Esmu Kairā, lai apciemotu sava brāļa Jura dēlu, "Al Džazira" angļu valodas aģentūras ("Al Jazeera English") žurnālistu Pēteri Gresti, kuram šī gada 23. jūnijā Ēģiptes tiesa piesprieda septiņu gadu cietumsodu. Pēteri apcietināja kopā ar viņa diviem "Al Džazira" kolēģiem – Mohamedu Fahmiju (Mohamed Fahmy) un Baheru Mohamedu (Baher Mohamed) par "netaisnīgiem ziņojumiem", kas "apdraud Ēģiptes valsts drošību", un par sadarbību ar Musulmaņu brālību.
Lai gan piecu mēnešu garās prāvas prokurors nespēja sniegt pierādījumus par apsūdzībām, tiesa piesprieda smagu sodu. Bija skaidrs, ka tiesas lēmums bija domāts, lai apklusinātu neatkarīgo presi. Pat nesenajās dienās Apvienoto Nāciju sanāksmē Ņujorkā ASV prezidents Obama sarunās ar Ēģiptes prezidentu El Sisiju (El Sisi), teica, ka žurnālistus vajag atbrīvot.
Augustā tika iesniegti tiesai dokumenti, lai iesāktu pārsūdzēšanas procesu. Ar dokumentu sagatavošanu palīdzēja Pētera vecāki Juris un Luisa (Lois) Greste, kuri pavadīja jūlija un augusta mēnešus Kairā. Nav vēl skaidrs, kad pārsūdzēšana varētu sākties. Ēģiptes prezidents uzsvēra, ka jāļauj, lai tiesas process risinātos līdz beigām.
Uz cietumu mani pavada ēģiptiešu palīgs Džo (Joe), kurš pēdējos deviņus mēnešus, kopš Pēteri arestēja 2013. gada 29. decembrī, ir arī palīdzējis visiem Pētera ģimenes locekļiem, kas bijuši Kairā apciemot Pēteri – abi brāļi Andrejs un Miķelis un vecāki. Toras cietums, kurā Pēteris ieslodzīts Kairā, ir apmēram 45 minūšu braucienā ar automašīnu no pilsētas centra.
Cietums ir ļoti plašs un sastāv no daudz atsevišķām celtnēm. Tam ir tikai viena šaura ieeja, pie kuras parasti ir gara rinda cilvēku, kas gaida karstā saulē, lai tiktu iekšā. Laimīgā kārtā esam ieradušies nedēļas dienā (svētdienā), kad ir vismazāk apmeklētāju, un tiekam iekšā bez gaidīšanas. Mums ir līdzi vairākas somas ar grāmatām, vēstulēm un pārtiku, kuras ceram iedot Pēterim. Viss ir jālaiž cauri rentgena mašīnai, un pēc tam sargs izskata grāmatas. Grāmatas, protams, ir angļu valodā, ko sargs droši vien nesaprot, bet izvērtē no izskata. Šoreiz nav iebildumu.
Šis ir pirmais no diviem kontrolpunktiem. Lai tiktu uz Pētera nodaļu, sēžamies vilcienā, kas sastāv no diviem metāla ratiem, kurus velk vecs traktors. Brauciens ilgst nepilnas 10 minūtes. Pētera nodaļas celtnei ir mazas metāla durvis, kurām ir apmēram 15 centimetru plats lodziņš ar restēm. Pie durvīm gaida pusducis cilvēku. Laiku pa laikam lodziņš atveras, notiek sarunas, un tiek iesniegti dokumenti. Pēc laika durvis atveras, un ciemiņi tiek ielaisti. Mēs ar Džo gaidām apmēram 15 minūtes saulē. Beidzot lodziņš atveras, paņem mūsu dokumentus, un pēc dažām minūtēm tiekam iekšā. Šeit atkal jālaiž visu caur rentgena mašīnu, un visus mūsu maisus uzmanīgi izmeklē, daudz rūpīgāk nekā pirmā kontrolpunktā. Šeit arī visu rakstisko materiālu – grāmatas un vēstules – pārskata sargi, no kuriem daži saprot angliski.
Tikšanās ar Pēteri notika birojā, nevis telpā, kurā citi cietumnieki satiek savus radus. Apskāvām viens otru, tikko Pēteris ienāca birojā. Prāvas laika tiesas sēdēs visi apsūdzētie bija tērpti baltās drēbēs. Šeit Pēteris bija ģērbts zilā, kas ir noteikta krāsa notiesātiem cietumniekiem. Pēteris izskatījās vesels un labā fiziskā stāvoklī. Pa trijiem mēnešiem, kas pagājuši, kopš tiesa piesprieda sodu, Pēteris ir bijis citā Toras cietuma daļā nekā tur, kur bija tiesas prāvas laikā. Pēteris ir nodibinājis labas attiecības ar viņa cietuma daļas vadītāju, kas tagad saprot, ka Pēterim nevajadzētu vispār būt cietumā. Vadītājs atļāva mums satikties 90 minūtes, kas ir divtik ilgi, nekā parasti atļauts. Tikšanās nebija privāta, jo pie biroja galda visu laiku strādāja sargs. Šo ilgāka apciemošanas laika privilēģiju bija panākuši Pētera vecāki ar savu cēlo un cienīgo stāju, apciemojot Pēteri pēdējos divos mēnešos, kā arī Pēteris pats ar savu izturēšanos.
Lai gan tikšanās laikā nespēju personīgi iedot Pēterim grāmatas, vēstules, pārtiku un citas lietas, ko biju atvedis uz cietumu, kā vēlāk uzzināju no Austrālijas konsules, Pēteris saņēmis. Tikai vienu lietu neatļāva, un tas bija plakāts no Pētera Grestes atbalsta koncerta Melburnā šā gada 21. augustā. To bija parakstījuši visi muzikanti, kas piedalījās. Cietuma vadītājs ienāca un paskaidroja (caur tulku), ka viņš nevarēja atļaut Pēterim likt šo plakātu pie sienas. Es izlūdzos, lai vismaz parāda plakātu Pēterim. Pēteris paskaidroja vadītājam, ka šie visi bija muzikanti, kuru mūziku viņš klausījās jaunības gados, un tāpēc tas viņam ir tik nozīmīgs. Pēc tikšanās aiznesu plakātu atpakaļ uz viesnīcu; to Pēteris saņems, kad būs atbrīvots.
Pēteris teica, ka viņa tagadējie apstākļi ir labāki nekā tie bija prāvas laikā, kad viņš ar kolēģiem bija ieslēgts mazā kamerā 23 stundas dienā. Cietuma kamerā Pēteris ir kopā ar saviem kolēģiem – "Al Džazira" žurnālistiem – un arī pieciem studentiem, kurus notiesāja tajā pašā prāvā. Sauli nav redzējuši gandrīz divus mēnešus. Katru dienu Pēteris vingro un cenšas skriet 70 metru garajā koridorā, kas savieno divas cietuma daļas. Koridors ir arī sabiedriskā telpa cietumniekiem no blakus kamerām, un, ja Pēteris tur tiek pirms citiem, viņš var skriet pa koridoru. Pētera ikdienas rutīnā ir arī meditēšana, lasīšana un valodas apmācības. Viens no cietumniekiem māca Pēterim arābu valodu, bet Pēteris māca viņam angļu valodu.
Pēteris arī sācis cept skābo mīklas maizi! Viņš sākumā izeidoja mīklu no miltiem un sulas no konservētiem ananāsiem, nelietojot raugu. Pēteris man piedāvāja šķēli savas maizes ar sieru. Bija ļoti garšīga! Pēteris ir galvenais pavārs astoņiem cietumniekiem viņa kamerā. Citu cietumnieku ģimenes arī nes ēdienu, un tas tiek sadalīts pa visiem, kas ir Pētera kamerā.
Tāpat Pēterim nesen deva atļauju audzināt garšvielas kādā cietuma dobē. Šajā apciemošanas reizē biju paņēmis sēklas, apmēram, desmit dažādām garšvielām. Jādomā, ka šī jaunā iespēja dos izdevību Pēterim uzsūkt drusciņ saules starus, ko viņš sen nav redzējis.
Lai labāk izmantotu laiku cietumā, Pēterim ir dota atļauja studēt. Studijas notiek ar Kvīnslandes Grifita (Griffith) universitātes starptautisko attiecību (International Relations) programmas palīdzību. Studiju lasāmviela (13 kilogrami dokumentu!) tika nosūtīta Pēterim. Līdz šim viņš saņēmis tikai mazu daļu – pārējais materiāls vēl tiek pārbaudīts. Pēterim nav pieejams ne dators, ne internets, un kursa uzdevumi ir jāraksta ar zīmuli uz papīra.
Pēc pusotras stundas sargs paziņo, ka satikšanās jābeidz. Atvadoties atkal apskāvāmies. Protams, nevarēju uzņemt foto ar Pēteri, bet man prieks teikt, ka viņš izskatās labi, un gara spēks pārdzīvot šo murgu ir stiprs.
Kā plaši tika ziņots presē, Ēģiptes prezidents El Sisijs (El Sisi) nesen bija Ņujorkā, kur tikās ar ASV prezidentu Obamu un Austrālijas premjerministru Abotu (Abbott). Viņi abi mudināja El Sisiju atbrīvot visus trīs "Al Džazira" žurnālistus. Šī ir laba izdevība El Sisijam tagad rīkoties tā, lai pārsūdzēšanas process notiek jau tuvākā laikā un notiek ātri, lai atbrīvotu Pēteri ar viņa diviem kolēģiem, jo ar to El Sisijs var tikai uzlabot savu un Ēģiptes stāju rietumos. Cerēsim, ka tā arī notiks.
Iepriekš:
Līgo dienas murgs – latviešu žurnālistam Ēģiptē piespriež septiņu gadu cietumsodu; Latvija pauž nožēlu
Prokurors latviešu žurnālistam pieprasa cietumsodu; tiesa spriedumu paziņos Līgo svētkos
Turpinās latviešu žurnālista skandalozā tiesas prāva: prokurors prasa naudu, lai parādītu pierādījumus
Pētera Grestes tiesas prāva turpinās; cer, ka žurnālistus atbrīvos 3. maijā
Ēģiptes tiesa vēl neatbrīvo latviešu žurnālistu Pēteri Gresti; pasaules lielākajās pilsētās protestus rīko žurnālisti
Ēģiptē arestētais žurnālists Greste ir Latvijas pilsonis; aicina parakstīt petīciju par viņa atbrīvošanu
Divi mēneši ieslodzījumā Ēģiptē: Austrālijas latviešu žurnālista vēstule no Toras cietuma
Ēģiptē aizturēts Austrālijas latviešu žurnālists
Plakāts ar parakstiem.