Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzdevis ministrijai un atbildīgajiem dienestiem nodrošināt, ka ziemas periodā preventīvā kaisīšana tiek nodrošināta ne vien uz valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī uz zemākas klases autoceļiem, kas ved uz skolām un slimnīcām.

Pirms diviem gadiem līdz manām ausīm nonāca ziņa, ka ikkatrs Latvijas iedzīvotājs var piedalīties Likteņdārza veidošanā, kas būšot dāvana Latvijai valsts simtgadē.

Pēdējo desmit gadu laikā novadu robežas ir staipītas uz vienu un otru pusi. Nu, pēc pieciem gadiem, tās atkal plāno kustināt.

Nesen skatījos kādu franču dokumentālo filmu par cilvēku attiecībām ar darbu. Filmā kāds profesors bija izpētījis, ka Francijā un Vācijā uz darbu ar smaidu dodas vien 11% cilvēku, savukārt pārējie savu darbvietu vienkārši ienīst vai ir no tiem, kuri svētdienas vakaros sarauc uzacis un noņurd: "Ak, nē... Rīt atkal pirmdiena!"

Katram ir skaidrs, ka Latvija ir laba zeme dzīvošanai, ja vien tagad mūsu drošību un labklājību neapdraudētu skarbie pasaules vēji – proti, gaidāmie vairāk nekā 700 bēgļi no Tuvajiem Austrumiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško šonedēļ presē pauda: "Iestājusies situācija, kad jaunie speciālisti domā, kāpēc viņiem strādāt skolā, ja viņi, pat saņemot algu, nevar nopirkt normālas kurpes vai aiziet uz labu koncertu.

Sākoties oktobrim, atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja septembrī pirms pieciem gadiem un vairākiem gadu desmitiem.

Mežā atrastie atkritumu ierakumi liecina, ka mūsu senčiem tāds jēdziens, kā "atbildīgs dzīvesveids" vai "atkritumu šķirošana" nav bijis pazīstams. Laiki, kad viss bija par brīvu, cilvēkus pieradināja pie tā, ka arī rūpes par atkritumiem attiecas tikai uz valsti, tādēļ tagad, kad tos vairs nevar nodot par brīvu, tie jāgāž mežā.

Lai gan pašlaik Salaspils spēcīgākais magnēts ir Nacionālais botāniskais dārzs, kas vēl pievilcīgāks ir kļuvis pēc jaunās oranžērijas atklāšanas, kā Mēness tumšā puse Salaspilī ir vieta, kur padomju laikos ekskursijās veda pionierus un komjauniešus un stāstīja, ka tā ir "fašistu nāves nometne", kurā iznīcināja tūkstošiem padomju cilvēku.

Šajā nedēļas nogalē, kad tiek solīta silta atvasara, Sigulda labprāt uzņemtu zelta lapu vērotājus. Tikai viena problēma – iecienītākajās pastaigu takās tikai dažiem kokiem iekrāsojušās galotnes, un Gaujas senleja vēl nav "skatāma".