Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Cilvēki nevēršas pret bankām un hipotekārajiem kredītiem, bet ir izmisumā par to, ko piedzīvo, kad rodas problēmas ar kredītu atmaksu. Uzklausot arī banku kā kredīta devēju viedokli, pirmo uz jautājumiem lūdzām atbildēt "Nordea" bankas reģionālā klientu apkalpošanas centra "Valmiera" vadītāju, "Nordea" mājokļu kredītu pārdošanas eksperti Sandru Rasnaču.

Laika periodā no 2001. līdz 2007. gadam mājokļiem uzkāpa nesamērīgi augstas cenas. Arī algas pieauga divas un vairāk reizes, un cilvēki, rēķinot tā brīža ienākumus, atsaucās kārdinošajiem reklāmu piedāvājumiem ņemt kredītu un dzīvot labi tūlīt un tagad, bet atdot pakāpeniski vairāku gadu desmitu garumā.

Ne kredīta ņēmēji, bet licenzētas nekustamā īpašuma vērtēšanas firmas noteica nesamērīgi augstās mājokļu cenas. Kāpēc banku speciālisti nebrīdināja cilvēkus, jo viņi taču analizē un prognozē situāciju, piedevām bija reāla pieredze ar mājokļu cenu burbuļa plīšanu 90. gados Skandināvijā, un tieši Skandināvijas valstu bankas ir tās, kas iepludināja naudu hipotekārajiem kredītiem savās meitas bankās Latvijā?
- Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1990. gadā un privatizācijas procesa finiša taisnes un īpašumtiesību datorizētās sistēmas sakārtošanas Zemesgrāmatā 90. gadu beigās, sākot ar 2000. gadu, Latvijas komercbankas uzsāka hipotekāro kreditēšanas procesu privātpersonām. Valstiskā līmenī bija sakārtota gan likumdošanas puse, gan īpašumtiesību juridiskais statuss.

Pēc padomju gadiem iedzīvotājiem beidzot bija iespēja pašiem iegādāties savu īpašumu un, paveroties "dzelzs aizkaram", daudzi steidzās to izmantot. Ja pasaulē hipotekārā kreditēšana bija attīstījusies simts gadu garumā, tad Latvijā tas bija īss kreditēšanas uzplaukuma laiks septiņos gados. Kredītus ņēma tie, kuriem bija iespēja pierādīt ienākumus saskaņā ar konkrētās bankas kredītpolitiku. Tas bija normāli, ka pēc padomju laiku saspiestības un dzīvošanas nolietotajā dzīvojamajā fondā katram no mums bija vēlme dzīvot mūsdienām atbilstošos apstākļos.

Ja runājam par banku piedāvājumiem un reklāmām, tad pieprasījums veido piedāvājumu. Latvijā nav bijusi hipotekāro kredītu vēsture kā citur pasaulē. Protams, bankas centās pārspēt viena otru ar pievilcīgākiem piedāvājumiem līdzīgi kā jebkurš jauns produkts ieviešanas stadijā, kas tiek virzīts tirgū.

Ja runājam par banku hipotekāro kredītu piedāvājumiem, tad "Nordea" bankas kredītpolitika vienmēr ir bijusi konservatīva un joprojām nav mainījusies. Ja tiek izvērtēts, vai klientam iespējams piešķirt hipotekāro kredītu, tad, pirmkārt, tiek analizēti ienākumi. Bieži klienti jautā, īpaši "treknajos gados": "Man taču ir tik vērtīgs īpašums, kāpēc jūs vēl prasāt pierādīt ienākumus? Vai tad jums nepietiek ar īpašumu, jo prasu tikai 50 % no īpašuma vērtības?!" "Nordea" bankas atbilde vienmēr ir bijusi, ka kredīts ir ilgtermiņa saistības, un banku interesē, kā jūs spēsiet atmaksāt kredītu 20 un 30 gados.

Tāpēc "Nordea" analizē ne tikai ienākumus, bet klienta profilu kopumā. Svarīgi, vai jūs ar savu iegūto profesiju, amatu, izglītību, nozari, kurā strādājiet, varēsiet ģenerēt ienākumus ilgajā kredīta atmaksas termiņā. Piemēram, augstas raudzes profesionālis, IT nozarē strādājošs, būs pieprasīts arī pēc 20 gadiem. Tikpat svarīgs ir darba devējs – neliels uzņēmums vai starptautiska kompānija.

Tas, ko vērojām bankā krīzes laikā, bieži kredīta ņēmēji atsaucas uz ieņēmumu samazinājumu, kā rezultātā tiek lūgti atviegloti nosacījumi kredīta maksājumiem. Protams, mēs visi esam mācījušies no krīzes. Arī bankas. Šobrīd "Nordea" bankai ir izstrādāti dažādi kredītu produktu veidi finanšu grūtībās nonākušajiem klientiem. Piemēram, labvēlības periods (tikai procentu maksājums) uz noteiktu laiku, daļējs pamatsummas un procentu maksājums un citi risinājumi. Bet uz banku ir jānāk un jārunā par konkrēto situāciju, tikko sākas kaut mazākās finanšu grūtības, tās nedrīkst atlikt uz pēdējo brīdi.

Kā liecina novērojumi, vēl darba devējam tiek lūgts samazināt oficiālās algas apjomu, lai no bankas saņemtu iespējami labvēlīgākus risinājumus, slēpjot patieso ģimenes finanšu situāciju. "Nordea" bankas noteiktais iztikas minimums uz vienu ģimenes locekli ir bijis vienmēr augstāks nekā likumā noteiktais. Ja tiešām divu un triju gadu laikā cilvēks, kurš pirms tam strādājis labi apmaksātu darbu un kuram ir profesija, iegūta atbilstoša izglītība, tik ilgā laika periodā nespēj sameklēt darba devēju, tad ir jāmaina dzīvesvieta, optimizējot izdevumus – gan komunālos maksājumus, gan kredīta maksājumus.

Pēc 2008. gada daudz kredīta ņēmēju pārcēlās dzīvot pie vecākiem, izīrējot kredītā ņemtos dzīvokļus, optimizējot izmaksas. Tas arī ir viens no īstermiņa risinājumiem. Atjaunojoties maksātspējai, ir iespēja atgriezties savā īpašumā.

Ir jānošķir divas ietas, ko nav iespējams likt vienā "maisā" – ienākumu samazinājums un īpašuma vērtības kritums. Tiem kredīta ņēmējiem, kuriem ienākumi nav mainījušies, piemēram, stabilās nozarēs strādājošajiem, ir vienalga, kāda ir īpašuma vērtība, jo, kredītu ņemot, cilvēki rēķina ikmēneša izdevums – cik es mēnesī maksāšu par kredītu. Kredīta maksājumu varētu salīdzināt ar komunālajiem maksājumiem – ja laikā nav samaksāts, tad elektrība tiek atslēgta.

Tā kā starpbanku likmes "Euribor" ir kritušās, pašlaik kredīta maksājums ir būtiski samazinājies salīdzinājumā ar "treknajiem gadiem". Tie kredītņēmēji, kurus tiešām uztrauc īpašuma vērtības kritums, ir tie, kuri nespēj segt kredīta maksājumus, lai arī "Euribor" samazinājums salīdzinājumā ar 2004.-2007. gadu ir 2-4 %.

Skandināvijas ekonomisko krīzi nav iespējams salīdzināt ar pasaules ekonomiskas lejupslīdi 2008. gada nogalē. Domāju, šim kraham īsti nebija gatava neviena banka, un no zaudējumiem bankas sāk atkopties tikai tagad. Ne velti šobrīd Eiropas Savienība ierosina banku savienības izveidi, kuras atbildība būtu nākamie potenciālie banku likviditātes un atjaunošanas jautājumi, ja iestātos nākamā ekonomiskā krīze.

Tas, ka Skandināvu bankas Latvijā iepludināja naudu, ir normāla pasaules prakse. Investīcijas plūst tur, kur ir attīstības potenciāls. Var runāt par valdības atbalstu un kontroles mehānismiem tajā laikā, kas Latvijā nebija attīstīti atbilstošā līmenī. Ne velti tikai 2007. gadā tika ieviests pretinflācijas apkarošanas plāns. Mums būtu jāpriecājas, ka kredītresursi bija pieejami zem pievienotā likmes + 1,0 %, jo tādas likmes nav iespējamas un nebūs.

Ieteikums – ja jūsu kredītam bankas pievienotā likme ir zem +1,5 %, tad jums ir tāds finanšu piedāvājums, kuru ir vērts paturēt, neatkarīgi no īpašumu vērtībām un ekonomiskajām krīzēm, ja tas ir iespējams.

Problēmas ar kredītu atmaksu mūsu iedzīvotājiem sākās līdz ar krīzi 2008. gada nogalē, kurai sekoja milzīgs bezdarbs un krasa algu samazināšana, pie kā iedzīvotāji nav vainojami. Kāpēc banka cilvēkiem, kuri šajā sakarā lūdz profesionālu finansiālu palīdzību un atklāti izstāsta, ka ir problēmas ar kredīta atmaksu naudas tūkuma dēļ, tiek ielikti riska grupā, kurā cerētās izpratnes vietā iegūst vēl smagākas prasības? Ja cilvēks nevar samaksāt to, kas jāmaksā, kā viņš samaksās vēl lielāku summu?
- Banka ir tieši tāds pats komersants kā jebkurš uzņēmums. Ja klientam ir finanšu grūtības, tad situāciju iespējams risināt dažādos veidos pat divu un trīs gadu garumā. Maz ticams, ja klients saņēmis bankas kredītpolitikai atbilstošus ienākumus pirms trīs gadiem, tad šodien saņem tikai minimālo algu. Bankas darbiniekiem, kuri pieņem kredīta pieteikumus un rekomendē kredītu izskatīšanai kredītu komitejā, jau sākotnēji jāspēj nodefinēt pašiem sev, - ja es būtu uzņēmējs, vai aizdotu savu personīgo naudu šim konkrētajam klientam. Un, ja nav 100 % pārliecības, tad labāk kredīta lietu uz kredīta komiteju nesūtīt...

Soda naudas sankcijas maksimālais apmērs ir atrunāts Latvijas Republikas likumdošanas normatīvajos aktos un to nav iespējams pārkāpt. Parakstot līgumu, klients tiek iepazīstināts ar soda naudas apmēru, ja laikā netiek maksāts kredīts. Tas nav slepena informācija un nevar pieaugt neadekvāti.

Jebkurā ekonomiskajā situācijā cena ir mainīgs lielums. Tāpat kā ražošanā ar noteiktu resursu daudzumu ir iespējams saražot noteiktu produkcijas vienību, pārdodot to par atbilstošu cenu, tāpat kredītam ir noteikta cena pie noteiktiem parametriem. Ja klients nokļūst paaugstināta riska kategorijā, tas nozīmē, ka atbilstoši likumdošanai kredīts tiek klasificēts citās kategorijās, un tam saskaņā ar likumdošanu tiek veidoti uzkrājumi. Klienti ar problemātiskajiem kredītiem prasa papildus rūpes, papildus resursus, grāmatvedības uzskaites, formulas, kā rezultātā kredīta pašizmaksa automātiski kļūst dārgāka un mainās produkta cena. Tajā brīdī, kad klienta kredītspēja ir atjaunojusies un kredīta maksājumi atkal tiek veikti saskaņā ar grafiku, procentu likmes iespējams mainīt atbilstoši tirgus situācijai.

Iedomājieties, ka tas ir jūsu bizness un jums šis process ir jāorganizē, jāstrādā ar problemātisko klientu portfeli! Un ne jau visi klienti labprātīgi ierodas bankā un risina grūtībās nonākušo finanšu situāciju.

Līgums par hipotekāro kredītu ir abpusēja vienošanās. Iedzīvotāji bankām uzticas kā juridiskai personai. Vai bankas darbiniekiem ir tiesības iedot cilvēkiem izlasīt vienu līguma projektu, bet piedāvāt parakstīt pavisam citu? Vai klienti pirms jaunā līguma parakstīšanas nav jābrīdina par izmaiņām projektā, kas veiktas no bankas puses?
- Nav iespējama tāda situācija, kad klientam dod lasīt vienu līgumu, bet parakstīt citu vienošanos. Pirms aizdevuma līguma parakstīšanas klientiem pdf formātā tiek nosūtīti līgumi, un visas nianses tiek laicīgi apspriestas pirms līgumu parakstīšanas, lai parakstīšanas brīdī nerastos domstarpības.

Cilvēku pieredze liecina, ka bankas, kuras Latvijā izsniegušas hipotekāros kredītus, neuzņemas dalītu risku – kādēļ viss paliek uz privātpersonu – kredīta ņēmēju – pleciem?
- Bankas ir tieši tāds pats uzņēmums kā jebkurš pasaulē, kurš domā par peļņu, rentabilitāti, likviditāti un citiem finanšu parametriem, lai izpildītu akcionāru intereses. Izsniedzot kredītu, banka analizē klienta maksātspēju, un to vai uzrādītos ienākumus būs iespējams saņemt ilgtermiņā. Ja runājam par dalītu risku, ir bankas Latvijā, kuras piedāvā "nolikto atslēgu principu" un līdz ar to klientiem ir izvēles iespējas.

Cilvēku pieredze liecina, ka, iekavējot maksājumus, tie pēc tam strauji pieaug ļoti lielā apjomā, gluži kā no "zila gaisa"; kādēļ tā? Vai iekavēta maksājuma gadījumā banka ir tiesīga procentus un soda naudas pieskaitīt tik milzīgos apmēros, ja sākotnējā kredīta apjoms pieaug pat divas un trīs reizes, piemēram, no 30 tūkstošiem eiro pāri par 90 tūkstošiem eiro? Kāds tam ir pamatojums?
- Soda naudas sankcijas maksimālais apmērs ir atrunāts Latvijas Republikas likumdošanas normatīvajos aktos un to nav iespējams pārkāpt. Parakstot līgumu, klients tiek iepazīstināts ar soda naudas apmēru, ja laikā netiek maksāts kredīts. Tā nav slepena informācija un nevar pieaugt neadekvāti.

Mākslīgi uzpūsto mājokļu cenu dēļ patlaban tās pārdot par tādu summu, par kādu pirka, nav iespējams, jo cilvēkiem nav pirktspējas. Pieredze rāda, ka pat tad, ja māju izdodas pārdot, ar iegūto naudu var nosegt tikai pusi no hipotekārā kredīta summas. Ģimene paliek bez mājokļa un ar parādu, kas ir otra mājokļa vērtībā. Kāpēc pie mums nav kā Skandināvijas valstīs – ja banka dzīvokli paņem, tad cilvēkam parāda vairs nav? Jo, kā viens no lasītājiem komentārā raksta: "Dodot kredītu, banka jau reālu naudu neizsniedz, tie ir virtuāli cipari datorā, bet cilvēks ieķīlā savu reālo mājokli."
- Jau pieminēju, ka bankas ir tieši tāds pats uzņēmums kā jebkurš pasaulē, kurš domā par peļņu, rentabilitāti, likviditāti un citiem finanšu parametriem, lai izpildītu akcionāru intereses. Protams, ir sāpīgi, ja piespiedu kārtā īpašums tiek pārdots par daudz zemāku cenu, bet, parakstot aizdevuma līgumus, pieredze rāda, ka klienti izturas saprotoši un piekrīt darījumam. Kad saņemtā nauda bankai jāatmaksā, tad izrādās, ka līgums nav lasīts, nav sapratuši, bankas darbinieks neesot izstāstījis un tiek minēti vēl citi iemesli.

"Euribor" patlaban ir vēsturiski zems, iespējams, tāds pat pēdējo 10 gadu laikā nav bijis. Klientiem tiek skaidrots – kad Eiropas Savienībā atjaunosies ekonomiskā situācija, "Euribor" augs par 2-3 %, kas palielinās ikmēneša kredīta maksājumu. Tāpēc ir nepieciešami uzkrājumi. Ir daļa, kas ieklausās un atbilstoši rīkojas, bet ne visi. Uzskatu, ka, sākot hipotekāro kreditēšanu Latvijā, bija jārunā par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību neparedzamām krīzes situācijām nākotnē. Tā ir gan banku uzraugošo institūciju, gan banku un valdības atbildība. Kredīts ir ilgtermiņa saistības, un tikai cilvēks pats sevi var pasargāt no finanšu riskiem vai nu apdrošinot finanšu riskus vai veidojot papildus uzkrājumus.

Ir atsevišķas valstis, kur valsts likumdošana nosaka, ka klients atbild tikai ar to īpašumu, kas ieķīlāts. Ja tāds likums Latvijā tiktu pieņemts, tad kredīta izsniegšanas nosacījumi būtu viennozīmīgi neizdevīgāki, nekā tie ir tagad iespējami. Sabiedrībā valda arī uzskats, ka mājokli jaunajām ģimenēm būtu nepieciešams finansēt 100 % apmērā ar valsts atbalstu, jo jauniešiem nav uzkrājumu. Te mēs nonākam būtiskās pretrunās.

Iedzīvotāji, kuri vēlas risināt situāciju, arī paši meklē un iesaka loģiskus risinājumus. Piemēram, kamēr uzlabojas ģimenes finansiālais stāvolis, maksā tik, cik var, un turpina dzīvot mājā. Tas, ka cilvēki ir spiesti iziet no mājas, arī ēkai nenāk par labu, jo, palikusi bez apkures un apsaimniekošanas, cieš pati būve. Kāpēc bankai šāds piedāvājums nav pieņemams? Varbūt ir citi, daudz labāki risinājumi?
- Ja divu trīs gadu laikā ģimene nav spējusi sakārtot finanšu situāciju, tad, iespējams, ir jāpārskata citas iespējas, piemēram, īre. Banka piedāvā bijušajiem īpašniekiem izīrēt īpašumus, bet pieredze rāda, ka, finanšu problēmām turpinoties, maksājumi tāpat netiek veikti.

Krīzes laikā cilvēki pārcēlās dzīvot pie vecākiem vai atpakaļ iepriekšējās dzīvesvietās, tādā veidā optimizējot izmaksas, līdz atjaunojas finanšu stāvoklis ģimenē. Šis ir jautājums, kuram īpaši svarīgi pievērst uzmanību vēl pirms tiek izdarīta savai finanšu situācijai nepiemērota izvēle.

Banku, uz kuru cilvēkam pārskaita algu, bieži vien izvēlas darba devējs. Kāpēc par to jācieš darba ņēmējam, ja viņa alga neienāk bankas kontā, kurā ņemts hipotekārais kredīts? Proti, vai tas ir iemesls, lai palielinātu kredīta procentus? Kāpēc par to nebrīdina kredīta ņēmējus?
- Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu cilvēkam ir tiesības izvēlēties kredītiestādi, uz kuru tiek pārskaitīta alga. Aizdevuma līgumā ir atrunāti nosacījumi, ar kuriem klienti tiek iepazīstināti pirms aizdevuma līguma parakstīšanas, tai skaitā, obligāta algas pārskaitīšana uz banku, kas izsniedz aizdevumu. Ja ienākumi ir pierādījums kredītspējai, tad banku interesē laicīga maksātspējas apzināšana, lai piedāvātu labākos risinājumus, ja rodas problēmas. Tāpat, ja, aizdevumu ņemot, klients ir lojāls bankai, jo ir izvēlējies konkrēto bankas piedāvājumu, tad kāpēc lai nebūtu tāds arī attiecībā uz algas pārskaitīšanu!?

Iedzīvotāji ņem hipotekāros kredītus pie mums esošajās citu valstu banku filiālēs, kurās ikdienā ar klientiem kontaktējas latvieši, kuri daudz labāk par skandināviem pārzina reālo finansiāli ekonomisko situāciju valstī. Vai un kā jūsu banka cenšas aizstāvēt hipotekārā kredīta ņēmējus Latvijā, kuri krīzes apstākļos ir palikuši bez darba vai kuru algas ir sarukušas līdz minimālajām?
Uz šo jautājumu jau esmu atbildējusi, atbildot uz visiem iepriekšminētajiem. Vēl piebildīšu, ka pēc 2008. gada krīzes bankā tika radīti dažādi risinājumi, kā pasargāt sevi no finanšu satricinājumiem. Piemēram, "Nordea" bankā darbojas finanšu izglītības programma ""Nordea" Naudas skola". Tās ietvaros izveidoti gan elektroniski materiāli – "Finanšu zināšanu rokasgrāmata", "Finanšu zināšanu standarts", gan apmācīta finanšu treneru komanda, kas ir gatava sniegt padomus personīgo finanšu plānošanā.

Visam ir jāsākas ar domāšanu un izpratni par savām finansēm un iespējām, taču domājam, ka jebkurš sapnis ir sasniedzams! Finanšu zināšanu programma un materiāli, kā arī iedzīvotāju finanšu zināšanu pārbaudes testi pieejami šeit.

Kā praktiskus risinājumus varu minēt šādus pakalpojumus:
• Sadarbībā ar "If P&C Insurance AS" Latvijas filiāli ir iespējama kredīta apdrošināšana bezdarba gadījumā. Apdrošinātājs segs mājokļa kredīta maksājumus līdz pat sešiem mēnešiem pēc darba zaudēšanas.
• Šobrīd "Nordea" piedāvā jaunu pakalpojumu sadarbībā ar "Ergo" – dzīvības apdrošināšanu ģimenes aizsardzībai.

Banku vēlme pelnīt nav apspriežama. Vai banku darbinieki nes profesionālu atbildību tikai par naudu un cipariem, bet arī par to, kas notiek ar cilvēkiem? Piemēram, daudzi dodas uz ārzemēm tikai tāpēc, ka kredītu nasta kļuvusi nepanesama.
- Klients savu izvēli izdara, parakstot aizdevuma līgumu. Finanšu grūtībās nonākušajiem klientiem risinājumi tiek piedāvāti atbilstoši konkrētajai situācijai un potenciālajai spējai nākotnē ģenerēt ienākumus aizdevuma atmaksai. Nevienam klientam īpašums uzreiz netiek atņemts, vispirms nepiedāvājot finanšu risinājumus.

Iedzīvotāji gan pirms krīzes, gan tagad rīkojas, ņemot vērā to informāciju, kāda viņiem ir. Kādus padomus jūs kā hipotekāro kredītu devēji iesakāt cilvēkiem šodien, raugoties ar skatu nākotnē kaut vai pāris gadus uz priekšu?
• Nepārvērtēt savas iespējas atmaksāt kredītu, analizēt savu ģimenes finanšu budžetu un tikai tad izvēlēties vajadzībām atbilstošu mājokli gan platības, gan uzturēšanas izmaksu ziņā.
• Nodrošināties pret neparedzamām finanšu situācijām nākotnē, piemēram, ieplānojot 10 % no algas uzkrājumiem, ar mērķi uzkrāt "drošības spilvenu" 3-6 algu apmērā, jo kredīts ir ilgtermiņa attiecības ar banku.
• Ņemt vērā visus nākotnes ikmēneša izdevumus, ne tikai komunālos maksājumus. Zelta likums – ne vairāk kā 40 % novirzīt ar mājokli saistītajiem izdevumiem, tai skaitā kredīta maksājumu.

Ir skaidrs, ka mēs pievienojamies eirozonai. Kā tas ietekmēs hipotekāro kredītu ņēmējus?
- Pievienošanās eirozonai kredītņēmējus neietekmēs. Latu aizdevumiem samazināsies "Rigibor" likmes, jo tās kļūs par "Euribor". Bāzes likmi "Euribor" nosaka Eiropas centrālā banka, un tā ir atkarīga no ekonomiskās situācijas Eiropā. Bankas pievienotā likme tiek piemērota klientam individuāli un netiek mainīta, ja netiek pārkāpti aizdevuma līguma nosacījumi.

Tie klienti, kuriem aizdevumi ir latos, 2014. gada 1. janvārī lati konvertēsies uz eiro kredītu pēc kursa 0,702804. Valūtas maiņas komisija par to nebūs jāmaksā. "Euribor" likmes ir zemākas nekā "Rigibor".

Vai un kādā veidā nākat pretī hipotekāro kredītu ņēmējiem, kuri ir zaudējuši darbu un jaunu atrast nevar, lai gan viņi grib strādāt un darītu pat vairākus darbus?
- Bankas rekomendācija ir atrast atbilstošu darba devēju, kas maksā oficiāli, atbilstoši specializācijai, profesijai, nozarei, izglītībai. Jo, kā jau teicu, aizdevuma aizsniegšanas brīdī "Nordea" banka analizē, vai konkrētais klients ar konkrētajām prasmēs, iemaņām, izglītību, pieprasījumu darba tirgū uzrādītos ienākumus spēs saņemt ilgtermiņā, ne tikai šodien. Protams, katrs gadījums ir individuāls, un visiem vienu recepti iedot nevaram. Jānāk uz banku un jārunā par iespējamajiem risinājumiem. "Nordea" bankā ir zinoši, gudri, saprotoši speciālisti, kuri kopā ar klientu meklē atbilstošākos risinājumus.

Piedāvājot hipotekāros kredītus uz vairākiem gadu desmitiem, jārēķinās, ka ģimene kļūs kuplāka, jo tieši bērnu dēļ, lai viņiem būtu mājas, daudzi vecāki arī izlemj ņemt kredītu. Ir starpība, vai kredītu maksā laulāts pāris bez bērniem, vai ģimene, kurā aug vairāki mazuļi. Vai un kā jūsu banka nāk pretī ģimenēm, kurās kredīta atmaksas laikā piedzimst trīs, četri un vairāk bērnu?
- Paplašinoties ģimenei, ir iespēja bankai lūgt "kredīta brīvdienas", kas nozīmē samazinātus kredīta maksājumus. "Nordea" bankas noteiktais iztikas minimums uz vienu aizņēmēju ir pietiekami augsts, lai ģimene spētu maksāt aizdevumu ar norādīto bērnu skaitu kredīta izsniegšanas brīdī.

Ja tiek plānots ģimenes pieaugums, to vajadzētu jau norādīt pieteikumā, reizē arī izrunājot kredītspēju kopā ar kredītu konsultantu, veikt finanšu situācijas simulāciju nākotnei, ja ģimenē būtu vairāk bērnu. Prakse rāda, ka bērnu patiesais daudzums drīzāk netiek uzrādīts, lai prasītā kredīta summa sanāktu šodien un tagad.

Vai un kādā veidā atbalstāt cilvēkus, kuri sasnieguši pensijas vecumu un turpina maksāt hipotekāro kredītu?
- Atbalstām atbilstoši klientu - senioru priekšrocību programmai.

Ko jūs kā banka vēlaties teikt par hipotekārajiem kredītiem un to ņēmējiem no savas puses?
- Uzkrājums, kā minimums 10% apmērā no gada algas vai sešu mēnešu algu apjomā, noderēs kā "finanšu drošības spilvens" neparedzētiem gadījumiem;
- aizņemties atbilstoši savām spējām atmaksāt, nepārvērtējot savas kredīta iespējas;
- finanšu risku apdrošināšanu - procentu likmju, dzīvības, uzkrājošā neparedzamām finanšu situācijām nākotnē;
- izmantot tos resursus, kurus piedāvā bankas – finanšu zināšanu programmas, apmācītu speciālistu padomus un kontrolēt savu finanšu veselību ar piemērotākajiem rīkiem, tostarp www.finansuplanotajs.lv.

Kādas ir šā brīža aktualitātes hipotekārajā kreditēšanā, ko cilvēkiem būtu jāzina un jāsaprot?
- Vēlreiz un vēlreiz jāpārlasa līgumi. Jautāt neskaidrās lietas un nebaidīties jautāt. Bankas darbinieki labi apzinās, ka klienti var būt no citām nozarēm, kur nav zināmi finanšu termini, to, kas ir "Euribor", "Rigibor", kā veidojas procentu likmes, mainīgās, fiksētās utt. Ja ir kredīts, tad ir jābūt uzkrājumam kā finanšu "drošības spilvenam" vismaz sešu mēnešalgu apmērā.

Ko cilvēki neizprot attiecībā par hipotekārajiem kredītiem vai saprot nepareizi?
- Kredīts ir, iespējams, nopietnākais lēmums dzīvē, līdzīgi laulībām. Nevar paredzēt 30 gadus uz priekšu, kā attīstīsies karjera, ekonomika. Ir jārēķina un jāplāno. Ieteiktu izmantot "Nordea" finanšu plānošanas konsultāciju, kas ir bez maksas un kurā ir iespējams uz savu finanšu dzīvi paskatīties citā šķērsgriezumā, modelēt nākotnes situācijas, izspēlēt tādu kā finanšu un budžeta simulācijas spēli kopā ar pieredzējušiem finanšu profesionāļiem. Pasaulē šādas konsultācijas ir iespējamas vai nu tikai tiem klientiem, kas bankojas Private banking līmenī, vai iespējamas par dārgu maksu. Izmantosim, kamēr mums tas ir iespējams bez maksas!

Un, iespējams, kredīts nemaz nav nepieciešams. Izdevīgāk ir īrēt un krāt mērķiem, kas rada dzīves piepildījumu. Ieskatam aicinu modelēt un prognozēt savas iespējas www.iretvaipirkt.lv. 

Kāds valdības atbalsts varētu palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem?
- Cilvēki paši ir atbildīgi par personīgajiem finanšu lēmumiem savā dzīvē.

Iepriekš:
Ģimenes psihoterapeits: "Mēs pērkam uz kredīta un tikai pēc tam domājam, vai vajadzēja"
Četru bērnu māmiņa no Pierīgas: "Hipotekārais kredīts mājai noveda pie tā, ka pazaudējām visu, kas mums bija"
Ģimene Saulkrastu novadā: "Ja laiku varētu pagriezt atpakaļ, kredītu noteikti neņemtu"
Ģimene no Inčukalna: Kļuvām par kredīta ķīlniekiem