Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Latvijā sācies melleņu laiks, un tirgū jau nopērkamas pirmās ogas. Tāpat ļaudis dosies uz mežiem tās lasīt – kāds, lai sarūpētu krājumus ziemai, cits, lai nopelnītu.

Kādu dienu jūlija sākumā pastnieks uz redakciju atnesa man adresētu vēstuli. Parastu vēstuli, uz kuras bija uzlīmēta patriotiska, Latvijas neatkarības deklarācijas pasludināšanas 25. gadadienai veltīta pastmarka, bet bez atpakaļadreses.

Atsaucoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto informāciju, plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka pagājušās nedēļas nogalē Latvijā noslīkuši astoņi cilvēki. Vēl trīs no ūdenstilpnēm tika izcelti ceturtdien.

Sapucējies svētku drānās, roku rokā ar savējiem un plecu pie pleca ar simtiem citu dejotāju... Tas mirklis, kad tu koncertā izej uz deju grīdas "Daugavas" stadionā, ir mazliet maģisks. To zinu es un ikviens dejotājs, kurš reiz piedalījies Dziesmu un deju svētkos.

No Eiropas valstīm Latvijā ir vismazākie sodi par atļautā ātruma pārsniegšanu un lielākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz miljonu iedzīvotāju.

Jūlija sākums varētu nešķist piemērotākais laiks apcerei par Pierīgas sporta spēļu komandu rezultātiem aizvadītajā sezonā, jo kopš tā laika jau daudz ūdens, tā teikt, aiztecējis. Taču jāņem vērā, ka vēl pāris mēnešu, un karuselis sāks griezties no jauna, bet līdz tam – komandu komplektācija, naudas meklēšana, sporta zāļu sarunāšana un vēl nezin cik organizatorisku pasākumu, lai nākamajā sezonā viss ritētu gludi.

Nesen kādā no mūsu valsts lielajiem laikrakstiem pavīdēja ziņa, ka Polija arī videospēlēs saredz iespēju plašākai sabiedrībai izrādīt savu un visa reģiona kultūru.

Pirmdien apritēja 96. gadadiena Cēsu kaujām. Igaunijā tā ir svētku diena, ko zina un atzīmē vai ikviens igaunis. Viņi tās uzskata par atslēgu uz savu brīvību. Diemžēl Latvijā šo dienu piemin tikai reģiona mērogā.

Daži aptaujātie pierīdzinieki atzīst, ka svētku brīvdienas bijušas gana garas un līdz ar to arī nogurdinošas.

"Vēstures pūralādē" jeb 70 gados, kopš pastāvējusi avīze, kas tagad nes "Rīgas Apriņķa Avīzes" nosaukumu, laikraksts ir vēstījis gan par lielākām un mazākām varas spēlītēm, gan par tautsaimniecības attīstību, gan par brīnišķīgiem cilvēkiem un notikumiem. Tāpēc, domājams, ka ielūkoties "vēstures pūralādē" varētu būt interesanti arī jums, mīļie lasītāji.