Šoreiz palīgā cīņā ar dzīvīgo svešzemju augu tiks saukta Eiropa.
Tiek plānots septiņu gadu karš
Zemkopības ministrijas sēžu zālē pulcējās Madonas, Cēsu, Alūksnes, Siguldas, Kuldīgas, Neretas, Viļānu, Daugavpils, Dagdas, Ķekavas novadu pašvaldību pārstāvji. Viņus uzrunāja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa, godīgi atgādinot, ka par latvāņu apkarošanu ir spriests jau gadiem ilgi, bet visas runas beigušās ar to, ka nav naudas.
Šoreiz, lai pieliktu punktu Sosnovska latvāņa izplatībai vai vismaz to būtiski ierobežotu, Latvija ir gatava startēt ar projekta pieteikumu Eiropas Kopienas vides un klimata LIFE programmas 2014.‒ 2020. gadam ietvaros apakšprogrammā "Daba un bioloģiskā daudzveidība". Pamatojums: latvānis izplešoties apdraud vietējo augu sugu daudzveidību, jo platībās, kuras pārņem agresīvais svešzemnieks, tradicionālie pļavu un ganību augi iznīkst.
Karot ar tādu pretinieku kā latvānis tikai dažās pašvaldībās nav jēgas. Tāpēc to nolemts darīt visas valsts mērogā. Tika prognozēts, ka Eiropa mūs varētu saprast un atbalstīt, jo Sosnovska latvānis Eiropā sastopams tikai Baltijas valstīs un daļā Austrumeiropas, un tā ievazāšana Rietumeiropā nav vēlama. Kam gan patīk augs, kas var radīt kaitējumu cilvēku veselībai?
Uzaicināto pašvaldību pārstāvjiem tika vaicāts, vai viņi ir ar mieru būt partneri šajā programmā, jo projektu konkursā ir jāpiesakās jau līdz 8. septembrim. Lai gan šādus jautājumus izlemj novadu domes balsojot, klātesošajiem iebildumu nebija.
Ja viss notiks tā, kā iecerēts, jau nākamgad varētu sākties stratēģiskā plānošana, kā iznīdēt Heracleum Sosnowskyi Manden jeb Sosnovska latvāni, un pat ķerties klāt taktikas daļai ‒ proti, latvāņa ierobežošanai un atbrīvoto platību monitoringam. Tiesa, augs ir dzīvīgs, un tā pilnīgai iznīcināšanai ar dažādām metodēm ‒ aršanu, pļaušanu vai indēšanu ‒ vajadzēs vismaz septiņu gadus un gandrīz 15 miljonus eiro. Tiek solīts, ka administratīvie izdevumi būs saprātīgi un novados varētu darboties pat pa algotam "latvāņu cilvēkam".
Viens nav karotājs
"Rīgas Apriņķa Avīze" jau rakstīja par latvāņu audzēm Ķekavas novadā, taču lielākas vai mazākas latvāņu audzes Latvijā satopamas 102 pašvaldībās. Kā skaidroja Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele, tad kopumā ar latvāņiem ir aizauguši 10 640 hektāru zemes. No šīm platībā 29 pašvaldībās agresīvais svešzemju augs ir aizņēmis vairāk nekā simts hektāru lielas platības.
Arī Siguldas novads ir starp šīm pašvaldībām, kur, pretstatā Ķekavas 144 hektāriem, kā teica novada lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone, 300 zemes vienībās latvāņi jau ir aizņēmuši 680 hektārus. Siguldā jau trīs gadus notiek cīņa ar agresoru, taču lielāku panākumu nav. Arī I. Eriksone ir par to, lai pasākumi šā auga apkarošanā būtu pēc iespējas aptverošāki, jo, ko gan dod latvāņu ierobežošana Siguldā, ja, piemēram, turpat Mālpils novadā tie pārņēmuši Siguldas novadam piegulošo mežu novadgrāvjus, un pašlaik lielo lietavu dēļ nav iedomājams, kā tos varētu iznīcināt.
Ja tajā pašā Siguldā pašvaldība, kuras mērķis ir rūpēties, lai nesamazinātos zemes vērtība, savas teritorijas appļauj, tad nav tik vienkārši ar latvāņiem privātajos īpašumos. Ne vienam vien klātesošajam bija šaubas arī par sodu lietderību latvāņiem aizaugušo zemju īpašniekiem. Viņuprāt, nozīmīgāk būtu radīt sistēmu, kā labāk sakārtot arī privātās platības.
Atgriežoties pie platībām, kurās aug latvāņi, ne viens vien novadu pārstāvis uzsvēra, ka tās ir vismaz par trešdaļu lielākas nekā saskaitījis VAAD, jo, kur tad paliek dzelzceļu trases, autoceļu grāvji un, visbeidzot, privātpersonām piederošie izcirtumi. Taču vienlaikus tika atzīts, ka tā lauksaimniecības zemes daļa, ko var apart, ir aparta, un tur latvāņu briesmas nedraud. Latvānim labi neklājas arī tur, kur ganās gaļas lopi un aitas, bet ir īpašumi, kur cilvēki kauju ar dabas spēkiem jūtas zaudējuši.
"Es zinu, ka par mūsu ceļmalu latvāņiem priecājas floristi," jau mājās ejot, sacīja kādas Pierīgas pašvaldības darbinieks. Viņš gan cerot, ka trešais vilnis, kas celsies pār latvāņiem, kaut ko mainīs uz labo pusi un devīto vilni vairs nevajadzēs gaidīt. Bet tas būs skaidrs ap 2022. gadu.
Latvijā Sosnovska latvānis tika ievests 1948. gadā kā lopbarības augs, bet masveidā tā izplatīšanās sākās pagājuša gadsimta 60. un 70. gados. Vēl pēc desmit gadiem tā izplatība kļuva nekontrolējama un tas ir savairojies vai visā Latvijā, lielākoties nekoptās zemes platībās un grāvjos. Latvāņi pie mums nav dabas katastrofa, taču traucējoša parādība, kas jāierobežo. Tomēr ir arī secinājumi, ka latvānis, pārejot savvaļā, kļuvis par grūti apkarojamu nezāli.
Iepriekš:
Ķekavā mūžīgā cīņa ar "boļševikiem" turpinās: mainās tikai saimnieki, latvāņi paliek
Zemnieks: "Apstrādātā zemē latvāņu nav"
Latvāņi pamazām izplešas pa Pierīgu
Valsts par Siguldas latvāņu iznīcināšanu domās nākamgad
Kas sagaida zemju īpašniekus, kuru teritorijā izplatījušies latvāņi?
Ķekavā meklē labākos latvāņu apkarošanas veidus
Latvāņu plantācijas savas "iecienītās vietas" Pierīgā nav mainījušas
Par latvāņu plantāciju nenīdēšanu būs jāmaksā sods
600 hektāros Siguldā saimnieko latvānis
Kopā ar atkritumiem Morē izgāž latvāņu sēklas
Vēstule: Kāpēc latvāņi aug tieši pie mums?
Siguldas apkaimi "okupējuši" latvāņi
Sigulda "izcīnījusi" ceturto vietu Latvijā ar latvāņu plantācijām
Ķekavā aicina cīņu ar latvāņiem sākt laikus; zemju īpašniekiem sola nodokļu atlaides