Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sākoties jaunam mēnesim, atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja aprīlī pirms pieciem, desmit gadiem un vairākiem gadu desmitiem.

Pagājušajā nedēļā valdība nolēma atbalstīt Stambulas konvenciju, kurā teikts, ka sabiedrībā vīriešiem un sievietēm ir tradicionāli izveidojušās noteiktas lomas, kas esot "izskaužami stereotipi".

Regulāri apmeklējot dažādus kinoteātrus, allaž ir licies, ka tie pārāk maz uzmanības pievērš tam, lai padarītu kino apmeklējumu īpašu. Gandrīz visur piedāvājumā ir viens un tas pats: iespēja skatīties Holivudas filmas ar popkorna turzu rokās.

Sestdien jau devīto reizi visā Latvijā notiek tradicionālā Lielā talka. Tās mērķis ir līdz Latvijas valsts simtgadei padarīt mūsu zemi par tīrāko pasaulē. Pirms desmit un pat pieciem gadiem man šis mērķis likās kārtējais skaļais sauklis, bet šogad pirmo reizi esmu tam gandrīz noticējusi.

Līdz Lielajai talkai atlikušas dažas dienas, tāpēc ielūkojos tās oficiālajā vietnē, lai pārliecinātos par entuziastu aktivitāti, piesakot oficiālās talkošanas vietas. Jāatzīst, aktivitāte Pierīgā, manuprāt, varēja būt lielāka.

Nedēļas nogalē daudzviet Latvijā sākas Mākslas dienas. Par to, kas tad īsti ir māksla, diskusijas bijušas visos laikos. Bet kāda gan definējumam nozīme? Galvenais ir rezultāts!

Bērzu sulas laikā sarosījušies tā sauktie "elastīgie biznesmeņi", kas šo arodu apguvuši visai ātri. Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums! Tas, vai sula tecināta no lielceļa malā augoša koka vai burtiski izspiesta no jaunuļiem, tirgojot nav jāatklāj.

Diskusijas par to, vai mākslas darbos drīkst attēlot visu, ir tikpat senas cik pati māksla. Esam pieraduši redzēt gleznas, kuras ir tālu no klasiskās izpratnes par skaistumu, filmas, kurās redzama nāve, vardarbība, slepkavības. Bet vai patiešām mākslai nav robežu?

Aprīļa sākumā nolēmām atskatīties, ko par notikumiem Pierīgas sabiedriskajā dzīvē, kultūrā un sportā portāls "Apriņķis.lv" vēstīja ziemas iepriekšējā mēnesī.