Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Jau atkal pievērst uzmanību Latvijas ceļiem mani pamudināja divas nesen piedzīvotas epizodes. Pirmā no tām bija iespēja pašai izbaudīt bēdīgi slaveno ceļu P4 Rīga–Ērgļi, pa kuru diendienā brauc Ropažu novada iedzīvotāji, otrā – brauciens uz lidostu "Rīga" agrā rīta stundā.

Nacionālais teātris, kuru no šā gada maija vada aktieris un režisors Jānis Vimba, lēmis atteikties no ikgadējā iestudējuma "Žurka", kurā tradicionāli tika parodētas norises valstī. Teātra lēmumu Vimba pamatoja, sakot, ka "ņirgāšanās par savu valsti, prezidentu vai teātri nav nedz smieklīga, nedz gaumīga".

Tikko uzzinājām, ka nākamā gada budžetam tā mistiskā fiskālā telpa būšot... ak, nepareizi, piedodiet! Nevis būšot, bet nebūšot. Vēl precīzāk – būšot negatīva. Fiskālā telpa ir telpa, kur sanesta naudiņa, ko nākamajā gadā ar entuziasmu varētu tērēt jauniem projektiem, iniciatīvām, prioritātēm un citiem brīnumiem.

Esmu viens no globālās aktivitātes geocaching jeb, vienkāršākiem vārdiem, slēpņošanas spēles dalībniekiem. Slēpņotāji ir ļaudis, kuri brīvdienu rītos mēdz celties agrāk nekā darbadienās, lec kedās, auto, vilcienā vai uz velo un dodas pasaulē meklēt laimi, ko sauc par geoslēpņiem.

Pirmā aina. Nedēļas nogalē pie manis mājās uz pāris stundām piestāja tradicionālā zaļā ekspedīcija "Mana jūra". Kopīgi ieturējām vakariņas, un man radās iespēja pastāstīt par novadnieku aktivitātēm jūras krasta un tālāku vietu sakopšanā. Tāda neformāla, draudzīga atmosfēra, kas vieno cilvēkus ar līdzīgiem ieskatiem par vides saglabāšanu.

Tā jau tas ir, ka brīvais tirgus, kā to var lasīt ekonomikas pamatlikumu grāmatās, reālajā dzīvē ne vienmēr darbojas. Aplūkosim kaut ķiršu vai ziedkāpostu cenas – pie visiem tirgotājiem tās būs ļoti līdzīgas. Ja nu tos pašus ziedkāpostus pērkot, runīgākam klientam var izdoties ko nokaulēt, tad, piemēram, auto tehniskajās apskatēs tas cauri neies.

Tuvojoties mēneša beigām, atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja jūlijā pirms desmit, divdesmit, piecdesmit un septiņdesmit gadiem.

Lai arī kā Dziesmu svētku nedēļā šķita, ka esam vienoti un uz viena viļņa, nu atkal sāk izskatīties, ka diemžēl katram sava āda ir tuvāka, un vismaz daļa cilvēku vadās pēc principa "ko nu es tur jaukšos, tas uz mani neattiecas".

Komentāra saturā būs daudz neskaidru lietu. Izņemot vienu. Pilnīgi skaidrs, ka tuvākā laikā pieaugs dažādu sirdsdrapju un nomierinošu preparātu pārdošanas apjomi. Patriotiski noskaņotie aicinās pirkt Tēvzemes laukos plūktus buldurjāņus vai piparmētras. Citi saukās pirmos par šarlatāniem, aicinot iegādāt tikai stingri zinātniski pierādītus ārstniecības līdzekļus.