Šī bija viena no akcijām, kas notika 40 pilsētās, ieskaitot Londonu, Parīzu, Nairobi, Beirūtu, Džakartu, Ramallu un "Al Džaziras" centru Dohā, Katarā. Visās pilsētās žurnālisti parādīja savu protestu pret preses apklusināšanu simboliski aizlīmējot mutes, vēsta "Laikraksts.com".
Sidnejas akcijā "Al Džaziras" Sidnejas biroja žurnālists Andrejs Tomas (Andrew Thomas) mudināja klātesošai publikai un mediju pārstāvjiem skaļi turpināt žurnālistu atbrīvošanas kampaņu. Pārējie divi runātāji, "Amnesty International" pārstāvis Kris Holijs (Chris Holley) un Mediju apvienības priekšsēdis Kristofers Vorens (Christopher Warren), piebalsoja teiktajam un uzsvēra, ka brīva prese ir nepieciešama demokrātiskā valstī.
Kopā ar protesta akcijām notika arī plaša kampaņa sociālajā tīmeklī "Twitter.com". Pēc "Al Džaziras" aprēķiniem, kopš 3. februāra šī kampaņa ir sasniegusi desmitiem miljonus cilvēku, un, pat iespējams, ka simtiem miljonu.
28. februārī Pētera Grestes vecāki Austrālijas Ārlietu ministrijā nogādāja vēstuli Ēģiptes sūtnim Kanberā Hasanam El-Laitī (Hassan El-Laithy), kurā viņi atkārto, ka Ēģiptes apsūdzības pret Pēteri nav pamatotas un piedāvāja mainīties vietām cietumā ar savu dēlu. Šī vēstule arī tika publicēta galvenos Austrālijas laikrakstos.
Radio "ABC" intervijā 28. februārī Ēģiptes sūtnis izteica cerību, ka "Al Džaziras" žurnālistu prāva drīz beigsies. Viņš atzina Pētera Grestes labo slavu kā žurnālistam un teica, ka cer uz pozitīvu rezultātu viņam.
Pašlaik ir divas petīcijas, kurās lūgts Ēģiptes valdībai atbrīvot žurnālistus:
"Avaaz" petīciju var parakstīt šeit: http://www.avaaz.org/en/free_peter_greste_2/?fUKTZgb&pv=46
un "Amnesty International" petīciju var parakstīt šeit: http://www.amnesty.org.au/action/action/33972
Grestes ģimene lūdz publiku turpināt aģitēt Austrālijas un Ēģiptes valdības, pieprasot Pētera un viņu kolēģu atbrīvošanu.
Portāls "Kasjauns.lv" 9. martā raksta, ka Grestes brālis Andrejs intervijā raidījumam "De facto" stāsta, ka Pētera vietā varēja būt jebkurš žurnālists. Vēl iepriekš viņš varējis svaigā gaisā pavadīt četras stundas dienā, bet tagad 23 stundas paiet cietuma kamerā, liedzot iespēju kaut ko lasīt vai rakstīt: "Pagāja brīdis līdz mēs aptvērām to, cik nopietnā situācijā viņš ir iekļuvis. Sākotnēji mēs domājām, ka varbūt Pēteris aizturēts kādas demonstrācijas laikā un drīz viņu atbrīvos. Tikai pēc tam, kad notikumi kļuva aizvien dramatiskāki, mēs sapratām, ka tas ir nopietni."
Ar P. Grestes brāli Andreju "De facto" komanda satikās vietā, kur Ēģiptes varasiestādes raidījuma žurnālistus nevar pamanīt. Andrejs stāsta, ka līdzīgi darot arī citi ārvalstu žurnālisti. Intervijas viesnīcās, kafejnīcās un uz ielas var apdraudēt pašu drošību. Šajā valstī "De facto" ieradušies kā tūristi. Lai saņemtu atļauju darbam šeit, nepieciešami mēneši, bet rezultāts nav zināms. Žurnālisti vēlas palikt nepamanīti. Tāpēc līdzi "De facto" ir tikai tūristu videokamera un fotoaparāts.
Andrejs ir pārliecināts, ka brāļa Pētera vietā varēja nokļūt ik viens mediju pārstāvis. Pēteris esot vien "gadījies nepareizajā laikā, nepareizajā vietā". Andrejs nebija pat pieļāvis situāciju, ka viņa ģimenei dzīve apmetīs šādu kūleni: "Es esmu zemnieks. Piekopju klusu dzīvesveidu savā saimniecībā. Nekad nedomāju, ka stāšos kameru priekšā, būšu Kairā, apciemošu Pēteri cietumā. Tas noteikti nekad nebija ienācis man prātā!"
P. Gresti apsūdz par "ziņojumiem, kas apdraud valsts drošību" izplatīšanu, bet pārējos kolēģus par to, ka ir "Musulmaņu brālības" biedri. Brālību pāris dienas pirms aizturēšanas pasludināja par teroristisku organizāciju. Varas iestādes ir pārliecinātas, ka "Al-Jazeera" medijs kļuvis par platformu brālības idejām un gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem. Medijis to noliedz, norādot, ka žurnālisti vien darījuši savu darbu un "savās reportāžās centušies iekļaut visu iesaistīto viedokļus".
Pie Toras cietuma vārtiem – tanki, bruņoti karavīri un milzum daudz apsardzes. Andrejs līdz šim brāli cietumā apciemojis trīs reizes. Lai arī tikšanās ilgst vien 45 minūtes, viņš vislabāk zina to, kādos apstākļos Pēteris aizvada jau vairāk nekā divus mēnešus: "Apstākļi cietumā ir nospiedoši. Pēteris ievietots kamerā, kas ir apmēram trīs metrus plata un četrus metrus gara. Viņš dala šo kameru vēl ar diviem saviem kolēģiem. 23 stundas diennaktī jāpavada slēgtajā telpā. Tikai stundu viņš var būt svaigā gaisā. Pēterim nedod lasāmvielu – grāmatas, laikrakstus. Tāpat arī papīru uz kā varētu rakstīt."
Iepriekšējā kamerā P. Grestem iespēju bija vairāk. Atklātībā nonākušas divas cietumā rakstītas vēstules. Tajās P. Greste apraksta sadzīves apstākļus un pauž savu viedokli par notikušo: "Visi, kuri atsakās aplaudēt valdībai, ir apdraudēti. Es nevaru izlikties, ka viss būs labi, klusējot un cerot uz labāko. Man nav nekādu domstarpību ar Ēģiptes valdību, tāpat kā man nav nekāda vēlme atbalstīt "Musulmaņu brālību" vai kādu citu grupu šeit. Tomēr kā žurnālists es aizstāvu fundamentālu preses brīvību, bez kuras neviens manā profesijā nespēj darboties."
Tiesas sēdei nedēļas vidū bija jāsākas pulksten 10. Taču tikai pēc stundas pa galvenajiem vārtiem cietuma teritorijā, kur atrodas arī tiesas nams, ielaida tos, kas saņēmuši īpašas atļaujas dalībai sēdē. Pati sēde sākās vien pēcpusdienā – 4,5 stundas pēc noteiktā laika. Nošķirti no pārējiem, aiz restēm baltās cietumnieku drēbēs uz apsūdzības sola sēdās seši "Al Jazeera" žurnālisti, tostarp P. Greste. Kopumā apsūdzēti 20 mediju pārstāvji. Sēdes pēdējo pusotru stundu P.Grestem bija jāiztiek bez tulka, kura darba diena esot beigusies ātrāk nekā sēde.
Tomēr šajā reizē apsūdzēto advokātiem šķita, ka viņi bijuši pārāki par prokuroru un valsts varas pārstāvjiem. Nepārliecinošs esot bijis galvenā policijas izmeklētāja uzskats, ka žurnālisti uzskatāmi par "Musulmaņu brālības" biedriem vien tāpēc, ka izplata tās viedokli. Aizstāvība pieķērusi izmeklētāju arī faktu jaukšanā. Advokāts Jusars Samīrs Saīds atstāsta piemēru no tiesas sēdes: "Pastāv atšķirība starp "Al-Jazeera" angļu kanālu un "Al-Jazeera" Ēģiptē. Izmeklētājs nezināja, ka austrālietis (P. Greste) strādāja "Al-Jazeera" angļu kanālam. Turklāt izmeklētājs pauda, ka lieta balstās tikai uz "Al-Jazeera" Ēģiptes kanālu."
Nākamajā sēde Toras cietuma tiesas namā gaidāma pēc divām nedēļām. Tomēr kopējais prāvas ilgums nav prognozējams. Aizvien biežāk rietumu valstu augstākās amatpersonas un starptautiskās organizācijas aicinājušas Ēģiptes varas iestādes atbrīvot P. Gresti. Viņu vidū ir arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Ne velti – 90. gados Greste pieteicies Latvijas pilsonībai. Pēc "De facto" rīcībā esošās informācijas pasi gan viņš nekad nav izņēmis. Turklāt tikai, Pēterim esot cietumā, ģimene uzzināja, ka brālis ir dubultpilsonis. A. Greste: "Tas bija pārsteigums. Tomēr bija patīkami, esot Kairā, saņemt Latvijas vēstnieces Ēģiptē zvanu. Tā ir privilēģija, ka mūs atbalsta arī latvieši."
Sabiedrības atbalsts P. Grestem nepieciešams arī tāpēc, lai garantētu viņa drošību cietumā. Ne reizi vien medijos minēts, ka Torā ieslodzītie piedzīvo fizisku vardarbību. Tomēr, cik ilgi vēl P. Greste pavadīs aiz restēm, nav zināms. Pamazām uzplaiksnī runas par attiecībām Ēģiptes un Kataras, kur atrodas galvenais "Al-Jazeera" birojs, starpā. Pavēršot to politiskā līmenī, izredzes par gūstekņu izkļūšanu aizvien samazinās.
Trīs paaudzes Grestes 27. februāra akcijā Sidnejā: Ojārs Greste, dēls Edgars un Edgara dēls Tālis kopā ār Edgara dzīves biedri Suzannu Keibli (Susannah Kable). FOTO: Marita Ogbērna (Ogburn).Iepriekš:
Ēģiptē arestētais žurnālists Greste ir Latvijas pilsonis; aicina parakstīt petīciju par viņa atbrīvošanu
Divi mēneši ieslodzījumā Ēģiptē: Austrālijas latviešu žurnālista vēstule no Toras cietuma
Ēģiptē aizturēts Austrālijas latviešu žurnālists