Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ņemot vērā pēdējā laikā radušos pārnadžu pārapdzīvotību Rīgā, meža cūkas–pilsētnieces labprāt izmanto iespēju doties bezmaksas ekskursijās uz Pierīgas mežiem, sak, cik tad var rīt tos putekļus.

Nav šaubu, ka viens no ikdienā bieži lietotajiem vārdiem ir "projekts". Ir Eiropas, ir biznesa, sociālie un izglītības projekti. Tie visi, neatkarīgi no mērķa, paredz kaut kādu noteiktu darbību kopumu, parasti arī naudas iegūšanas un iztērēšanas iespējas.

Smagus pārbaudījumus hokeja fanu nerviem sagādāja mūsu izlases sniegums pasaules hokeja čempionātā Prāgā.

Bērni brīnās, kāpēc tikai 15. maijā atzīmējam Ģimenes dienu. Vai tad tētim, mammai, bērniem, vecmammai un vectēvam katra diena nav ģimenes diena?

Šopavasar "Rīgas Apriņķa Avīze" un "Apriņķis.lv" intervēja Ādažu novada domes priekšsēdētāju Māri Sprindžuku. Sarunas sākumā ielūkojāmies elektroniskā Latvijas kartē, kur spilgti sarkanā krāsā bija iezīmētas teritorijas ap Rīgu.

Sestdien, 9. maijā, Uzvaras laukumā pulcējas tūkstošiem krievu, lai svinētu uzvaru pār nacistisko Vāciju. Lai gan daudziem no mums šīs svinības izraisa nepatiku un atgādina par Latvijas traģiskajām vēstures lappusēm, nebūtu godīgi teikt, ka visi tie cilvēki Uzvaras laukumā ir Latvijas ienaidnieki.

1991. gada 4. maija "Darba Balss" (Nr. 49 /5972) rakstā "Ceļš gada garumā" Rīgas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja vietnieks Ilgonis Šteinbergs vēsta, ka "kopš 1990. gada 4. maija ir pagājis gads, ejot pa parlamentārās demokrātijas ceļu uz Latvijas neatkarību. Atskatīsimies.

Ir pavasaris, un nu būtu tā reize, kad cilvēki varētu sākt biežāk smaidīt. Jo vairāk tāpēc, ka nesen atklātībā nācis ANO ekspertu pētījums par to, kura ir pati laimīgākā valsts pasaulē. Protams, Latvija tā nav.

Pagājušajā nedēļā, piedaloties divos pasākumos, guvu atziņas, pie kurām jau nedēļu atgriežos ik dienas, tāpēc nevaru nepadalīties. Pirmo dzirdēju no mūsu vietējā reklāmas guru Ērika Stendzenieka.