Abi ar vīru pelnīja labi, tāpēc atsaucās bankas reklamētajam piedāvājumam sagādāt piemērotus dzīves apstākļus sev un bērniem. Kopš tā brīža ir pagājuši seši gadi, kuri no iztēlē uzburtās idilles atšķiras kā diena no nakts. Pirms Līgosvētkiem Ilze ar ģimeni, kurā pašlaik aug četri bērni, un visu iedzīvi pārcēlās īrētā mājā, ko pirms aiziešanas bija izdemolējuši iepriekšējie īrnieki.
Uzticējās bankai
Parēķinājuši savus ienākumus un izdevumus, Ilze un Jānis izkalkulēja, ka var atļauties ņemt no "Nordea bankas" aizdevumu 98 tūkstošu latu apmērā. Sarunā ar bankas pārstāvjiem abas puses vienojās, ka ikmēneša maksājums būs 450 latu, un tika parakstīts līgums. Taču, kad mēneša laikā atnāca atmaksas grafiks, tajā bija aprēķināti 750 lati mēnesī. Ilze un Jānis par to bija neizpratnē, bet bankā paskaidroja, ka līgums jau ir parakstīts un neko mainīt nevar, citādi jāmaksā komisijas maksa – 600 latu.
Līgumu varēja lauzt, ko ģimene nevēlējās darīt, tāpēc banka saviem klientiem panāca pretī, piedāvājot samazināto maksājumu. "Protams, vajadzēja uzmanīgāk lasīt, bet mēs bankas darbinieku teiktajam uzticējāmies, tāpēc nekādas šaubas neradās," atceras Ilze. Pēc vienošanās ar banku par samazināto maksājumu ģimene veica regulārus maksājumus un laimīgi dzīvoja Līvānu mājā, ap kuru iekopa gan sakņu dārzu, gan dekoratīvo apstādījumu un puķu dobes.
Nedienas sākās ar krīzi
Aptuveni pēc gada, kad valstī radās problēmas ar "Parex" banku un sākās krīze, Jānis zaudēja darbu. Kreņķus, kas radās piespiedu bezdarbības, nespējas atrast citu darbu un arvien sarūkošo iztikas līdzekļu dēļ, vīrietis sāka atvairīt ar mēriņu alkohola, kas kļuva arvien lielāks un lielāks. Gan kredīta atmaksa, gan bērnu un mājas uzturēšana palika uz Ilzes pleciem.
Jānis nespēja atgūties, un Ilze pieņēma radikālu lēmumu – viņi izšķīrās. Redzot, ka Ilze palikusi viena, atbalstu piedāvāja Raitis, Ilzes labs paziņa, kuram viņa bija iepatikusies jau sen. Jūtas izrādījās abpusējas, un viņi apprecējās. Raitis bijušā Ilzes vīra kredītsaistības noformēja uz sava vārda.
Vīrs aizgāja no darba
Pēc līguma pārslēgšanas kredīta maksājumi pieauga. Tas, ka vīra alga netika ieskaitīta "Nordea bankā", kalpoja par iemeslu tam, lai palielinātu maksājuma procentus, kas naudas izteiksmē bija 100 latu. Pirms gada Raitis aizgāja no darba. Viņš bija piekritis strādāt ar noteikumu, ka oficiāli saņem minimālo algu, bet pārējo atalgojumu – uz rokas.
Kad uz rokas solītās, bet neizmaksātās algas parāds sasniedza 2000 latu, viņš no firmas aizgāja. Diemžēl atrast citu darbu viņam joprojām nav izdevies, tāpēc kopš februāra, kad jaunākajai meitiņai apritēja gads, Ilze atgriezās darbā, bet vīrs pieskata gadu un trīs gadus vecās meitiņas. Pēc darba un brīvdienās, kad Ilze ir mājās, Raitis strādā gadījuma darbus, ko piedāvā draugi un paziņas.
Vienīgais risinājums – maksātnespēja
Kad Raitis aizgāja no darba, bet Ilze bija bērna kopšanas atvaļinājumā, daži kredītmaksājumi aizkavējās, un arī tas kredīta apjomu palielināja. Rezultātā sākotnējā kredīta summa no 98 tūkstošiem latu tagad jau bija pieaugusi līdz 110 tūkstošiem. Ilzes un Raita ģimene, kurā aug četri nepilngadīgi bērni, saprata, ka viņiem ir tikai viens risinājums – maksātnespēja. Patlaban Līvānu māja, kuras dēļ tika ņemts kredīts, ir pārdota izsolē par 44 400 tūkstošiem latu, kas nenosedz pat pusi no 110 tūkstošus latu lielā kredīta.
"Mums bija tiesības dzīvot mājā, kamēr banka nav iesniegusi tiesā prasību par izlikšanu no turienes, bet tiesu izpildītāja pārstāvji jau bija ieradušies un lika saprast, ka palikšanas te nebūs," stāsta Ilze. "Likumā nav teikts, ka viņiem ir tiesības mūs ar četriem bērniem izlikt no mājām, taču, ja tā notiks un bērniem nebūs naktsmāju, bāriņtiesa mums var viņus atņemt un tajā pašā dienā ievietot patversmē." Likumi ir grozīti tik daudz reižu, ka pat juristi īsti nezina, kas uz ko attiecas, tāpēc nevar palīdzēt cilvēkiem ar padomu.
Inčukalna Sociālais dienests Ilzes ģimenei ar četriem bērniem varēja piedāvāt tikai divistabu dzīvokli. "Sešiem cilvēkiem tas ir par mazu," atzīst Raitis. "Tāpēc mēs sākām meklēt dzīvesvietu paši. Atradām tukšu māju un gājām runāt ar tagad jau bijušo novada domes priekšsēdētāju Arvīdu Blauu. Viņš sazinājās ar cilvēkiem, kuri palīdzēja atrast mājas īpašnieci, kura tajā brīdī atradās ārzemēs.
No savas uz īrētu māju
"Kad mājas saimniecei pastāstījām, kādā situācijā atrodamies, viņa bija ļoti saprotoša un pretimnākoša," stāsta Ilze. "Viņa mums atļāva deklarēties šajā mājā, mēs noslēdzām īres līgumu un, kamēr vasara, steidzām remonta darbus. Vīrs ar manu brāļu palīdzību māju jau ir sākuši siltināt no iekšpuses. Telpā, kurā iekārtota pagaidu guļamistaba, var jau līmēt tapetes, bet pārējās vēl jāremontē, jāliek grīda, jo, noņemot sapuvušos dēļus, zem tiem ieraudzījām pliku zemi un sagruvušus ķieģeļus.
Taču visvairāk rūpju ir par apkuri, jo virtuvē ir tikai plīts, kas arī jāremontē. Iepriekšējie īrnieki krāsni bija izdemolējuši, tāpēc vajadzīgs apkures katls un jāierīko cauruļu sistēma, kas siltumu aizvadīs uz katru mājas telpu. Lai to pasūtītu pie vietējā meistara, vajadzīgi vismaz 500 lati un jāgaida rindā.
Šādu naudu iekrāt ģimene, kurai ir piešķirts maznodrošinātas ģimenes statuss, pa vasaru nevar, jo algotu darbu strādā Ilze, vīrs joprojām meklē darbu un piepelnās ar gadījuma darbiem. Sarēķinot kopā ģimenes ienākumus, bez Sociālā dienesta pabalstiem, kas piešķirti bērniem 50 latu apmērā, uz katru ģimenes locekli mēnesī ir 133 lati. Par šo naudu jānomaksā rēķini, jāpaēd un jāsedz mājas remonta izdevumi. Ilze stāsta, ka visu, veicot mājas kapitālo remontu, dara pašu spēkiem, un atzīst, ka ģimene spēj savilkt galus kopā, pateicoties mammas, brāļu, citu radu un draugu atbalstam.
