Redakcija
Kopš traģiskā 2001. gada 11. septembra ASV vārds "terorisms" ir spēlējis arvien lielāku lomu starptautiskajā politikā. Ir skaidrs, ka terorisms visā pasaulē ir pieņēmies spēkā, un diemžēl izskatās, ka vismaz pagaidām šī tendence saglabājas.
Pagājušajā nedēļā pašas interesantākās pašvaldību ziņas nāca no Carnikavas un Ķekavas novada. Carnikavas novada domes darbs jau visu šo sasaukumu nav atgādinājis rāmas upes plūdumu, kur deputāti, neuzsverot atšķirību starp pozīciju un opozīciju, vienprātībā pieņem lēmumus.
Pavisam klusi un nemanāmi uz dažādu pašmāju un starptautisko notikumu fona līdz mums ir atnācis atgādinājums, ka Latvija šogad pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), kuras līgumā teikts, ka Latvija neliks šķēršļus brīvai kapitāla plūsmai un, sākot ar 2019. gadu, arī OECD valstu pilsoņiem būs jāatļauj iegādāties zemi Latvijā.
Līdz ar silto un mitro laiku pārliecinoši sākusies sēņu sezona. Meža veltes – gailenes, bekas, bērzlapes – ir lielisks mūsu ēdienkartes dažādotājs. Viens no pirmajiem un pašiem iecienītākajiem ēdieniem ir gaileņu mērce. Tad savu vietu ieņem arī bekas un bērzlapes.
Nemaz ne tik sen izskanēja ziņa, ka Baltezera iedzīvotājs Raimonds Pauls saņēmis sodu par meldru izpļaušanu ezerā pie savas mājas. Viņš pats skaidroja, ka gribējis sakopt ezera krastu. Protams, ne jau viņš vienīgais, kurš par šādiem it kā labiem darbiem dabūjis samaksāt soda naudu.
Pirms pāris nedēļām Latviju pāršalca ziņa, ka Engures pusē, Abragciema kempingā, pazudis nepilnus divus gadus vecs puisēns. Meklēšanā iesaistījās gan policija, gan brīvprātīgie. Paldies Dievam, Hugo tika atrasts. Tomēr šis baisais notikums sabiedrībā uzjundīja diskusijas par bērnu drošību un vecāku atbildību.
Vasara ir laiks, kad jāceļo. Man gan vairāk patīk pavasaris, kad kokiem vēl īsti nav saplaukušas lapas un zaļums vēl nav paslēpis to, ko vēlāk jau ieraudzīt būs grūtāk. Taču neapšaubāmi viens no interesantākajiem ceļojumu mērķiem, apbraukājot Latviju, ir aplūkot muižas un pilis.
Beidzoties mēnesim, atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja jūnijā pirms pieciem, desmit gadiem un vairākiem gadu desmitiem.
Nav šaubu, ka Jāņi ir īsti latviešu svētki. Tādās reizēs pats svarīgākais ir laba kompānija, siers, alus, ugunskurs, cepta gaļa un Līgo dziesmas – ja ne pašu dziedātas, tad vismaz kaut kur fonā, piemēram, pa radio skanošas.
Jāņu svinēšana ir viena no stiprākajām latviešu tradīcijām jau neskaitāmus gadsimtus. Vissvarīgākā šo svētku atslēga visos laikos ir bijusi kopā būšana un sajūtas, ko šāda kopība ar savu ģimeni, draugiem, radiem, paziņām vai citiem svētku pasākuma apmeklētājiem spēj sniegt.