna, prof. N. Brasliņa. Iegūts maģistra grāds mākslā. 2004. gadā U. Leitāne ieguvusi K. Sīpoliņa prēmiju glezniecībā, bet 2001. gadā – P. Puzinas prēmiju.
Māksliniece izstādēs Latvijā, Lietuvā, Vācijā piedalās kopš 1994. gada, bet 2009. gadā Siguldas kultūras un mākslas telpā "Tornis" tika atvērta Unas Leitānes personālizstāde "Ziema. Rudens. Ziema".
Baložu pilsētas kultūras namā aplūkojama izstāde "Virs pilsētas", kas ir sadarbības projekts ar ĶNKA un Biedrību "Semema". Fotogrāfiju autore: Velga Kūkuma.
Jau ceturto gadu notiek E. Ozoliņa piemiņai veltītais skolēnu karikatūru zīmēšanas konkurss "Pa-smejies!", kurā darbi tiek iesūtīti no daudzām Latvijas skolām. Kā Godalga katrā klašu grupā tiek pasniegta E. Ozoliņa piemiņas balva.
Katru gadu ir jauna tēma, par ko zīmē karikatūras gan profesionālie meistari, gan skolēni. Šogad tas ir mežs. Izstāde skatāma līdz 15. jūnijam.
Dzejniekam Imantam Ziedonim – 80.
Jau sākot radošās gaitas, tēlnieks Jānis Zariņš tika mīlēts un atzīts mākslas un kultūras darbinieku aprindās. Bieži viesi tēlnieka darbnīcā bija grafiķis A. Junkers un dzejnieks A. Čaks. Tas bija laiks, kad mākslinieka dzīvē ienāca viņa mūza – Biruta Zariņa (dz. Rakstiņa), sieva, draugs un modelis mūža garumā.
J. Zariņš bija tēlnieku autorkolektīva vadītājs Salaspils memoriālajam ansamblim, kas tapa laika posmā no 1962. līdz 1967. gadam. Salaspils memoriālais ansamblis nav uzskatāms, kā savu nozīmi zaudējis līdz ar padomju sistēmu un tās ideoloģiju. Tas ir un vienmēr paliks nopietns ieguldījums mākslas vēsturē un liela apjoma memoriālo ansambļu attīstībā Latvijā.
Latvijas mākslā paliekoša vērtība ir arī tēlnieka veidotajām medaļām. Tās veidotas Latvijas un pasaules izcilām personībām – E. Dārziņam, J. Vītolam, Rainim, Aspazijai, Bēthovenam un daudziem citiem. Bronzā ir atlietas 56 plaketes. Īpaša vieta J. Zariņa radošajā darbā ir ciklam, kas veltīts Latvju Dainām.
J. Zariņš pēdējos mūža gadus pavadīja tuvāko draugu lokā. Tēlnieks aizgāja mūžībā 2000. gada 18. janvārī, atstājot vairāk nekā 500 darbus. Kā pēdējie darbi minami 1997. gadā veidotais "Sievas portrets" bronzā un nepabeigtais K. Ulmaņa portrets.
Kultūras nama "Zvejniekciems" mazajā zālē apskatāma izstāde, kas veltīta grāmatai "Spirta jūra – kontrabanda Baltijas jūrā starp diviem kariem". Tikšanās ar vienu no grāmatas autoriem Aigaru Urtānu un izstādes atklāšana 26. aprīlī plkst. 17.
Unikālās, harmoniskās un krāšņās foto kompozīcijās autores radošs filozofisks redzējums caur makro objektīvu uz ar mums sadzīvojošas mikro faunas mijiedarbību, ko ikdienas steigā neievērojam un bieži nodarām pāri mazajām dzīvajām radībām, tostarp dedzinot kūlu – rada cerību par mūsu pārdomātu un saudzīgu attieksmi pret mazākajiem kaimiņiem, saglabājot šo dabas dāvanu nākamajām paaudzēm.
Katrs no mums ir īpašs ar savu dažkārt neparasto pasaules skatījumu.
Daba iedvesmo un spēcina, tāpēc lielākā daļa fotogrāfiju ir tapušas dabā, jo ieraudzītas caur fotogrāfa sirdi un objektīva aci.
Fotodarbu autori ir dažādu profesiju pārstāvji gan no Vidzemes, gan Latgales, gan Kurzemes. Tie ir cilvēki ar dažādu fotografēšanas pieredzi, kuri iepazinušies mākslas foto portālos un nereti satiekas arī dzīvē – kopā fotografē, dalās pieredzē, kā arī kopīgi atpūšas.