"Tev ir nepieciešama nauda remontam? Atdod mazāk, nekā aizņēmies. Pirmais kredīts bez maksas." Šķiet, visi ir dzirdējuši šādus reklāmas saukļus. Pārliecinātu kredītu neņēmēju tas jau sāk kaitināt. Bet šajā rakstā pievērsīsimies tiem, kas kaut reizi ir paņēmuši ātro kredītu.
Kas tad būtībā ir ātrais kredīts? Nav jābūt nekādam juristam, lai saprastu, ka te kaut kas nav kārtībā. Ja bankās cilvēkiem ar maziem ienākumiem un, it īpaši, cilvēkiem bez ienākumiem kredītus neredzēt kā savas ausis, tad turpretī dažādas ātro kredītu devēju kompānijas ir gatavas mest naudu kaut pakaļ.
Kā darbojas ātrais kredīts un kā pie tā var tikt? Kā piemēru paņemsim ātro kredītu tirgus līderi AS "4finance", kas tautā plaši pazīstams kā "SMSCREDIT.LV". Atveram lapu, aizpildam īsu reģistrēšanās anketu ar saviem pamatdatiem, no sava konta pārskaitam 1 santīmu kā apstiprinājumu savai identitātei, un aidā – varam izvēlēties kādu, summu aizņemties – līdz pat 200 latiem. Izdaram vēl kādus divus, maksimums, trīs klikšķus, un nauda ieripo mūsu kontā. Un tas viss bez kādām klapatām, izziņām, galvojumiem un citām formalitātēm. Ērti un vienkārši – vai ne? Tagad izejam no smscredit.lv mājaslapas, izslēdzam datoru, un jau pēc neliela laiciņa uz tālruni atnāk īsziņa, ka mums kontā ir parādījusies nauda. Nu ko – dodamies tērēt...
Pag, stop, sāksim visu no gala – paskatīsimies uz šo visu citādākām acīm. Atveram lapu, reģistrējamies, paņemam kredītu, labi, vēl nepaņemam – esam vieni no retajiem, kas izlasa piedāvātos noteikumus. Izskatās diezgan pabaisi, bet visinteresantākā daļa paveras tad, kad tiekam līdz sadaļai par procentu likmes aprēķināšanu – personīgi man formula izskatās baisa. Ejam tālāk.
Nezinu, kā uz to skatās juristi, bet liekas kaut kā dīvani, ka klikšķis datora ekrānā nozīmē parakstītu līgumu. Paši ātro kredītu devēji atrunājas ar patērētāju tiesību likuma pantu par distances līgumu, lai gan arī tas, manuprāt, ir diskutējams jautājums, jo šis pats likuma pants nosaka ka distances līgums ir pielietojams, ja patērētājs izteicis vēlmi līgumu saņemt šādā veidā. Vai no savas bankas konta pārskaitītais santīms un pāris datora peles klikšķi ir uzskatāmi par patērētāja vēlmes izteikumu saņemt līgumu virtuālā formā, tas atkal ir diskutējams jautājums juristiem...
Dodamies tālāk – mūsu jau iepriekšpieminētais AS "4finance", kas iedeva kredītu, visticamāk, nav izvērtējis mūsu maksātspēju – tā teikt, maksātspējas un kredīta atdošanas spēju uzkraujot uz aizņēmēja pleciem. LR krimināllikuma 201. pants nosaka, ka "par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi ir viņam pārmērīgi apgrūtinoši (augļošana), – soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu". Bez komentāriem – kredītus tak šādi "uzņēmēji" dod arī studentiem, bezdarbniekiem un citiem, kam nav ienākumu.
Ejot pa ielu, sērfojot internetā, paskatoties TV, it visur mums uzmācas ar "izdevīgiem" aizdevuma piedāvājumiem. Te nu mūsu mīļie augļotāji kārtējo reizi acīmredzami pārkāpj arī Krimināllikuma 211. pantu.
Šie abi Krimināllikuma panti ir arī galvenie, kurus pārkāpj "atbildīgie aizdevēji". Šeit var minēt vēl vairākus Civillikuma pantus, kā arī Patērētāju tiesību likuma pantu pārkāpumus utt.
Ko darīt? Pirmkārt, jau saprast, ka aizņemoties ne jau tu esi vainīgs pie tā, ka aizņēmies, bet, kad tevi uz šādu rīcību pamudināja situācija un apstākļi. Teiksim tā – neviens aiz labas dzīves neaizņemas naudu. Otrkārt, apvienoties un cīnīties. Kāpēc apvienoties? Ja mēs katrs gribētu sev noalgot juristu, tas varētu būt diezgan sālīts prieks mūsu jau tā plānajam maciņam. Savukārt apvienojoties mēs varam šīs izmaksas minimalizēt.
Šķiet, pagaidām vienīgie, kas kolektīvi metuši izaicinājumu šai klaji pretlikumīgajai "smsņiku" patvaļai, ir biedrība "Baltais Bruņinieks" (BB). Uzsākot procesu savā lietā vai piedaloties tiesās, kurās tiek aizstāvēti BB biedri, var pārliecināties, ka banku darbība ir atklāta krāpšana, un nodokļi, kurus mēs maksājam Latvijas budžetā, aizplūst uz Eiropas Savienību un ASV.
Saprotams, ka šodien tiesā uzvarēt bankas, kuras saņem atbalstu gan no valsts, gan neatkarīgās tiesu varas, un kuras strādā globāla mehānisma ietvaros, ir ļoti grūti. Taču gan sabiedrības, gan tiesnešu izglītošanas process ir uzsākts.
Iepriekš:
"Nordea" bankas pārstāve: "Viss sākas ar domāšanu un izpratni par savām finansēm un iespējām"
Ģimenes psihoterapeits: "Mēs pērkam uz kredīta un tikai pēc tam domājam, vai vajadzēja"
Četru bērnu māmiņa no Pierīgas: "Hipotekārais kredīts mājai noveda pie tā, ka pazaudējām visu, kas mums bija"
Ģimene Saulkrastu novadā: "Ja laiku varētu pagriezt atpakaļ, kredītu noteikti neņemtu"
Ģimene no Inčukalna: Kļuvām par kredīta ķīlniekiem
05.08.2013 11:25
Lasītājs: Bezprocentu lamatas
Autors Apriņķis.lv
Nezinu, kā uz to skatās juristi, bet liekas kaut kā dīvani, ka klikšķis datora ekrānā nozīmē parakstītu līgumu. Paši ātro kredītu devēji atrunājas ar patērētāju tiesību likuma pantu par distances līgumu, lai gan arī tas, manuprāt, ir diskutējams jautājums, jo šis pats likuma pants nosaka ka distances līgums ir pielietojams, ja patērētājs izteicis vēlmi līgumu saņemt šādā veidā.
www.foto.delfi.lv
Pēc publikācijām par parādos iestigušajiem kredītņēmējiem un aizdevumu iestādēm redakcijā saņēmām šādu lasītāja vēstuli: