Viens no Grestes advokātiem to atklāja un prasīja, lai tiesnesis šo pieprasījumu noraida, taču tiesnesis atteicās to darīt. Tiesas prāvās Ēģiptē ir pieņemts prasīt aizstāvētāju advokātiem mazu samaksu, lai tie var redzētu pierādījumus – it sevišķi video pierādījumus, – bet lielā naudas summa liek domāt, ka prokurors nevēlas tos rādīt. Nav skaidrs, vai šie pierādījumi ir saistīti ar ziņu aģentūras "Al Džazira" žurnālistiem vai pieciem studentiem, kuri arī tiek tiesāti šajā prāvā.
Līdz šim pierādījumiem, kas tika rādīti tiesā, nav bijis nekāds sakars ar Grestes reportāžām no Ēģiptes, pirms viņš tika arestēts 2013. gada 29. decembrī kopā ar kolēģiem Mohamedu Fahmiju (Mohamed Fahmy) un Baheru Mohamedu (Baher Mohamed). Tostarp tika rādītas fotogrāfijas ar Grestes vecākiem viņu atvaļinājuma laikā Eiropā un reportāžas, kamēr Greste darbojās Āfrikā, ieskaitot vienu, ko žurnālists filmēja aģentūrai "BBC".
Otrs dramatiskais notikums tiesas sēdē bija, ka viens no Grestes advokātiem izstājās no tiesas prāvas. Advokāts Farags Fatijs Farags (Farag Fathy Farag) izstājās sakarā ar "Al Džaziras" atsevišķo prāvu pret Ēģiptes valdību par to, ka valdības aizliegšana presei brīvi darboties ir pārkāpusi Ēģiptes līgumu ar aģentūru un līdz ar to sagādājusi tai zaudējumus. F. Farags kritizēja šo jauno prāvu, sacīdams, ka viņa vērtējumā "Al Džazirai" ir svarīgāk parādīt Ēģiptes valdību sliktā gaismā, nekā atbrīvot savus žurnālistus. "Al Džaziru" finansē Katāras valsts, kas atbalsta Musulmaņu brālību (Muslim Brotherhood) un Mohamedu Morsiju (Mohamed Morsi), kuru Ēģiptes armija nogāza pērn.
F. Faraga atteikšanās no prāvas dominēja šīs tiesas sēdes notikumos un bija Pēterim Grestem negaidīta. Caur savu brāli Andreju Pēteris Greste teica, ka šis pagrieziens ir nožēlojams, bet nav kritisks, jo viņa aizstāvēšanu pārņems cits advokāts.
Bija cerēts, ka 15. maija sēdē varēs iesākt aizstāvēšanas pierādījumus, taču augstāk minētie notikumi dominēja sēdē, tādēļ prāva kārtējo reizi pārlikta uz citu datumu.
Pētera Grestes brālis Andrejs pašlaik ir Kairā un ziņo par tipisku dienu Pēterim Toras cietumā:
"Pēteris ir cietuma kamerā kopā ar saviem diviem kolēģiem. Kamera ir apmēram 3x4 metrus plata. Istabā ir viens nesasniedzams logs, kas šajā gadalaikā nemet sauli tajā. Kameras durvīs ir mazs caurums aiz restēm virs acu augstuma. Lai skatītos ārā pa to, ir jāstāv uz krēsla. Istabā ir trīs gultas, divas no tām "divstāvu" (viena virs otras) un viens krēsls. Vienā stūrī ir tualete, duša un izlietne. Uz grīdas ir iespēja pavingrot tikai, ja otri divi atrodas savās gultās.
Pēteris uzmostas ap plkst. 7. Viņam tagad ir atļauta lasāmviela, un viņš lasa grāmatas vairākas stundas līdz tam laikam, kad cietumniekiem atnes brokastis. Tās sastāv no vārītām olām vai "faba" – pupu savārījuma ar garšvielām – kopā ar maizi. Brokastis parasti ir ap plkst. 9-11. Pēteris ar kolēģiem daudz laika pavada, sagatavojot ēdienu un pēc tam uzkopjot kameru. Pamatā pupu savārījumu vai olas viņi paplašina ar citām pārtikas vielām, ko mēs atnesam vai ko viņi nopērk cietuma veikalā, – kā, piemēram, ar tomātiem, tunci, feta sieru, marinētiem gurķiem un dažādām garšvielām. Par veikala produktiem viņiem pašiem ir jāmaksā. Tos pasūta pēc saraksta, un tie vēlāk tiek atnesti uz kameru.
Dienas vidū Pēteris meditē apmēram līdz pusstundai vai stundai. Pēcpusdienas maltīti pasniedz ap plkst. 15.30. Pēc tās viss tiek aizslēgts – nav viesu, nav vinfrošanas ārpus kameras. Pēcpusdienas ēdiens sastāv no tā, ko ciemiņi atnesuši pa dienu, kopā ar mazliet cietumā sagādāto pārtiku.
Pēc plkst. 15.30 Bahers un Mohameds parasti guļ, un Pēteris lasa dažas stundas līdz plkst. 18; tad viņš atkal meditē vienu stundu. Vēlāk vakarā visi cietumnieki piedalās ikdienas "radio raidījumā", kurā tiek uzstādīts temats un kuru iztirzā, sasaucoties starp kamerām. Tā Pēteris un viņa kolēģi var vingrināt savas žurnālistikas mākas ar cilvēkiem, kurus viņi parasti nesastop savā darbā. Viņu nodaļā ir politiskie cietumnieki, tai starpā gandrīz visi bijušās valdības ministri un daži bijušie tiesneši.
Šajā rutīnā divas vai trīs reizes nedēļā ir iestarpinātas satikšanās ar ģimenes ciemiņiem, ar Austrālijas vēstniecības pārstāvjiem un tiesas pārstāvjiem. Šīs tikšanās reizes ir ļoti svarīgas Pētera dzīvē.
Ārpus kameras vingrošanu atļauj vienu stundu pa dienu, sešas dienas nedēļā. Tas notiek bruģētā pagalmā, kas ir apmēram 100 metru visapkārt. Pēteris skrien visu šo stundu, uzstādot sev mērķi, kuru viņš cenšas pārsniegt.
Cietuma daļa, kurā atrodas Pētera kamera, nav fiziski bīstama, un Pēteris var juties šeit neapdraudēts. Vienīgā reize, kad viņš jutās fiziski apdraudēts, bija pirmajās dienās pēc aresta, kad viņš bija kopā ar 15 citiem ieslodzītajiem 2x2 metrus platā kamerā, bez logiem un ar gaismu, kas ieslēgta 24 stundas dienā.
Izturēt ieslodzījumu Pēterim palīdz Budistu filozofija, kas iesaka cilvēkam dzīvot būtiskā momentā, nedomājot nedz par pagātni, nedz par nākotni, kuras gaitas parasti risinās citādāk, nekā mēs iedomājamies."