Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tikko uzzinājām, ka nākamā gada budžetam tā mistiskā fiskālā telpa būšot... ak, nepareizi, piedodiet! Nevis būšot, bet nebūšot. Vēl precīzāk – būšot negatīva. Fiskālā telpa ir telpa, kur sanesta naudiņa, ko nākamajā gadā ar entuziasmu varētu tērēt jauniem projektiem, iniciatīvām, prioritātēm un citiem brīnumiem.

"Rīgas Apriņķa Avīzei" bijušas sarunas gan ar Saulkrastu, gan Carnikavas, gan arī Jūrmalas zvejniekiem. Katrs citādi redzot savu biznesu, tomēr visi apgalvojuši, ka lielu postu zvejas nozarei nodarot roņi.

Vismaz reizi gadā cenšos pilnībā izvēdināt galvu, aizmēzt mentāli nevajadzīgo un tā vietā veidot jaunu poligonu idejām un fantāzijām. Gandrīz ikviens jau to cenšas darīt, turklāt katrs citādi. Mans formāts – taupīt naudiņu un vismaz reizi gadā aizbraukt uz Āfriku. Turklāt "īsto" Āfriku, nevis kosmopolītiskajiem kūrortiem Ēģiptē, Marokā vai Tunisijā.

Pirmā aina. Nedēļas nogalē pie manis mājās uz pāris stundām piestāja tradicionālā zaļā ekspedīcija "Mana jūra". Kopīgi ieturējām vakariņas, un man radās iespēja pastāstīt par novadnieku aktivitātēm jūras krasta un tālāku vietu sakopšanā. Tāda neformāla, draudzīga atmosfēra, kas vieno cilvēkus ar līdzīgiem ieskatiem par vides saglabāšanu.

Komentāra saturā būs daudz neskaidru lietu. Izņemot vienu. Pilnīgi skaidrs, ka tuvākā laikā pieaugs dažādu sirdsdrapju un nomierinošu preparātu pārdošanas apjomi. Patriotiski noskaņotie aicinās pirkt Tēvzemes laukos plūktus buldurjāņus vai piparmētras. Citi saukās pirmos par šarlatāniem, aicinot iegādāt tikai stingri zinātniski pierādītus ārstniecības līdzekļus.

Ieteikums nederēs tiem, kuri necieš tā sauktos šausmu gabalus. Kaut arī labā šāda veida literatūrā var skaidri ieraudzīt un izprast savu baiļu, dusmu un šausmu slēptākos cēloņus. Jo īpaši, ja rakstījis tāds žanra meistars kā Stīvens Kings.

Samērā pēkšņa nāca ziņa, ka tepat netālu, Helsinkos, 16. jūlijā notiks ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās. Lietuvas un Igaunijas politiķi žigli vien pauda, ka neko daudz no tikšanās gaidīt nevar.

"Kur tu svinēsi Jāņus?" "Nu, kā nosvinēji?" Gadās, ka jautātāju gribas pasūtīt... tomēr pafantazēsim. Ir 24. jūnija pievakare, un kopējais noskaņojums "labi–slikti" skalā ir zem vidējā...

Viedais Zālamans esot teicis, ka pasaulē nav nekā jauna. Bet varbūt nemaz nav teicis. Katrā ziņā – vārdi tik loģiski un pilnīgi, ka varēja noderēt gan pirms tūkstošiem gadu, gan tagad – modernajā un mūsdienīgajā Eiropas Savienībā, piemēram, mērot jauno 2021.–2027. gada budžetu.

Grozi, kā gribi, atnākusi pikniku, āra ballīšu, jauko vasaras vakaru un – kā nu bez tā! – šašliku sezona. Gaļas cepšana, precīzāk – dažādu marināžu gatavošana, ir arī mans hobijs. Neiedziļinoties detaļās – daži pārbaudīti secinājumi, ar kuriem vērts dalīties.

Savās dzimtajās mājās ik pa brīdim novēroju situācijas, kad sētas putnu biotopu iztraucē vanags, piekūns vai kāds cits plēsējs, lūkojot pēc garšīgām pusdienām. Zīlītes, žubītes, mušķērāji sarīko lielu traci, bļaujot un kliedzot cik jaudas.

No Latvijas aizbraukušo cilvēku skaits mērāms simtos tūkstošu, tā ir nopietna problēma, un vismaz lozungu līmenī to respektē arī valsts. Tiek veidoti lielāka vai mazāka mēroga plāni un projekti, zinātnieki un pētnieki dažādos forumos vērtē, strīdas, iesaka...

Pagājušajā nedēļā biju nelielā atvaļinājumā, kas gan aizritēja intensīvā darbā. Proti, veidoju nu jau trešo Reņģēdāju festivālu Salacgrīvā. Nodarbes maiņa tomēr ir sava veida atpūta un arī jaunu stāstu meklēšana tev, lasītāj!

Vairākkārt dzirdēts, ka Latvijai nesokoties ar nedraudzīgo valstu spiegu izķeršanu. Pa brīdim igauņi, tad atkal leiši noziņo, ka aizturējuši kādu nozīmīgu "figurantu", kurš urķējies pa slepeniem papīriem un bildējis to, ko aizliedz ne tikai jaunā datu regula, bet arī daudz nopietnāki slepenības likumi.

Šā gada 19. maijā man būs tas gods vadīt jau trešo Reņģēdāju festivālu Salacgrīvā, kur cita starpā varēs mieloties ar dažādos veidos gatavotām reņģēm un citām zivīm. Lūk, viena no senāku laiku receptēm, rakstīta vietējā Ziemeļvidzemes piejūras dialektā:

Mūsu sarunai tuvojoties noslēgumam, Operas direktors (tā, viņaprāt, skanot labāk) aizdomājas, ka vajadzētu uzrakstīt grāmatu par piedzīvoto. Bet tā būšot viena "baisa" grāmata. Tomēr spriežam, ka dzīves otrajā pusē atmiņas vajadzētu piefiksēt ikkatram. Kā simbolisku atskaiti par darbiem, nedarbiem, ļaunā un labā līdzsvaru...

15. martā Saeima lēma noraidīt Nacionālās apvienības (NA) ierosinājumu 16. martu noteikt par oficiālu latviešu karavīru atceres dienu. Likumprojektu atbalstīja 21 deputāts, pret bija 25 parlamentārieši, bet 31 politiķis balsojumā atturējās.

"Arī mazajiem veikaliņiem ir vieta zem saules" – ar šādu virsrakstu "Rīgas Apriņķa Avīze" iesāka materiālu par mazo, tirdzniecības un kooperācijas ķēdēs neiesaistīto veikaliņu dienām un nedienām Pierīgas reģionā. Uzrunātie veikalnieki vairākkārt norādīja uz problēmām, riskiem un gluži vienkārši bailēm no kontrolējošajām institūcijām, visvairāk – Valsts ieņēmumu dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta.

Pirms neilga laika Centrālā statistikas pārvalde publicēja datus par iedzīvotāju skaita dabiskajām un mehāniskajām izmaiņām Latvijā 2016. gadā. Nebūtu jēgas publiskot visu šo datu masīvu, jo mūs vairāk interesē situācija tieši Pierīgas novados. Savukārt šo aplūkot lielāka nozīme ir tad, ja datus salīdzina ilgākā laika posmā.

Pagājušajā nedēļā redakcija saņēma elektronisku vēstuli, kuras autors aicināja mudināt sabiedrību parakstīties par likumprojektu, kurš paredzētu neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli vienīgo mājokli un tam piesaistīto zemi. Vēstījums – lai autors piedod! – šķita mazliet sasteigts un juceklīgs. Tomēr jautājums nopietns. Tāpat kā daudzi citi ar nodokļiem un nodevām saistīti jautājumi.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšana un kratīšana viņa dzīvesvietā, aizdomas par kukuļošanas darbībām šobrīd jau vairs nav nekāds jaunums. Vēl vairāk – grūti prognozēt, kas šai lietā būs tapis zināms nākamajā brīdī. Publiskajā telpā, sardoniski jokojot, jau izteicos, ka varbūt ieskanēsies pat balsis par godīga darba rūķa nomelnošanu un tādā garā...

Ikdienas stresi dažkārt izpaužas pavisam nejauki – uzsākot ķildu ar tuviniekiem, pār mēru baudot ko stiprāku vai tamlīdzīgi. Lielisks veids, kā nomierināt un harmonizēt sevi ziemā, ja nav iespējams iziet ārā, – speķādiņa pie loga.

Gribam to vai ne, bet nāk priekšvēlēšanu laiks, kad ar jaunu sparu atsāksies visdažādākie retorikas priekšnesumi, pirmām kārtām – šņukstoši vai vīzdegunīgi savus oponentus un arī vēlētājus kritizējoši, mazāk – savus gaišos mērķus un apņemšanās manifestējoši. Daži piemēri.

Diemžēl neatminos autoru, bet prātā palicis apgalvojums, ka politisko procesu veidotāji, izlūkošanas darbinieki un citas nozīmīgas figūras nevar būt kādai idejai fanātiski nodevušies ļaudis, ja vēlas gūt veiksmi politikā. Veiksmīgie šeit ir vēsi aprēķinātāji un savā ziņā ciniķi. Uzdrošinos teikt, ka sabiedrisko attiecību speciālists un politisko procesu veidotājs Jurģis Liepnieks gandrīz perfekti atbilst šim vērtējumam.

Šis stāsts nebūs par Stambulas konvenciju vai čekas maisiem – pēdējā laika aktualitātēm, kur atliek vien paust radikālu "par" vai "pret" viedokli un rezonanse garantēta. Šis stāsts būs par Latvijas simtgades svinēšanu – pietiekami garlaicīgu lietu. Vai ne?

Uz jautājumu, kā viņu stādīt priekšā, Andris Pauls-Pāvuls atbild: "Esmu labi informēts politikas vērotājs." Bijis aktīvs pilsoniskajā un politiskajā darbībā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Vēlāk kā lietpratējs piesaistīts Augstākās Padomes un Ministru padomes darbības izmeklēšanas komisijā, līdz ar to labi pārzina aktuālo "čekas maisu" formu un saturu...

Tā bija tikai melodija. Melodija un dziesmas vārdi, kas reiz, braucot tālākā ceļā, ieskanējās manī un vēlāk, jau iezīmējot kaut kādas aprises, radīja pamatu šim komentāram. Tā notiek, ka intuitīvs emocionālais fons dod pamatu mūsu rīcībām.

Kad jaunā gada gastronomiskās izvirtība garām un alga vēl nav kontā nodžinkstējusi, ir brīdis pusdienām pieteikt nabagu zupu. Šo nosaukumu atceros vēl no padomju laikiem, kad mamma pa brīdim teica: šodien vārīsim nabagu zupu!

"Kas nu tur daudz nokritīs," teiks pesimists. Sazvērestības teoriju piekritējs sauks, ka maskas tiem trakākajiem negantniekiem nemaz nav noraujamas, tik cieši tās saaugušas ar šo blēdīgo būtību. Kur tad vēl nesen uzvirmojušās kaislības ap "čekas maisiem" un slepeno ziņotāju maskām. Vai tad nu gada pēdējā avīzē to maz iespējams izdarīt?

Adventes laiks rosina uz pārdomām arī tos cilvēkus, kuri sevi nevar uzskatīt par ticīgiem šā vārda tiešā nozīmē. Tur komentāra autors noteikti pieskaitītu arī sevi. Tumšie, garie vakari, patīkams (gan padārgs) siltums istabā, kad var raudzīties ārā pa logu un pārdomāt iepriekšējās nedēļas notikumus... pat ne tik daudz notikumus, kā no tiem izrietošos secinājumus.

Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu "Rīgas Apriņķa Avīze" sarunājās dažas nedēļas pēc tam, kad avīze bija intervējusi jaunievēlēto Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski. Vairākus svarīgus procesus abi vērtē atšķirīgi.

Valsts svētku tuvošanās aktualizē ar svinībām saistītu lietu, tajā skaitā Latvijas valsts karoga un karoga masta, vajadzību un kvalitāti. Latvijā vienīgais karogu mastu ražotājs – uzņēmējsabiedrība "Amberlat" – katru gadu pirms valsts svētkiem rīko konkursu, kurā tiek izlozēts karoga masts sava pagalma rotāšanai.

Ilgu laiku darbojoties mediju vidē, blakus politisko lēmumu pieņēmējiem, esmu jau ieradis kritiski un pat skeptiski vērtēt dažādus skaļus paziņojumus par to, ka dzīve vai kāds noteikts tās sektors tūlīt kļūs daudz labāks. Tajā pašā laikā subjektīvi, pēc diezgan neskaidriem kritērijiem, man tomēr izveidojies tāds kā politikas veidotāju saraksts, kurus tomēr varētu pozitīvi vērtēt paveikto darbu, komunikācijas prasmju un citos aspektos.

Šī ir jau vairākus gadus izmantota recepte, kurai vispirms nepieciešams 2–3 cm biezs alkšņa koka dēlis. Ja kaimiņš vai draugi ko zāģē, varat palūgt "izlaist cauri" gaterim vējā nolūzušu alkšņa gabalu. Pēc tam gatavais materiāls var stāvēt pat vairākus gadus – nekādu problēmu.

Komentāra virsrakstā šoreiz citāts no Gētes traģēdijas "Fausts" Raiņa tulkojumā. Kad cienījamais zinātņu doktors pirmo reizi tiekas ar (cik zīmīgi!) velnu Mefistofeli, ir jauks pavasaris, Lieldienu laiks. Ļaudis priecājas, jaunieši spriež par zaļumballi, bet vecāki kungi sēž krodziņā un, Gētes vārdiem, prāto: