Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā tagad būs? Atbildi, iespējams, zina vai nojauš pavisam nedaudz cilvēku uz šīs planētas. Tieši tas, manuprāt, vismaz Latvijas iedzīvotāju vidū ir bijis un ir lielākais bažu avots saistībā ar Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā. Neskaidrība.

Ar lielu novēlošanos beidzot noskatījos Alvja Hermaņa režisēto izrādi "Pakļaušanās", kam pamatā franču rakstnieka Mišela Velbeka romāns ar tādu pašu nosaukumu. Šī būs tā reize, kad, manuprāt, nebūs par skaļu sacīt: katram intelektuālam latvietim ar šo darbu izrādes vai grāmatas formā ir jāiepazīstas.

Sena anekdote stāsta, ka ir mušai un politiķim ir vismaz viena kopīga iezīme – abus var nosist ar avīzi. Moderno tehnoloģiju laikā avīzes loma, protams, vairs nav tik liela kā kādreiz, ko noteikti nevar teikt par medijiem kopumā.

Ministru kabinets beidzot pieņēmis daudz apspriestās, bet, manuprāt, ļoti nepieciešamās audzināšanas vadlīnijas izglītības iestādēm. Vadlīniju kritizētāji nerimstas, taču šķiet, ka konkrētu un vērā ņemamu argumentu klāsts viņiem izsīcis.

Pirms dažām dienām Skrīveros man bija gods iepazīties ar pēdējo dzīvo Kureļa grupas karavīru, 89 gadus veco Helmutu Spārniņu. Ar apbrīnojamu dzīves mundrumu, humora izjūtu un optimismu bagātais vīrs dalījās gan atmiņās par kara laikos piedzīvoto, gan filozofiskām, viedām, ilgas dzīves līkločos iegūtām atziņām.

Mēs tiekamies laikā, kad pašvaldību un īpaši Saeimas vēlēšanas vēl ir salīdzinoši tālu, tomēr neziņa par dažādu politisko procesu iznākumu ir liela. Šis ir sarežģīts laiks. Gan pasaulē kopumā, gan Eiropā, gan Latvijā un tās valdībā. Šis ir laiks, ko pavada tādi apzīmējumi, kā neskaidrība, haoss un jauni izaicinājumi.

Haoss un demagoģija. Tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, vērojot patvēruma meklētāju krīzi Eiropā un tās atskaņas Latvijā. Pamatotu iemeslu dēļ jautājums ir emocionāls un kā gan tādam nebūt, ja runa ir par cilvēku dzīvībām, kā arī par ļoti nopietnu izaicinājumu vienai no divām starptautiskām organizācijām, ar ko Latvija saista savas drošības garantijas!

Haoss un demagoģija. Tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, vērojot patvēruma meklētāju krīzi Eiropā un tās atskaņas Latvijā. Pamatotu iemeslu dēļ jautājums ir emocionāls un kā gan tādam nebūt, ja runa ir par cilvēku dzīvībām, kā arī par ļoti nopietnu izaicinājumu vienai no divām starptautiskām organizācijām, ar ko Latvija saista savas drošības garantijas!

Drīzumā "Praids". Vieni demonstrēs lepnumu par homoseksuālismu, otri rupji lamāsies un apkliegs pirmos. Kritiku, manuprāt, pelnījušas abas grupas.

Ir jautājumi, par kuriem strīdi ir bezjēdzīgi. Katram ir savi argumenti un katram tie ir pamatoti. Līdzīgi, manuprāt, ir ar divām pieejām attiecībā uz valsts karoga lietošanu privātmājās (un ne tikai).

Latviska Latvija ir gan mans personīgais, gan politiskais mērķis. Esmu nacionālists.

Ikvienam, kurš aktīvi seko līdzi Ukrainas notikumiem, vēro starptautisko un Latvijas cilvēku reakciju, ir virkne neatbildētu jautājumu.

Dzirdēts, ka nav vērts ar katru jauno gadu apņemties kaut ko turpmāk darīt labāk un pareizāk. Parasti skaistās apņemšanās izgaistot, vēlākais, pēc nedēļas un viss atgriežoties vecajās sliedēs.

Tuvākajās dienās CVK saņems vairāk nekā 10 000 referenduma rosināšanas parakstus par to, lai visiem Latvijas nepilsoņiem automātiski piešķirtu pilsonību.