Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ķekava un Sigulda ir tie Pierīgas novadi, kuros jau gadiem notiek izmisīga cīņa ar latvāņiem. Turklāt, tie pamazām pārņem arvien jaunas teritorijas. Taču ir zemnieki, kuri atklājuši pavisam vienkāršu veidu, kā ar to cīnīties.

"Latvānis nav sieviete, tam nepatīk, ja aiztiek," smejot saka SIA "Ķekavas dārzs" valdes priekšsēdētājs Ivars Mangulis. Viņa pārvaldītajās platībās lepni aug ķirbji, gurķi, kāposti un citi dārzeņi, tādēļ šim invazīvajam augam tur vietas nav.

"Ķekavas dārzu" zeme ir kā neliela oāze starp latvāņu plantācijām, no kurām lielākie augi krietni pārsniedz cilvēka augumu, un to stumbru platums jūlija beigās ir sasniedzis vairāku centimetru diametru.

"Zemi vajag apstrādāt un viss. Blakus kaimiņu zemei man aug kāposti, un starp tiem nav neviens latvānis, lai gan turpat ir milzīga to plantācija," uz robežas ar savu un kaimiņu zemi stāvot stāsta zemnieks. Iespējams, kāds entuziasts, baidoties no invazīvā auga iesēšanās savā zemē, būtu gatavs nopļaut pat kaimiņa latvāņu plantāciju, taču I. Mangulis zina teikt, ka tas nebūt neesot tik viegli, jo to sula var radīt nopietnus ķīmiskos apdegumus uz ādas.

Tāpēc vieglāk ir cīņu sākt rudenī, ar zemes uzaršanu. Tas ne tikai traumēs latvāņa saknes, bet arī ļaus tām nosalt ziemā. Nākamajā gadā atliek vien iestādīt kartupeļus vai citus dārzeņus, un lauku rūpīgi kopt.

"Protams, ja visapkārt ir latvāņi, šur tur tie nāk virsū arī maniem laukiem, bet tie ir atsevišķi augi, ko uzreiz arī izraujam. Tā pati nezāle jau vien ir," norāda I. Mangulis.

Viņš esot dzirdējis, ka tiekot meklētas arvien jaunas metodes šo augu apkarošanā, taču pats tās neesot izmēģinājis. "Pēdējais, ko dzirdēju, ir aitu audzēšana. Doma tāda, ka pavasarī tās noēd jaunos dzinumus, un tiem ir daudz grūtāk savairoties. Taču latvānis ir tik sīksts, ka neesmu pārliecināts, ka šī metode to varētu iznīcināt pilnībā, jo saknes jau joprojām paliktu zemē," uzsver I. Mangulis.

Zemnieks ironiski smej, ka kā galējais risinājums cīņā ar latvāņiem, viņaprāt, derētu tas, ka invazīvo augu sēklas un aizvestu uz Angliju vai Vāciju. Ja bagātajās Eiropas valstīs rastos nevēlamas latvāņu plantācijas, visticamāk, ātri vien tiktu rasts arī efektīvs risinājums to apkarošanai, jo Latvijā ar to diez ko raiti nesokas.

Taču pie tā, ka latvānis pamazām pārņem arvien jaunas platības, ir vainīgi paši cilvēki, kuri to pirms vairākām desmitgadēm mūsu valstī ieveda. Pieredzes bagātais zemnieks atminas, ka pirmos latvāņus pagājušā gada sešdesmito gadu vidū iesēja tieši tagadējā Ķekavas novada teritorijā. "Pirmais latvāņu hektārs atradās starp abiem rotācijas apļiem. Sēklas atveda no Kazahstānas, jo toreiz cerēja, ka šis augs noderēs gan lopkopībā, gan biškopībā. Taču to, kas no tā iznāca, mēs visi jau redzam," uzsver zemnieks. Biškopībā to, iespējams, var izmantot joprojām, jo augs ir tik "nešķīsts", proti, vienreiz nopļauts tajā pašā sezonā, tas pēc īsa laiciņa atkal jau zied.

"Latvānis ir ļoti sīkts augs, kas māk cīnīties par izdzīvošanu. Esmu redzējis, ka nopļautā laukā tas knapi izlīdis no zemes un jau zied. Tāpēc jau arī toreiz laikam bija tā doma, ka bites varēs vākt medu visu vasaru," pārliecināts vietējais zemnieks.

Taču zemju īpašniekiem, it īpaši Ķekavas novadā, tas sagādā tikai problēmas. Tādēļ cīņā iesaistījusies arī vietējā pašvaldība. Kā informē Ķekavas novada pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļas vadītāja Sigita Varika, visiem 94 zemju īpašniekiem, kuru teritorijās iemitinājies latvānis, ir nosūtītas informatīvas vēstules ar lūgumu nepieļaut invazīvā auga izziedēšanu un tā sēklu nogatavošanos. "Ja mēs braucam pa šoseju, varam redzēt, ka viens jau ir sācis pļaušanu, bet citi vēl ne," zina teikt S. Varika.

Speciāliste arī atgādina, ka Ķekavas pašvaldība veiks apkarošanas pasākumus saskaņā ar šogad apstiprināto "Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatorisko plānu 2013.–2020. gadam", sākot no 2014. gada, pēc šā gada monitoringa datiem.

Ja pēc 1. septembra pašvaldība konstatēs uz vidēji 50 kvadrātmetriem latvāņa invadētās teritorijas vairāk nekā vienu pieaugušu latvāņa augu ar izveidotu ziedkopu, tad tiks uzskatīts, ka īpašnieks nav veicis latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus. Zemesgabalos, kur latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi iepriekšējā gadā nebūs veikti, sākot no nākamā gada, pašvaldība veiks latvāņu apkarošanu, iepriekš publicējot laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" lēmumu par latvāņu ierobežošanas pasākumu sākšanu attiecīgā teritorijā, norādot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanas laiku un administratīvās teritorijas nosaukumu. Pēcāk izdevumi par latvāņa iznīcināšanas pasākumiem tiks piedzīti no īpašnieka.

Savukārt tiem zemes īpašniekiem, kuri godprātīgi būs veikuši visus nepieciešamos pasākumus, Vides un labiekārtošanas daļas speciālisti rosinās piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides līdz 90 % par nākamo kalendāro gadu, īpašniekam papildus reģistrējot arī iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienesta invazīvo augu sugu izplatības datubāzē.

Iepriekš:
Latvāņi pamazām izplešas pa Pierīgu
Valsts par Siguldas latvāņu iznīcināšanu domās nākamgad
Kas sagaida zemju īpašniekus, kuru teritorijā izplatījušies latvāņi?
Ķekavā meklē labākos latvāņu apkarošanas veidus
Latvāņu plantācijas savas "iecienītās vietas" Pierīgā nav mainījušas
Par latvāņu plantāciju nenīdēšanu būs jāmaksā sods
600 hektāros Siguldā saimnieko latvānis
Kopā ar atkritumiem Morē izgāž latvāņu sēklas
Vēstule: Kāpēc latvāņi aug tieši pie mums?
Siguldas apkaimi "okupējuši" latvāņi
Sigulda "izcīnījusi" ceturto vietu Latvijā ar latvāņu plantācijām
Ķekavā aicina cīņu ar latvāņiem sākt laikus; zemju īpašniekiem sola nodokļu atlaides