Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šie slēpņi ir dabā un arī urbānajā vidē paslēptas kastītes, kuru atrašanai dotas koordinātas. Slēpņotājs ar GPS iekārtu dodas uz norādītajām koordinātām, lai meklētu apslēpto spēles elementu.

Līdzīgi daudziem slēpņotājiem, arī es izmantoju savu brīvo laiku, nedēļas nogales un atvaļinājumus, lai kopā ar saviem domubiedriem dotos kaut kur Latvijas laukos, purvos un mežos, un citur plašajā pasaulē. Mūsu ceļojumu galamērķu izvēli lielākoties nosaka slēpņošana: dodamies tur, kur būs, ko meklēt.

Skumji, ka šī hobija labais tēls laiku pa laikam tiek aptumšots, plašsaziņas līdzekļos lasot ne pārāk pozitīvas un glaimojošas lietas par geoslēpņošanu. Tādējādi neslēpņotāju sabiedrībai veidojas nepareizs viedoklis par slēpņošanu. Diemžēl bieži vien pie tā vainīgi ir paši slēpņotāji.

Portālā "Delfi" nesen parādījās ziņa, ka Nacionālie Bruņotie spēki (NBS) likvidējuši vairākus šīs starptautiskās spēles slēpņus, kas bija izvietoti pie Lielvārdes militārās lidostas, jo šie spēles elementi atradušies pārāk tuvu NATO militārajai bāzei. Kaut arī pats slēpņu autors protestē un ironizē, daudzi slēpņotāji uzskata, un arī es par to esmu pilnīgi pārliecināta, ka NBS rīkojās pareizi.

Tā kā slēpņošana ir aktivitāte, kurā piedalās dalībnieki ar GPS iekārtām, tālruņiem un citām iekārtām, turklāt mēdzot to darīt arī diennakts tumšajās stundās, šādā vietā, tik tuvu minētajai NATO bāzei, konkrētās darbības var traucēt un radīt bīstamas situācijas. Militārie darbinieki un apsargi slēpņotājus patiešām var uztvert par spiegiem, radot pastiprinātu uzmanību un spriedzi NATO bāzes tiešā tuvumā, kas var provocēt nepatīkamas situācijas gan slēpņotājiem, gan militāristiem. Kam tas ir vajadzīgs?

Par spīti slēpņu autora paustajam, es uzskatu, ka NBS rīcība bija pilnīgi loģiska un pašsaprotama; valsts drošības intereses ir pirmajā vietā, un militārie objekti nav joma, kur var atļauties jokot.

Nav pamata dumpoties un justies nepelnīti sodītiem par šo. Ir jāpriecājas, ka mūsu valsti sargā un, paldies Dievam, ka kādam rosība pie NATO bāzes ir šķitusi aizdomīga, jo šīs aktivitātes ir pamanītas, novērotas, ka tas ir radījis bažas un militārajos darbiniekos. Dažreiz ir jāspēj atzīt savas kļūdas; pat ja tās radušās neapzināti, neko ļaunu negribot. Nav izslēgts, ka tāds slēpņotājs vai sēņotājs, ornitologs vai dabas pētnieks, kas ložņā ap militāro zonu, var būt vilks aitas ādā.

Notikušais ir nepārprotams apstiprinājums drošības iestādes modrībai, un šis fakts nomierina. Vismaz man tas rada sajūtu, ka mūsu valsts tiek sargāta. Un tas ir svarīgi.